Skip directly to content

Visi jaunumi

Infektoloģijas centrs saņēmis pirmās iedzīvotājiem piesūkušās ērces

on Tue, 06/13/2017 - 09:33

Latvijas Infektoloģijas centrs saņēmis pirmās iedzīvotājiem piesūkušās ērces, lai pārbaudītu, vai tās nav encefalīta vīrusa pārnēsātājas, aģentūru LETA informēja centra pārstāve Zane Auziņa.

Infektoloģijas centrs pirmo ērci uz pārbaudi saņēmis jau 18.februārī. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurā ietilpst arī Infektoloģijas centrs, pārstāvis Normunds Beļskis, norādīja, līdz 30.martam saņemti rezultāti par trīs no sešām atnestajām ērcēm, un visi bijuši negatīvi. Pārējās ērces vēl tiek pārbaudītas.

Pēc Beļska paustā, ir skaidrs, ka ērces ir modušās un palielināsies arī uz Infektoloģijas centru pārbaudei atnesto parazītu skaits.

Centrā norāda, ka vienīgais drošais veids, kā sevi pasargāt no ērču pārnēsātā encefalīta, ir vakcinēšanās. Veselības centru apvienība (VCA) dati liecina, ka iedzīvotāji to apzinās un šogad būtiski vairāk iedzīvotāju nekā pērn jau vakcinējušies. 2017.gada februārī VCA poliklīnikās veiktas 212 pretencefalīta vakcinācijas, pērn februārī - 169. Savukārt martā VCA poliklīnikās vakcināciju veikuši 1058 cilvēki, kas ir gandrīz par pusi vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā norāda VCA neiroloģe Dace Bērziņa, kura praktizē poliklīnikā "Pļavnieki", patlaban ir pēdējais laiks, lai vakcināciju veiktu budžetam draudzīgi. "Sadalot vakcināciju pa mēnešiem, atbilstoši kalendāram, sadalās arī izmaksas. Savukārt laikā, kad ērces būs masveidā modušās, abas vakcinācijas potes vajadzēs veikt divu nedēļu laikā," norāda Bērziņa.

Viņa praksē novērojusi, ka salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa neatceras, vai ievērojuši korektu vakcinācijas kalendāru. Šādā situācijā labākais risinājums esot imunitātes līmeņa pārbaude, ko var veikt Centrālajā laboratorijā. "Imunitātes pārbaudi var veikt gan tie, kuri ir izslimojuši encefalītu, bet nav droši, vai imunitāte joprojām saglabājusies, gan arī tie, kuri īsti neatceras, kad pēdējo reizi vakcinējušies un kad veicama nākamā pote. Vienkāršas analīzes imunitātes līmeni ļauj noteikt," skaidro Bērziņa.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka šogad līdz 27.martam fiksēts viens saslimšanas gadījums ar ērču encefalītu, taču saslimšana notikusi 2016.gadā. Tāpat fiksēti 32 saslimšanas gadījumi ar Laimas slimību, no tiem šajā gadā - deviņi gadījumi. Šogad fiksēts arī saslimšanas gadījums ar ērlihiozi, pati saslimšana gan notikusi 2016.gadā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimšana ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, norāda SPKC.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

Jau ziņots, ka par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informēja SPKC.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja projekta "Atpazīsti ērču encefalītu" pārstāve Dace Plato, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu ir sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

WBATIC0917082. Apstiprināts 24.07.2017.

Atsauce:

  • Foto: Edijs Pālens/LETA
  • vesti.lv Māra Bergmane 05.04.2017

Bezmaksas ērču pote bērniem.

on Tue, 06/13/2017 - 09:29

Arī šogad visiem bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta ērču endēmiskajā teritorijā, valsts nodrošina bezmaksas vakcinācijas kursu pret šo bīstamo infekcijas slimību. 2017. gadā par endēmiskajām teritorijām atzīti 27 Latvijas novadi, tai skaitā Kuldīgas novads.

Kārtība, kādā tiek nodrošināta vakcinācija bērniem pret ērču encefalītu, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", kas paredz valsts pienākumu finansēt vakcināciju pret ērču encefalītu:

100% apmērā bērniem vecumā no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā;

100% apmērā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no dzīvesvietas.

Papildus vakcinācijas kalendāram valsts neatkarīgi no pacienta deklarētās dzīvesvietas kompensē vakcināciju pret ērču encefalītu 50% apmērā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam (kompensējamo medikamentu M saraksts). Jāatzīmē, ka bērniem šo vakcināciju rekomendē veikt ne agrāk kā no viena gada vecuma.

Ērču encefalīta endēmiskās teritorijas – kas tās ir?

Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā. Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) sagatavotā informācija liecina, ka aptuveni 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir vērā ņemams. Taču vietām iespēja saslimt ar ērču encefalītu pēc ērces koduma ir ievērojami augstāka nekā citur. Teritorijas, kurās saskaņā ar SPKC epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība, dēvē par ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām.

Teritoriju sarakstu ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2017. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija, sagatavo, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu iepriekšējo piecu gadu periodā (tātad no 2012. līdz 2016. gadam). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ērču encefalīta endēmiskajās teritorijās deklarēts 34 221 bērns.

Endēmisko teritoriju sarakstā – 27 novadi

Jau vairākus gadus pēc kārtas vislielākais saslimšanas gadījumu skaits ar tendenci palielināties konstatēts Alsungas novadā, kur vidējais saslimšanas gadījumu skaits, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis 115,8 (pērn šis skaitlis bija 113), kas ir vairāk nekā desmit reizes augstāks rādītājs nekā citviet Latvijā. Augsta saslimstība reģistrēta arī Pāvilostas novadā un Ventspils novadā (attiecīgi 82,8 un 78,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), kam seko Kuldīgas novads (64,6 uz 100 000) un Pārgaujas novads (62,9 uz 100 000).

Vakcināciju veic endēmiskajā teritorijā praktizējošs ģimenes ārsts

Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. Ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir ārpus norādītās teritorijas, nevar veikt savu pacientu vakcināciju, izmantojot par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu, pat ja pacienta dzīvesvieta atrodas endēmiskajā teritorijā. Šādus pacientus pēc iepriekšējas saskaņošanas vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā.

Informācija par visu ģimenes ārstu prakses vietām Latvijā iespējams atrast Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē. Piemēram, bērna dzīvesvieta ir deklarēta Alsungas novadā, bet pie ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts Rīgā, kur ikdienā dzīvo un strādā viņa vecāki. Arī šajā gadījumā bērnam pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu, jo Alsungas novads ir iekļauts endēmisko teritoriju sarakstā. Tomēr bērna ģimenes ārsts, kas praktizē Rīgā, nevarēs nodrošināt bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu. Lai to saņemtu, ir jādodas pie kāda no ģimenes ārstiem, kam pamatprakse ir Alsungas novadā, iepriekš vizīti saskaņojot.

Slimības simptomi un statistika

Daļai pacientu pēc inficēšanās ar ērču encefalītu novēro gripai līdzīgus simptomus, taču aptuveni trešdaļai vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos, kas var izraisīt paliekošus neiroloģiskus traucējumus, tostarp paralīzi. Diemžēl šai infekcijas slimībai atšķirībā no ērču pārnēsātās Laima slimības nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas nav efektīvas), tāpēc vakcinācija ir būtisks profilakses pasākums.

Pēc SPKC datiem, Latvijā vidēji gadā ar ērču encefalītu saslimst 276 cilvēki. Pieaugot vakcinācijas aptverei, samazinās arī saslimstība. Ja 2011. gadā ar encefalītu inficējās 429 cilvēki, 2015. gadā reģistrēto pacientu skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes – 166. Tiesa, pērn saslimstība ar encefalītu ir pieaugusi vismaz par 36 procentiem - pirmajos vienpadsmit mēnešos 2016. gadā reģistrēti 226 saslimšanas gadījumi, kas varētu liecināt par to, ka, samazinoties slimības izplatībai, cilvēku attieksme pret vakcināciju kļūst nevērīgāka.

WBATIC0917080. Apstiprināts 21.06.2017.

Atsauce:

Kā bērnam palīdzēt pārvarēt bailes no potēm un daktera!

on Tue, 06/13/2017 - 09:25

Bailes no ārsta apmeklējuma un potēm bieži piemeklē mazus bērnus. Bērni baidās sliktas pieredzes vai neziņas dēļ. Lai bērnam palīdzētu, jāizzina baiļu cēloņi, jāskaidro bērnam ārsta apmeklējuma iemesls un pieaugušajiem jārāda labs piemērs.

Bailes ir svarīga emocija. Bailes ir aizsargājošas, tās sargā no briesmām. Dažreiz, piedzīvojot negatīvu (sāpīgu) pieredzi, bērni turpmāk baidās no ārstu apmeklējumiem. Reizēm baiļu pamatā ir neziņa, kas sagaida kārtējā apmeklējumā. Īpaši ja kādā filmā vai TV seriālā redzētas ainas ar smagiem ievainojumiem, bērns tās var sasaistīt ar daktera apmeklējumu. Jāpatur prātā, ka bērniem visu baiļu cēloņi ir vienlīdz vērā ņemami. Tādēļ sākotnēji jāsaprot baiļu veidošanās cēloņi, bieži vien saprotot vecāki spēj rast atbilstošus risinājumus, jo kurš gan labāk pazīst savu bērnu.

Portāls Lsm.lv lūdza padomu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskai psiholoģei Kristīnei Līvenai, lai vecākiem palīdzētu saprast bērnu baiļu cēloņus un dotu padomus, kā bērnam palīdzēt bailes pārvarēt.

Kā mazināt mazgadīga bērna bailes no ārsta apmeklējuma un injekcijām?

Pirms gaidāmās vizītes pie ārsta var bērnam pastāstīt par apmeklējumu. Ja zināt iepriekš, ka būs arī kāds nepatīkamāks izmeklējums (piemēram, injekcija) arī tad par to der pastāstīt, izskaidrot, ko darīs un kādēļ to darīs. Piemēram, “Māsiņa iedurs smalku adatiņu tavā rokā, tas būs līdzīgs oda kodienam, var mazliet sāpēt, bet pāries, līdzko adatu izvilks” vai “Tas ilgs tikai pusminūti, tik ilgi, lai izskaitītu līdz desmit vai nodziedātu pantiņu no dziesmiņas.” Jāatceras, ka skaidrojumu cenšamies sniegt atbilstoši bērna vecumam. Stāstām kā ir - ne paspilgtinot, ne pamazinot notikumu.

Ja bērnam būsim stāstījuši, ka procedūra nesāp, bet viņš gūs sāpīgu pieredzi, bērns vēlāk jutīsies vīlies un nākošajā reizē vairs nebūs viegli pārliecināms sadarboties.

Mazākiem bērniem palīdzošs var būt kāds ārstu rotaļu komplekts. Kopā ar bērnu var izspēlēt gaidāmo situāciju, ārstēt viens otru vai ārstēt mīļo rotaļu lācīti. Līdzi uz apmeklējumu var paņemt mīļu rotaļlietu un palūgt, lai dakteris izklausa to vispirms. Mazo bērnu procedūru vai manipulāciju laikā var turēt klēpī, tā viņi jutīsies drošāk. Pēc apmeklējuma noteikti uzslavējam bērnu “Tu braši turējies!”, “Tu to paveici!”. Pārvarētas bailes noteikti ir apbalvošanas vai nosvinēšanas vērtas. Varam bērnu par drosmi uzreiz apbalvot, darot kaut ko kopā jautru, vai ar konfekti vai suliņu, apmeklēt kafejnīcu un apēst kopīgi saldējumu.

Kā rīkoties vecākiem jau no bērna mazotnes, no pirmā ārsta apmeklējuma, lai izvairītos no nepatīkamām emocijām, apmeklējot ārstu?

Nevajadzētu bērna klātbūtnē stāstīt negatīvo pieredzi. Savas bailes un bažas jāpārrunā bērnam neesot klāt. Redzot un sajūtot vecāku lielo uztraukumu par ārsta vizīti, arī bērns jutīsies daudz vairāk sasprindzis, nobijies. Jo bērns domās, ka, ja vecāki uztraucas, tad tas noteikti ir uztraukšanās vērts, situācija nav droša.

Vienmēr bērnam vajag pastāstīt, kur dosieties, kas tur notiks.

Nevajadzētu arī gatavoties vizītei stipri iepriekš, lai nav tā, ka jau veselu nedēļu runājat par daktera apmeklējumu, tas var radīt nevajadzīgu satraukumu. Vecāki labāk pazīst savu bērnu un droši vien zina, kuram bērnam labāk palīdz sarunas un izskaidrošana iepriekš, kuram par došanos pie ārsta labāk pastāstīt tajā pašā dienā un kuram labāk darbojas uzmanības novēršana no bailēm.

Kādi ir ieteikumi vecākiem, ja sliktas pieredzes dēļ bērns sācis baidīties no ārsta?

Jāmēģina saprast, kas tā bijusi par situāciju. Noteikti daudz vairāk jāpiedomā par sagatavošanos un skaidrošanu par ārsta apmeklējumu - kādēļ tas ir nepieciešams, ko tas viņam dos, domājot par ilgtermiņa veselību. Noteikti nevajag pamazināt bailes sakot: “Nestāsti niekus – tas nemaz nebija sāpīgi” vai “Tev tur neko nedarīs”.

Vecākiem vajadzētu pret bērnu izturēties ar sapratni un iejūtību, sakot: “Es zinu, ka tev ir bail, un priecāšos, kad tas viss būs galā.”

Vai palīdz vecāku piemērs - piemēram, vecāki un bērni kopā veic "ērču potēšanos"?

Palīdz. Var ņemt līdzi uz brāļu un māsu ārstu apmeklējumiem, kur bērns var redzēt piemēru, kā pārvar bailes. Tāpat var ņemt līdzi uz vecāku izmeklējumiem, nododot asinis vai saņemot poti. Redzot pozitīvus piemērus un iepazīstot notiekošo ārsta kabinetā, arī bailes mazinās. Taču paturam prātā, ka ar šīm situācijām rādām piemēru, radam pozitīvu pieredzi, bet nemēģinām manipulēt vai salīdzināt. “Tava māsa neraudāja, bet tu taču esi par viņu vecāks.” vai “Tu taču neesi nekāds bēbis.” Ar šādiem komentāriem bērns iegūst pieredzi, ka ar vecākiem savos priekos un bēdās nav vērts dalīties.

WBATIC0917081. Apstiprināts 21.06.2017.

Atsauce:

  • Foto: UW Health, flickr.com
  • lsm.lv 06.04.2017

Vakcinācija pret ērču encefalītu: Kā tā darbojas un cik droša tā ir, skaidro ārste

on Tue, 06/13/2017 - 09:21

Pavasaris ir klāt un ērces mostas - parasti tas ir tad, kad temperatūra ārā ir virs + 5 C. Latvijā ērču encefalīts ir ļoti izplatīts un ērču inficētība ir augsta, tāpēc ļoti svarīgi ir būt pasargātam pret šo slimību. Vienīgā drošā un ilgstošā profilakse ir vakcinācija pret ērču encefalītu, jo pārējie piesardzības pasākumi - atbilstošs apģērbs un ērces atbaidošu līdzekļu lietošana nav pietiekami efektīvi," uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras docente, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu vakcinācijas centra un Izglītības un zinātnes daļas vadītāja un pediatre Dace Zavadska.

"Vakcinēties var visu gadu jau no viena gada vecuma. Kāpēc iesakām vakcinēties gada aukstajā laikā? Tas ir tāpēc, lai sākoties ērču aktivitātei, cilvēks jau būtu pasargāts, nevis tāpēc, ka vakcinācija vasarā būtu kaitīga. Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas - pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā deva pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, tāpat kā maziem bērniem, imūnā atmiņa nav tik noturīga, tāpēc pēc 60 gadu vecuma revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem. Eiropā ir pieejamas divas - Austrijā un Vācijā ražotas vakcīnas, kuras var savstarpēji kombinēt," par vakcinēšanās shēmu stāsta Dace Zavadska.

"Antivielas revakcinācijas starpposmos nav jēgas noteikt, jo metodes, ko izmanto antivielu noteikšanā, nav ļoti precīzas, turklāt antivielas ir diezgan mainīgs lielums - vienu dienu tās var būt vairāk, otru - mazāk. Ir pierādīts, ka pieci gadi ir optimāls revakcinācijas intervāls, lai nodrošinātu pietiekamu antivielu līmeni.

Vakcīnas pret ērču encefalītu jau vairāk nekā 40 gadus ir parādījušas savu efektivitāti un drošumu. Cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām nevajadzētu baidīties - vakcīnas ražošanas procesā nav izmantotas vielas, kas varētu radīt alerģijas. Nevēlamās sekas, kas parasti ir pēc vakcīnām - temperatūras paaugstināšanās, sāpes, apsārtums injekcijas vietā, sagurums, pēc ērču encefalīta vakcīnas ļoti reti ir sastopamas.

Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsies revakcinēties, nav jāsāk vakcinācijas cikls no sākuma, ir jāiepotē kārtējā deva un turpmāk jāievēro piecu gadu intervāls. Negatīvā puse kavētai revakcinācijai ir tas, ka pēc piecu gadu intervāla kopš pēdējās vakcīnas cilvēkam nav aizsardzība pret ērču encefalītu. Tiklīdz tiek saņemta nākamā vakcīnas deva, cilvēka imūnā sistēma atkal saražo pietiekamu daudzumu antivielu, kas turpmākajos piecos gados viņu pasargās.

Ērču encefalīts ir aktuāla slimība visos vecumos. Ja kādreiz mēs domājām, ka bērniem ērču encefalīts norit vieglāk un nav tik izteiktas neiroloģiskās izpausmes, tad šobrīd saprotam, ka tā tas nav. Latvijā esam analizējuši daudzus gadījumus, kad ir bijušas smagas neiroloģiskas komplikācijas. Saistībā ar ērču encefalītu noteikti būtu jārunā par vēlīnām komplikācijām, kas parādās pēc gada vai vairākiem gadiem - tās ir ilgstošas, biežas galvassāpes, migrēna, koncentrēšanās problēmas, uzmanības deficīta sindroms - pat, ja sākumā ir bijusi tikai drudža forma, ko kādreiz uzskatījām par labdabīgi noritošu. Nāves gadījumi nav tik bieži, bet dzīves kvalitāte būtiski mainās.

Nevajadzētu uzskatīt - ja mēs nedzīvojam laukos un neejam sēņot, tad nav jāvakcinējas. Arī pilsētvidē ir sastopamas ērces, un ir ļoti daudz gadījumu, kad cilvēki ir inficējušies, piemēram, pļaujot piemājas zālienu.

WBATIC0917083. Apstiprināts 06.07.2017.

Atsauce:

Palīgā, ērču sezona jau sākusies!

on Tue, 06/13/2017 - 09:14

Tiklīdz gaisa temperatūra Latvijā nedaudz pakāpusies virs nulles, daba mostas. Mēs vienmēr to tik ļoti gaidām, taču līdz ar dabu nomodā ir arī ērces, tāpēc ir jādomā, kā sevi pasargāt.

Ar ieteikumiem dalās Velga Ķūse, Virsārste Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā.

Ērces atrodamas arī pilsētā

Patiesībā tas ir mīts, ka ērces mums vai mājdzīvniekiem var piesūkties tikai mežā vai pļavā, arī pilsētā ir neskaitāmi daudz gadījumu, kad pieaugušajiem un bērniem ir piesūkušās ērces. Tam piekrīt arī Velga Ķūse, virsārste, kura atklāj, ka arī suņi un kaķi var atnest mājās ērces.

Nevēlamie kukainīši jānoņem pēc iespējas ātrāk

Ja ir konstatēts, ka ērce ir piesūkusies, nevajadzētu kavēties ar tās noņemšanu- jo ilgāk ērce ir piesūkusies un barojas, jo lielāks risks, ka brūcē ērcē atstās ērču encefalīta vīrusu vai Laima boreliozes izraisītājus borēliju, erlihīju vai babēziju.

Uztici ērces noņemšanu profesionāļiem

Ja nav ne jausmas, kā ērci noņemt, vislabāk vērsties pēc palīdzības pie mediķa, jo kādreiz pielietotās metodes ar eļļu un sviestu nevajadzētu likt lietā, tā mēs panāksim tikai pretēju efektu.

Parūpējies par higiēnu

Protams, katru reizi savu mīluli mājdzīvnieku pie ārsta nevedīsim, lai noņemtu ērci, tāpēc, atbrīvojot mājdzīvnieku no ērces, arī pašam cilvēkam vajadzētu uzvilkt cimdus. Tas nepieciešams īpaši gadījumos, ja ir mikrotrauma, kas savukārt var veicināt arī cilvēka inficēšanos.

Veic novērojumus

Pat tad, ja nemanām piesūkušos ērci, var gadīties, ka ir piesūkusies mazā jaunā ērcīte un jau nokritusi, cilvēkam nemanot, bet paspējot inficēt ar kādu no saslimšanām. Šādos gadījumos pēc inkubācijas perioda parādās encefalīta aina vai pa ķermeni var atrast aptuveni 5cm diametrā sārtu plankumu, ko sauc par eritēmu. Tā ir Laima boreliozes izpausme.

Pēc iespējas veic vakcinēšanos!

Patiesībā ērces spēj izraisīt patiesi nopietnas saslimšanas un sarežģījumus. Protams, ārsti iesaka vakcinēties, taču vakcīna ir tikai pret ērču encefalītu, ne citām ērču izraisītām slimībām, tāpēc noteikti ir jādomā par to, kā sevi un bērnus pasargāt, dodoties dabā, uzturoties parkos pilsētā vai privātmājas dārzā, jo ērces ir aktīvas no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.

WBATIC0917079. Apstiprināts 21.6.2017.

Atsauce:

Pārbaudītas jau 37 iedzīvotājiem piesūkušās ērces; vienai konstatēts encefalīts

on Mon, 06/05/2017 - 15:41

Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) šogad pārbaudītas 37 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, un vienai no tām konstatēts ērču encefalīts, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

LIC galvenā ārste Baiba Rozentāle stāsta, ka šogad pirmā ērce pārbaudei atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā, bet kopš 27.marta iedzīvotāji katru dienu nes vismaz pa vienai.

Iepriekšējā gadā LIC kopumā pārbaudītas 4712 ērces, un encefalīts bija 203 ērcēm jeb 4,3%. Savukārt 2015.gadā LIC pārbaudītas 4188 ērces, un 213 no tām jeb 5,1% bija encefalīts. Šogad LIC stacionārā nav ārstējies neviens pacients ar ērču encefalītu. Toties jau ir izrakstīti deviņi pacienti, kuriem bijusi Laimas borelioze, un vēl viens pacients no šīs slimības pašlaik vēl ārstējas. Laimas slimību ērces pārnēsā biežāk nekā ērču encefalīta vīrusu, bet uz šo slimību izraisošām baktērijām ērces nepārbauda.

Jau ziņots, ka par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, iepriekš informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja projekta "Atpazīsti ērču encefalītu" pārstāve Dace Plato, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu ir sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

SPKC informēja, ka šogad līdz 27.martam fiksēts viens saslimšanas gadījums ar ērču encefalītu, taču saslimšana notikusi 2016.gadā. Tāpat fiksēti 32 saslimšanas gadījumi ar Laimas slimību, no tiem šajā gadā - deviņi gadījumi. Šogad fiksēts arī saslimšanas gadījums ar ērlihiozi, pati saslimšana gan notikusi 2016.gadā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimšana ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, norāda SPKC.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917078. Apstiprināts 21.06.2017.

Atsauce:

  • Foto: F64
  • nra.lv Ziņu aģentūra LETA 12.04.2017

Entomologs vēsta par neierastu ērču uzvedību

on Mon, 06/05/2017 - 15:35

Līdz ar silta laika iestāšanos mostas ne tikai putni un koki, bet arī veselībai bīstamie kukaiņi - ērces. Arī šogad, tā pat kā citus gadus aicinām cilvēkus būt īpaši uzmanīgiem dodoties atpūsties pie "dabas krūts".

Latvijas Universitātes bioloģijas katedras vadītājs Dr. biol. Voldemārs Spuņģis raidījuma "Bez Tabu" žurnālistiem pavēstīja, ka ērču aktīvais laiks sākas līdzko gaisa temperatūra sasniegusi +4 grādus. Līdz ar to, kad ērces jau ir aktīvas tajā laikā, kad cilvēki vēl tām nepievērš pietiekamu uzmanību. V. Spuņģis atklāj, ka ērces šogad ir labi pārziemojušas, jo ziemā nebija barga kailsala. Līdz ar to var uzskatīt, ka ērču skaits nebūs samazinājies un cilvēkiem ir jābūt tik pat piesardzīgiem kā pagājušajā gadā.

Turklāt kukaiņu eksperts ir novērojis, ka saistībā ar klimatiskajām izmaiņām, ērces pavasarī pamostas ātrāk, bet rudenī dodas ziemot daudz vēlāk, nekā tas bija ierasts līdz šim. "Agrāk nebija iedomājams, ka ērce jau februāri varētu piesūkties cilvēkam vai dzīvniekam," pauž V. Spuņģis. Lai izvairītos no ērču piesūkšanās speciālists aicina kārtīgi saģērbties un regulāri pārbaudīt, vai pa ķermeni nerāpo kāda ērce.

WBATIC0917077. Apstiprināts 21.6.2017.

Atsauce:

  • Foto: Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency
  • nra.lv 02.04.2017

Slimību kontroles centrā prognozē vidēju ērču aktivitāti šajā gadā

on Mon, 06/05/2017 - 15:06

Ērču aktivitāte šogad būs vidēja, prognozē epidemiologi. Ērces šogad modušās agri un pirmo asinssūcēju uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC) atnesuši februāra vidū. Līdz šim no gandrīz 40 pārbaudītām ar ērču encefalītu izrādījusies inficēta viena.

Iedzīvotājus aicina atcerēties, lai pasargātos no šiem asinssūcējiem, jābūt piesardzīgiem un pēc pastaigām, piemēram, dabā, jāpārbauda savs apģērbs un jāparūpējas arī par mājdzīvniekiem. Pēdējos gados aizvien vairāk izplatīta ērču pārnēsāta slimība babezioze suņiem var būt nāvējoši bīstama.

Vairāk Laimas slimības gadījumu

Pēdējo desmit gadu laikā cilvēki ar ērču pārnēsājamām slimībām saslimst mazāk, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Pēdējos trīs gados saslimstība ir apmēram vienā līmenī, saka epidemioloģe Antra Bormane.

"Pagājušajā gadā mums tika reģistrēti 479 Laima slimības gadījumi. 230 ērču encefalīta gadījumi un 50 erlihiozes gadījumi," teica Bormane.

Šogad savukārt bijis salīdzinoši auksts laiks, bet tagad ērču aktivitāte kļuvusi augstāka. Epidemiologi jau novērojuši siltajās dienās diezgan augstu ērču aktivitāti.

Īpaši aktīvas ērces visbiežāk ir maijā. Jūlijā tās ir mazāk aktīvas un tuvāk rudenim aktivitāte atkal pieaugot.

Šobrīd reģistrēts viens ērču encefalīta gadījums. Statistikā ir arī 33 Laima slimības gadījumi, taču no viņiem tieši šogad ir inficējušies deviņi cilvēki, skaidro epidemioloģe.

SPKC: Ērču aktivitāte būs vidēja

LIC līdz šim izmeklētas 37 ērces. Daži cilvēki lūdza izmeklēt ērci pēc tam, kad to noņēma no viņu ķermeņa LIC, citi noņēma paši vai vērsušies pēc palīdzības citās ārstniecības iestādēs, stāsta stacionāra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

"No šīm 37 laboratoriski izmeklētām ērcēm izrādījās, ka vienā ērcē bija ērču encefalīta vīruss. Protams, tas ir ļoti vēl neliels skaits ērču, bet iznāk, ka šajā brīdī inficētība ir 2,7%. Bet mums vajadzētu salīdzināt ar 2016. gadu, kad visas sezonas laikā tika pārbaudītas 4712 ērces. No tām 203 bija inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tas ir 4,3% inficētu ērču," klāstīja LIC pārstāve.

Šobrīd grūti prognozēt, kāda būs ērču aktivitāte, norāda Rozentāle. Par to varēšot spriest tikai rudenī. Savukārt SPKC skaidro – visdrīzāk, tā būšot vidēja.

Taču kā sevi pasargāt? Epidemioloģe atgādina, ka ērces Latvijā ir nekoptās pļavās, mežos, īpaši daudz izcirtumos. Tās visbiežāk pārvietojas apmēram potīšu augstumā, siltākā laikā sastopamas arī augstāk.

"Tātad apģērbs ir jāpielāgo tā, lai potīšu rajons būtu nodrošināts, lai ērce netiktu zem apģērba, protams, būtu vēlama josta un piedurknes arī tādas, lai ērces netiktu zem piedurknes," teica Bormane.

Vēlams esot gaišs, slidīgs apģērbs.

"Jo, kas ir ļoti būtiski, ejot dabā, ir ik pa brīdim jāpaskatās, vai tā ērce nav uz apģērba, un jānotrauc. Tas ir tas pirmais un galvenais, un arī, protams, savi bērni jāskata," teica SPKC pārstāve.

Piesardzīgiem jābūt arī suņu īpašniekiem

Tāpat arī suņu īpašniekiem jāatceras, ka šī parazīta pārnēsātās slimības dzīvniekam var būtiski kaitēt. Bīstamākā slimība suņiem ir babezioze, saka veterinārārste Lita Konopore.

Babezioze neārstēšanas gadījumā sunim noteikti beigsies ar nāvi. Tā sunim izsaucot tādas pazīmes kā ļoti spēcīgu drudzi, tumšas krāsas urīnu un anēmiju.

"Ja nenotiek medicīniska iejaukšanās, dažreiz ir nepieciešamība gan pēc asins pārliešanas. Noteikti ir jālieto ļoti specifiskas zāles, kas nogalina šo slimības parazītu radīto slimību. Tad vienkārši iestājas nāve, ja ārstnieciskā palīdzība netiek savlaicīgi sniegta," teica Konopore.

Ja babeziozi var atpazīt ātri un tā norisinās ļoti dramatiski, tad citu slimību – anaplazmozi var pat ilgstoši nepamanīt. Tas var būt drudzis, nespēks, samazināta ēstgriba. Savukārt Laima slimība suņiem var parādīties kā ēstgribas zudums un klaiņojošs klibums pa dažādām locītavām.

"Slimībās, kurām ir tās netipiskās pazīmes, ar suņiem ir diezgan grūti. Kad dzīvnieku īpašnieks atnāk pie veterinārārsta, viņš lāgā neko nevar pastāstīt. Viņa teksts ir apmēram tāds: "Suns ir kaut kāds ne tāds"," stāsta veterinārārste.

Tad ir jānoskaidro iemesli suņa stāvoklim. Lai pasargātu dzīvnieku, var iegādāties speciālas kakla siksnas vai lietot specifiskus pretērču līdzekļus. Ja ērce piesūkusies, tā iespējami ātri jānoņem.

WBATIC0917076. Apstiprināts 6.21.2017

Atsauce:

  • Foto: flickr.com
  • lsm.lv  Annija Petrova 15.04.2017

Ik dienu apmēram desmit cilvēkiem jāizņem ērce

on Mon, 07/18/2016 - 06:56

 

Kaut arī aizvadītās svētku brīvdienas pārsteigušas Latviju ar neierastu karstumu, Jelgavā tās ir zīmīgas ar pārmērīgu traumu gūšanu. Kopumā svētku laikā traumas guvuši 108 cilvēki, 27 no tiem hospitalizēti.

 

Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāve Solveiga Ābola stāsta, ka, protams, bijuši arī gadījumi, kad cilvēki sūdzējušies par sliktu pašsajūtu pārmērīgā karstuma dēļ, taču nav konstatēts neviens gadījums, kad būtu gūts saules dūriens. «Šogad svētku laikā bija pārsteidzoši daudz traumu – sasitumi, sagriezumi, apdegumi, kā arī traumas, kas gūtas alkohola reibumā,» stāsta S.Ābola, paskaidrojot, ka, par laimi, gūtās traumas kopumā nav visai nopietnas.

 

Tomēr iezīmējusies cita tendence – aizvadītajās brīvdienas ik dienu slimnīcā nonāca vairāk par desmit cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams izņemt ērci. Ārste uzsver, ka šis ir nozīmīgs iemesls, lai aizdomātos par vakcināciju pret ērcēm tiem, kas to vēl nav izdarījuši sezonas sākumā.

 

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Kristians Galanders atklāj, ka kopumā no 23. līdz 26. jūnijam palīdzība sniegta četriem cilvēkiem, kas pārkarsuši, ilgstoši uzturoties saulē.

 

Atsauce:

Svētkos daudziem ērču kodieni: cilvēki stāv garās rindās Infektoloģijas centrā

on Mon, 07/18/2016 - 06:50

 

Jāņu laikā un pēc svētkiem cilvēki stāv garās rindās Infektoloģijas centrā. Iemesls – daudzus sakodušas ērces, un tagad viņi steidz pārbaudīties.

 

Trīs gadus vecai Justīnei šī jau ir otrā reize, kad viņai ir iekodusi ērce. Tomēr viņas māte Dina atzīst, ka no ērču kodiena nebaidās, jo meitene ir vakcinēta.

 

Kārtīgu satraukumu bērnam galvā piesūkusies ērce sagādājusi vēl kādai ģimenei. Piecus gadus vecās Luīzes māte Saiva, gaidot uzņemšanu pie infektologa, norāda, ka Luīze netika vakcinēta, jo viņas brālim vakcinācija pret ērču encefalītu izraisījusi veselības pasliktināšanos.

 

Latvijas Infektoloģijas centrā četras svētku brīvdienas pagāja visai karsti. Kopumā tika saņemta un uz īpašu pārbaudi nosūtīta 321 ērce, savukārt dienas laikā centra personāls noņēma ap 80 ērcēm.

 

Šogad no vairāk nekā 1500 pārbaudītām ērcēm ar ērču encefalītu bija inficētas 59. Tas nozīmē, ka inficēto bija nedaudz zemāk par 4%, kas ir normāls apmērs. Tomēr pastāv būtiska problēma: Latvijā ērces var pārbaudīt tikai uz encefalītu. Laboratoriski konstatēt, vai ērce pārnes tādu bīstamu slimību kā Laima borelioze, nav iespējams. Valstī nav arī vakcīnas pret šo slimību, taču tieši Laima borelioze ir visizplatītākā kaite, ko Latvijā pārnes ērces.

 

Laba ziņa ir tā, ka kopumā gan ar encefalītu, gan ar Laima slimību saslimšanas gadījumu skaits Latvijā mazinās.

 

Infektoloģijas centrā šobrīd ārstējas viens ērču encefalīta pacients un pieci ar Laima boreliozi saslimušie cilvēki. Ārsti atgādina, ka, ja ērce ir piesūkusies un trīs nedēļu laikā parādās gripai līdzīgi simptomi, tostarp augsta temperatūra, galvas un muskuļu sāpes, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai infektologa.

 

Atsauce: