Skip directly to content

Visi jaunumi

Vakcinējies vai mirsti! Tomēr arī mediķi šaubās par vakcināciju

on Thu, 11/09/2017 - 10:19

Bez jokiem – nebūtu vakcinācijas, daudzu infekcijas slimību iznākums iespējams arī letāls. ASV pētnieki izskaitļojuši, ka bez vakcīnu potēm no bērnudārza līdz vidusskolai izdzīvotu tikai puse bērnu. Kāpēc tad ir cilvēki, kas no tām joprojām atsakās? Par šo un citiem ar vakcināciju saistītiem tematiem pagājušajā nedēļā Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā domnīcā sprieda Latvijas vadošie infektologi.
Vakcinācija pret rotavīrusu – saslimstība divreiz mazāka
Arī Latvijā savulaik veiktas aplēses, kāda būtu dzīve bez vakcinācijas – apmēram 30 tūkstoši cilvēku ik gadu saslimtu ar smagām infekcijas slimībām. Šodien vispārliecinošāk šādu iespējamību apliecina vakcinācija pret rotavīrusu, kas mūsu valstī kā bezmaksas programma bērniem sākta 2015. gadā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, Latvijā, uzsākot vakcināciju pret rotavīrusu, saslimšana un arī hospitalizācija jau pēc gada saruka uz pusi un pat vairāk. Vēl 2015. gadā ar rotavīrusu enterītu slimnīcā nonāca pāri par diviem tūkstošiem bērnu vecumā līdz trim gadiem, bet 2016. gadā šis cipars nokrities līdz 804 pacientiem.
Rotavīruss lielākoties piemeklē zīdaiņus un mazus bērnus. Infekcija izsauc biežu vemšanu un caureju, organisms strauji atūdeņojas, apdraudot mazuļa dzīvību, tāpēc visbiežāk ārstēšana notiek slimnīcā. Ja kvalitatīva un neatliekama veselības aprūpe nav iespējama, rotavīruss var beigties ar nāvi. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) statistika liecina, ka ik gadu uz zemeslodes šī slimība lielākoties trūcīgajās valstīs nogalina aptuveni 450 tūkstošus bērnu vecumā līdz pieciem gadiem,
Vakcinācijas pozitīvās sekas Latvijā pārliecinājušas lielu daļu vecāku – šā gada pirmajā pusgadā ar pirmo poti vakcinēti 92% bērni pirmajā dzīves gadā, pērn tie bija 86,9%, trešā pote šogad sasniegusi 77,3%, pērn – tikai 15,7%. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rīkotajā aptaujā no 400 vecākiem, kuru bērns bija ārstējies no rotavīrusa hospitalizēti, neviens netika iebildis pret vakcināciju. “Cilvēks baidās no tā, ko ir piedzīvojis, tāpēc visas mammas un tēti uzskatīja, ka vakcinācija ir pirmais un pareizais izvēles veids,” norāda Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.
Vakcinācija pret rotavīrusu notiek pilienu veidā. Pētījumi un klīniskā pieredze pierādījuši, ka vakcīna ir droša. To izmanto vairāk nekā 70 pasaules valstīs.
Pasargāt meitu no dzemdes kakla vēža
Cita aina parādās ar vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas Latvijā kā valsts apmaksāta primārā profilakse pret saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi uzsākta 2010. gadā. Vakcinācija tiek veikta meitenēm 12 gadu vecumā. Līdz 2016. gadam pirmo poti saņēmušas 32693 meitenes, lai gan vakcinācijai pakļautas ir vairāk nekā 53098. Vakcinācijas aptvere pa šiem gadiem ir samazinājusies.
Dzemdes kakla vēzis, kā rāda SPKC statistika, Latvijā ir otrs visbiežāk diagnosticētais audzējs pēc krūts vēža sievietēm vecumā līdz 45 gadiem un trešais izplatītākais nāves cēlonis pēc krūts un plaušu vēža. 99% audzēju izraisa ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa infekcija ādas un gļotādas dziļākajos slāņos. Ar to var inficēties sadzīves kontaktu un dzimuma sakaru ceļā, prezervatīvs pilnībā nepasargā, jo vīruss izplatās, pat tikai saskaroties ārējiem dzimumorgāniem.
PVO pētījumi liecina, ka ap 50 – 80% sieviešu inficējas ar papilomas vīrusu, taču ne visi rada ļaundabīgas sekas. Līdz pat 70% gadījumos infekcija neatstāj negatīvu ietekmi uz veselību. Vācu zinātnieks Haralds cur Hauzens ar pētījumiem pierādīja, ka cilvēka papilomas vīrusa onkogēnais tips izraisa dzemdes kakla vēzi, 2008. gadā viņam par šo atklājumu piešķīra Nobela prēmiju medicīnā.
Vakcīna pasargā no inficēšanās ar biežāk sastopamajiem un bīstamākajiem papilomas vīrusa genotipiem, taču ar to vien nepietiek, lai novērstu letālu iznākumu – arī vakcinētām sievietēm regulāri jāveic dzemdes kakla pārbaude. Lai gan Latvijā speciālistu vidū domas dalās, vai nepieciešama valsts mēroga vakcinācija, domnīcas dalībniecēm šaubu nebija – tā ir vēl viena iespēja pasargāt savas meitas nākotnē no dzemdes kakla vēža.
“Šo vakcīnu tā īsti varēsim novērtēt tikai pēc 20 vai pat 50 gadiem, kad redzēsim, cik būtiski samazināsies papilomas vīrusa izraisītie audzēji. Šobrīd galvenā ziņa, ka Latvijā nevakcinēto pret papilomas vīrusu ir daudz un puse sieviešu ar dzemdes kakla vēzi nomirst,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Statistika ir nežēlīga – vidēji gadā tiek reģistrētas 244 dzemdes kakla vēža slimnieces un 117 nāves gadījumi.
Šaubās mediķi, vecākos – arī neziņa
Vakcinācijas atteikumu skaits bez jau iepriekš pieminētā papilomas vīrusa pieaudzis arī no potes pret vējbakām un pneimokokiem. Iemesli ir dažādi. Kā rāda SPKC 2015. gada pētījums, pat pašiem primārās veselības aprūpes speciālistiem nav pilnīgas pārliecības par vakcinācijas izmantošanu bērniem. Gandrīz puse no aptaujātajiem (48,7%) apgalvo, ka viņi šaubās vai bažījas, vai drīzāk šaubās par vakcināciju pret gripu, 41,9% – vējbakām, 31,1% – cilvēka papilomas vīrusu, 15,6% – pneimokoka vīrusu infekciju. Šīs vakcinācijas viņi uzskata par mazāk svarīgām, taču pamatot savu viedokli, piemēram, cilvēka papilomas vīrusa gadījumā, 18,2% aptaujāto pat nespēj. SPKC secinājums – veselības aprūpes speciālisti vairāk šaubās par jaunākajām, t.i., pēdējos desmit gados ieviestajām vakcīnām.
Bērnu vecāku lielākā daļa vai puse par bīstamākajām infekcijas slimībām uzskata tuberkulozi, difteriju, B hepatītu, ērču encefalītu, stingumkrampjus, saraksta lejasdaļā atrodas cilvēka papilomas vīruss, rotavīrusa infekcija. Par vairākām infekcijas slimībām daudziem vecākiem vispār nebija viedokļa, vai tās apdraud viņu bērnu, piemēram, trešdaļa neko nevarēja pateikt par cilvēka papilomas vīrusu, teju piektdaļai tumša bilde joprojām ir pneimokoku infekcija un pat poliomielīts, 12,4% – neko nezina par stingumkrampju apdraudējumu.
Izpratne par vakcināciju atšķiras pilsētās un lauku reģionos – SPKC skaitļi rāda, ka tieši pilsētnieki biežāk atsakās no vakcinācijas.
Medicīnas vēsture liecina, ka šaubas par vakcīnām ir pastāvējušas kopš to atklāšanas. Edvarda Džennera 1796. gadā uzsākto vakcināciju pret bakām izsmēja karikatūras, kurās vakcinētie līdzinās govīm, jo vakcīnu angļu ārsts bija ieguvis no pūslīšiem, kas atradās uz govs tesmeņa. Mūsdienās pret bakām vairs nepotē, jo pasaulē nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums.
“Kāpēc cilvēki vēl šodien baidās no vakcinācijas? Viņi nav piedzīvojuši slimības un to blaknes, vairāk uzklausa draugu un kaimiņu stāstus, cik briesmīga bija reakcija pēc potes, vai ar atteikšanos no vakcinācijas vēlas atšķirties no pārējās sabiedrības,” spriež I. Grope un secina, ka gan sabiedrībai, gan ārstiem joprojām trūkst pietiekamas informācijas, lai pieņemtu pareizos lēmumus. Nepieciešama izglītošana, sākot jau no skolas sola, un informācijai jānāk no profesionāļiem.
Uzziņa
• Vakcinācija mūsdienās ierobežo vai novērš 30 smagas un dzīvībai bīstamas slimības.
• Neviena cita sabiedrības veselības iniciatīva, izņemot tīru dzeramo ūdeni, nav izglābusi tik daudz dzīvību kā vakcinācija.
• Vakcinācija pasaulē ik gadu no nāves pasargā divus līdz trīs miljonus cilvēku un no invaliditātes – 750 tūkstošus bērnu.
• Vakcīnas ir visvairāk pētītais medikaments 20. – 21. gadsimtā.
• Pasaules Veselības organizācija seko līdzi desmit jaunu vakcīnu izstrādei. Notiek darbs ar vakcīnām pret aterosklerozi, smēķēšanu u.c.
Rīgas Stradiņa universitātes domnīcas “Ieraugi nezināmo – inovatīvā vakcinācija” informācija.

WBATIC0917114. Apstiprināts 28.11.2017.

Atsauce:

Veselība: Vakcīnas ļāvušas ierobežot vairākas ļoti bīstamas infekcijas slimības

on Thu, 11/09/2017 - 10:12

Šobrīd ar vakcinācijas palīdzību cilvēki sevi var pasargāt no vairāk nekā 30 slimībām, un Pasaules veselības organizācija seko līdzi vēl vairāk nekā 20 jaunu vakcīnu izstrādei, kas nākotnē ļaus vērsties pret tādām slimībām kā malārija, HIV un citām.
Tikmēr Latvijā iedzīvotājus joprojām nākas pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību un indivīda atbildību slimību profilaksē. Imunizācijas līmenis, izmantojot pēdējo 15 gadu laikā Latvijas vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas, ir nepietiekams, kaut gan ar šo vakcīnu palīdzību ir izdevies ierobežot vairākas bīstamas infekcijas slimības, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)speciālisti. Šie un citi temati tika pārrunāti trešdien notikušajā domnīcā “Ieraugi nezināmo – inovatīvā vakcinācija” Rīgas Stradiņa universitātē, piedaloties vadošajiem infektologiem.
Vakcinācijas rezultātā pasaule šodien vairs nepazīst bakas, ir ierobežots poliomielīts un citas bīstamas infekcijas slimības, diskusijā uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Savukārt pēdējo 15 gadu laikā vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas Latvijā ļāvušas ierobežot tādas slimības kā pneimokokuun meningokoku infekcijas – slimības ar ļoti augstu mirstību. Ieguvumus no vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusuvarēs novērtēt pēc 20-50 gadiem, kad būs vērojams minētā audzēja samazinājumus to sieviešu grupā, kas patlaban tiek vakcinētas pret šo vīrusu, norādīja D.Zavadska.
No pēdējās desmitgades vakcīnām sabiedrības veselībai būtisku ieguvumu nesušas arī vakcīnas pret rotavīrusu un vējbakām. Valsts apmaksāta vakcinācija pret rotavīrusu tika sākta 2015.gadā, un, kā liecina SPKC dati, jau gadu vēlāk saslimstība saruka uz pusi (2015.gadā bija 150,5 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2016.- 76,3). Tāpat kopš 2008.gada, kad valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā tika iekļauta vējbaku vakcīna, divkārt samazinājusies saslimstība arī ar šo infekciju (2008.gadā hospitalizēts 131 vējbaku pacients, bet 2016.gadā - tikai 55).
Kā pozitīvu tendenci Latvijā var uzskatīt to, ka pēdējos gados arvien pieaug vakcinācijas aptvere pret pneimokoku infekciju, sasniedzot 93,3%. Tomēr SPKC atzīst, ka vakcinācijai pret pneimokokiem, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusu Latvijā kopumā nav pietiekama aptvere. „Pret šīm slimībām imunizācijas līmenis nesasniedz noteikto mērķa līmeni – 95%,” norādīja SPKC Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone.
Neredzot infekciju slimību postošo ietekmi, Latvijā daudzi neapzinās vakcinācijas būtisko lomu sabiedrības veselībā. „ASV savulaik veikts pētījums rāda: ja nebūtu vakcinācijas, vidusskolu mūsdienās beigtu tikai puse no audzēkņiem. Pārējie būtu miruši. Ir svarīgi, lai cilvēki ieraudzītu ieguvumus, jo tad attieksme pret vakcināciju mainās,” atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska. Savukārt Latvijas Pediatru asociācijas prezidente profesore Ilze Grope atsaucās uz Bērnu slimnīcā veikot vecāku aptauju, kurā visas mātes, kuru bērni bija slimnīcā ievietoti ar rota vīrusa infekciju, atzina: ja agrāk būtu zinājušas par šī vīrusa smago ietekmi uz bērna veselību, savu bērnu noteikti būtu vakcinējušas pret šo infekciju.
Daudzu ģimeņu primārais informācijas avots ar vakcināciju saistītos jautājumos ir ģimenes ārsts. Saskaņā ar pētījumu centra „Berg Research” veiktās aptaujas datiem, atgādinājumus par nepieciešamību vakcinēties no ģimenes ārsta saņem aptuveni puse jeb 49% pacientu.* Visbiežāk ārsts par nepieciešamību vakcinēties atgādina mutiski, vizītes laikā. Pieaugušajiem ģimenes ārsts visbiežāk atgādina par nepieciešamību vakcinēties pret difteriju un stingumkrampjiem, retāk - pret gripu.
Aptaujas dati rāda, ka par bērnu vakcināciju ģimenes ārsti vecākiem atgādina biežāk – to dara 76% ģimenes ārstu, stāstot par bērnu vakcinācijas kalendārā paredzētās kompleksās vakcīnas nepieciešamību. Aptuveni pusei vecāku atgādināts arī par vakcinācijas nepieciešamību pret ērču encefalītu (52%), taču par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu atgādinājumu saņem trešā daļa (30%) vecāku.
Domnīcā par imunizācijas situāciju Latvijā, jauno vakcīnu sniegtajām iespējām un vakcinācijas aptveri Latvijā diskutēja Latvijas vadošie ārsti, infektologi, Slimību profilakses un kontroles centra eksperti: Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska, Slimību profilakses un kontroles centra Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja un ģimenes ārste, RSU medicīnas fakultātes docētāja Gunta Tīcmane.
*Pētījums tika veikts 2017.gada rudenī, aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
Linda Miltiņa,
Projektu vadītāja,
Baltic Communication Partners
Pasākumu organizēja Rīgas Stradiņa Universitātes Tālākizglītības fakultāte
WBATIC0917113. Apstiprināts 28.11.2017.

Atsauce:

Infektoloģijas centrā nonākuši vēl astoņi pacienti ar ērču encefalītu.

on Tue, 10/31/2017 - 14:28

No Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) nedēļas laikā izrakstīti vēl astoņi pacienti ar ērču encefalītu, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Līdz šim no LIC izrakstīti 60 pacienti, kuri ārstējušies no ērču encefalīta, 32 pacienti, kuri ārstējušies no Laimas slimības, un pieci pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.
LIC šogad līdz 1.oktobrim pārbaudītas 5736 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 113 jeb 1,97% konstatēts ērču encefalīts. LIC uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma noņemtas 1605 ērces.
Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.
Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.
SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917112. Apstiprinātys 28.11.2017.

Atsauce:

Rīko ērču encefalīta izbraukuma vakcināciju uz Cēsīm.

on Tue, 10/31/2017 - 14:23

Neskatoties uz ērču encefalīta izplatību, Latvijas reģionos vakcināciju pret šo bīstamo saslimšanu kavē vakcinācijas pakalpojumu pieejamības trūkums. „Veselības centra 4” rīkotajā izbraukumā uz Cēsīm potes varēs saņemt gan bērni, gan pieaugušie. 4.oktobrī mobilais vakcinācijas mikroautobuss no plkst.12-16 piestās lielveikala „Maxima” stāvlaukumā Cēsīs, Valmieras ielā 17a.
Speciālisti brīdina, ka rudenīgais laiks un lietus ērču aktivitāti rudenī nemazina. Latvijā ziemas kļūst arvien maigākas, tāpēc ērčuaktivitātes sezona mūsu valsts teritorijā kļūst arvien ilgāka. Ērces ir aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +5 grādus pēc Celsija, taču cilvēkiem Latvijā ērces pēdējos gados noņemtas pat janvārī. Tagad rudenī, kad ērces vēl ir aktīvas, speciālisti vakcinācijai iesaka izvēlēties ātro vai paātrināto vakcīnās shēmu, kas pie imunitātes ļauj tikt īsākā laikā.
Latvijas Infektoloģijas centrā šogad ārstējušies jau 52 pacienti, kuriem konstatēta saslimšana ar ērču encefalītu. Ar ērču encefalītavīrusu inficētas ērces pēdējos gados konstatētas mežos un krūmājos visā Latvijas teritorijā. Pēc SPKC datiem, aptuveni 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, ir inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams.
Diemžēl pret ērču encefalītu, kas var izraisīt smagus nervu sistēmas bojājumus un būt arī nāvējošs, zāļu nav, taču ir pieejama vakcīna. Encefalīta vīruss, kas atrodams inficētas ērces siekalās, cilvēka organismā var nonākt jau dažu minūšu laikā pēc ērces piesūkšanās.
Pērn Latvijā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki, no tiem deviņi bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas veidoja 3,9% no kopējā slimnieku skaita. Pagājušajā gadā pēc ilgāka pārtraukuma ar encefalītu saslimušo Latvijas iedzīvotāju skaits atkal pieauga, palielinoties par aptuveni 30%.
VC4 izbraukuma vakcinācijas laikā, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, par pakalpojumu iedzīvotāji varēs norēķināties gan skaidrā naudā un ar karti, gan uzrādot savas veselības apdrošināšanas polises. VC4 vakcinācijas dienests sadarbojas ar visām veselības apdrošināšanas kompānijām Latvijā.
SIA „Veselības centrs 4” (VC4) Vakcinācijas dienests ir vadošais vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā ar ilggadīgu pieredzi. Izmantojot VC4 mobilo izbraukuma vakcināciju, pret gripu, ērču encefalītu u.c. infekcijas slimībām ir vakcinēti cilvēki daudzās Latvijas pilsēta un darbinieki vairākos simtos Latvijas iestāžu un uzņēmumu.

WBATIC0917111. Apstiprināts 28.11.2017.

Atsauce:

Ērču aktīvā sezona tuvojas beigām.

on Tue, 10/31/2017 - 14:15

Kaut arī ērču aktīvā sezona tuvojas beigām, Latgales slimnīcās aizvien tiek uzņemti cilvēki ar šo kukaiņu kodumiem. Joprojām daudziem nav izpratnes, kā pašu spēkiem pareizi apkopt koduma brūci vai noņemt ērci.
Ērces bija, ir un būs – uzsver mediķi. Daugavpils slimnīcā šogad pēc palīdzības noņemt ērci vērsās 627 cilvēki, bet Rēzeknē – 178, pirmais no tiem jau 4. aprīlī, pēdējais – pagājušajā nedēļā. Informācijas par to, cik ērces pārnēsāja encefalītu vai Laima slimību, Rēzeknes slimnīcai nav. Ārsts pat uzskata, ka pārbaužu veikšanai Infektoloģijas centrā Rīgā – nav lielas nozīmes.
"Tam nav absolūti nekādas jēgas. Absolūti, jo, ja ērce ir inficēta, tas vēl nenozīmē, ka mēs saslimsim ar šo lietu. Ja ērce ir, netiek konstatēts, ka viņa ir inficēta, arī tad mēs varam saslimt. Un trešais – visnopietnākais, ka laikam jau kādi gadi pieci mūsu valsts neiepērk pretērču globulīnu. Līdz ar to – vai ērce ir slima – vai vesela, vai mēs varam saslimt vai nē, globulīna vienalga nav," teica Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja amata pienākumu izpildītājs Jānis Jukna.
Galvenais profilaktiskais līdzeklis pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Sabiedrība kļūst apzinīgāka un potējas, taču aizvien daļai cilvēku trūkst zināšanu par to, kā pareizi rīkoties arī tad, ja ērce piesūkusies ne tikai pašiem, bet arī kādam no mājas mīluļiem.
"Mēs ņemam ar pirkstiem, plēšam viņu ārā, pirkstos ir mikrotraumas. Ērce tiek saspaidīta. Ērces asinis vai siekalas nonāk mums mikrobrūcītē un mēs dabūjam encefalītu. Un šādi gadījumi ir. Un nemaz tik reti nav. Latgale atrodas tādā ne pārāk labvēlīgā endēmiskā zonā, kur liela daļa no ērcēm ir inficētas," sacīja Jukna.
Ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā šogad ir iekļauti divi Latgales novadi – Rugāji un Vārkava. Arī Rēzeknes novadā uzrunātie cilvēki atzīst, ka šovasar ērces manītas biežāk, nekā ierasts un papildu informācija pagastu centros nenāktu par ļaunu.
Šobrīd aktīvā ērču sezona tuvojas noslēgumam. Vidēji gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimst 276 cilvēki. Ja arī turpmāk saglabāsies mitrums, kas ir labvēlīgs ērcēm, nākamgad endēmiskā teritorija, kurā šobrīd iekļauti 27 novadi, varētu kļūt vēl lielāka.

WBATIC0917110. Apstiprināts 28.11.2017.

Atsauce:

  • Foto: ltv.lv
  • lsm.lv 03.10.2017

Infektoloģijas centrā nonākuši vēl septiņi pacienti ar ērču encefalītu un divi ar Laimas slimību.

on Tue, 10/31/2017 - 13:59

No Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) nedēļas laikā izrakstīti vēl septiņi pacienti ar ērču encefalītu un divi ar Laimas slimību, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Līdz šim no LIC izrakstīts 71 pacients, kurš ārstējies no ērču encefalīta, 34 pacienti, kuri ārstējušies no Laimas slimības, un pieci pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.
LIC šogad līdz 15.oktobrim pārbaudītas 5923 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 114 jeb 1,92% konstatēts ērču encefalīts. LIC uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma noņemtas 1644 ērces.
Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.
Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.
SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917109. Apstiprināts 28.11.2017.

Atsauce:

  • Foto: PantherMedia/ScanPix
  • delfi.lv 16.10.2017

Infektoloģijas centrā vēl četri pacienti ar ērču encefalītu un trīs ar Laimas slimību.

on Tue, 10/03/2017 - 06:59

Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) nedēļas laikā ārstēti vēl četri pacienti ar ērču encefalītu un trīs ar Laimas slimību, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Līdz šim no LIC izrakstīti 52 pacienti, kuri ārstējušies no ērču encefalīta, 32 pacienti, kuri ārstējušies no Laimas slimības, un pieci pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.

LIC šogad līdz 24.septembrim pārbaudītas 5356 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 112 jeb 2,09% konstatēts ērču encefalīts. LIC uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma noņemtas 1533 ērces.

Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917098. Apstiprināts 14.10.2017.

Atsauce:

  • Foto: Sputnik/Scanpix
  • tvnet.lv 25.09.2017

Savairojušās īpašas sugas ērces, kas ir ātrākas un lielākas.

on Tue, 10/03/2017 - 06:55

Informāciju sagatavoja: entomologs un pētnieks Voldemārs Spuņģis

Jaunā Dermacentor ērču suga, kas klimatisko pārmaiņu rezultātā pēdējos gados savairojusies Latvijā, ievērojami atšķiras no abām pārējām pie mums sastopamajām sugām, kas pārnēsā cilvēkiem bīstamo ērču encefalītu un Laimas slimību. Dermacentor sugas ērces ir lielākas un krietni ātrākas, brīdina Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis. Šīs sugas ērces lielā daudzumā savairojušās Rīgas un Daugavpils apkārtnē.

Dermacentor ērces pie mums Latvijā pēdējos gados labi iedzīvojušās, stāsta V.Spuņģis. Šīs sugas ērces vizuāli atšķiras no taigas un tā sauktās suņu ērces, un ir netipiski ātras. „Dermacentor ērces, pirmkārt, ir lielākas, ar resnākām un garākām kājām. Nokrāsa viņām ir krietni tumšāka, un uz muguras ir rakstveida ornaments. Šīm ērcēm ir viena būtiska īpatnība: tās ļoti ātri pārvietojas. Ja mūsu ērces, ja tā varu teikt – čāpo, tad Dermacentor ērces faktiski skrien. Viņas ir ļoti ātras,” stāsta V.Spuņģis.

Šī gada vasara – ērču mazuļiem bija ļoti piemērota

Šī gada mēreni siltā, taču nokrišņiem bagātā vasara ērcēm iet pie sirds, un ļauj veiksmīgāk izdzīvot tikko dzimušajai jauno ērču paaudzei. Viena ērču mātīte spēj izdēt vairākus tūkstošus oliņu. „Būtiska lieta, kas nosaka vēlāko ērču daudzumu, ir laika apstākļi tieši vasaras vidū. Ja laiks ir karsts un sauss, tad jaunās ērces, kas tikko izšķīlušās no oliņām, iet bojā no karstuma un slāpēm. Ērču mazuļiem karstā laikā ir liels risks izkalst. Bet ja ir silta un mitra vasara, mazuļiem iespējas izdzīvot ir lielākas. Šī vasara ērcēm ir bijusi labvēlīga,” saka V.Spuņģis.
Ērču mazuļiem piemērotākā barība ir lauku peles – strupastes un arī cilvēki, kurus mazās ērcītes izvēlas salīdzinoši plānās ādas dēļ. „Strupastes ir viens no galvenajiem dzīvniekiem, kas pabaro ērču mazuļus. Ērču kāpuriņiem, viņiem maziem esot, ir ļoti īss snuķītis, līdz ar to lielo dzīvnieku āda viņiem nav pa spēkam. Taču cilvēku un strupastu āda gan. Cilvēkiem āda ir samērā plāna un maiga, īpaši uz vēdera, kur ērces tik labprāt piesūcas,” skaidro entomologs.

Klimatiskās pārmaiņas Latvijā ērces ietekmē pozitīvi

Pēdējos gados ērču aktivitātes sezona Latvijā pagarinās, un klimata pārmaiņas Latvijā ērcēm patīk. „Tas, ka pie mums Latvijā klimats kļūst arvien maigāks, ērces ietekmē pozitīvi. Viņām bīstams periods ir vasaras karstums un ilgstošs kailsals ziemā. Bet pie mums izteikta kailsala periodi pēdējos gados nav bijuši,” viņš saka.

Entomologs uzsver, ka rudens lietus un drēgnais laiks ērču aktivitāti ietekmē maz. Ērces upura meklējumos vadās pēc siltuma un vibrācijām. „Ērces sēž zālē un gaida savu upuri. Viņas jūt siltumu un sajūt vibrācijas, kad kāds nāk, ar redzi ērcēm ir švaki. Sajūtot siltumu un vibrācijas, viņa ir jau gatavībā pieķerties. Uz ērču kājām esošie nadziņi ir ļoti efektīvi, lai pieķertos pie apģērba vai dzīvnieku spalvām,” stāsta V.Spuņģis.

Rudeņos cilvēku saslimšanas risks ar ērču encefalītu pieaug, jo cilvēki dodas mežā pēc sēnēm un ogām. “Sezonalitātei ar ērču encefalīta izplatību izteiktas saistības nav. Svarīga ir gaisa temperatūra (vismaz +4 līdz +5 grādi) un tas, cik liela ir ērces-dzīvnieka un ērces-cilvēka satikšanās iespēja. Attiecībā uz cilvēku viss ir skaidrs: viņš dabā ir periodiski, īpaši ogu un sēņu laikā rudeņos,” tā V.Spuņģis.

Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Vakcīna pret ērču encefalīta vīrusu ir tā pati, neskatoties uz vīrusa pārnēsātāja (jau minētās ērču sugas) fiziskajām atšķirībām.

Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras mēnešos un rudenī. Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja risku saslimt, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes sezonā vasarā un rudenī.

WBATIC0917097. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

Gandrīz katrs otrais ērču encefalīta slimnieks nepamana ērces piesūkšanos.

on Tue, 10/03/2017 - 06:50

Ceturtajai daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos tas noticis - mežā, dārzā, uz ielas, parkā vai citur, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tas apliecina, ka no ērcēm – šiem zirnekļveidīgo klases posmkājiem, kuru piesūkšanās var izraisīt tādu smagu infekcijas slimību kā ērču encefalīts un citas, Latvijā cilvēki dabā nav pasargāti nekur.
15% inficējas mājas apkārtnē
Analizējot Latvijā reģistrētos ērču encefalīta gadījumus 2013.-2015.gadā, SPKC konstatējis, ka tikai 56,3% saslimušo slimības vēsturē konstatēta ērcespiesūkšanās. Tas apliecina ārstu bieži atgādināto patiesību, ka ērces piesūkšanās pat uz īsu mirkli ir pietiekama, lai saslimtu ar ērču encefalītu. 58% saslimušo zina, ka tas noticis dabā, 15% inficējušies dzīves vietā, bet 2% - darba vietā.
SPKC dati arī atklāj, ka ērču upuru vidū ir gan pavisam mazi bērni, gan veci cilvēki. Analizējot saslimstību ar ērču encefalītu pēc vecuma un dzimuma, noskaidrots, ka jaunākā saslimusī bija gadu veca meitenīte, bet visvecākais ērču upuris – 88 gadus vecs vīrietis. No kopējā pieaugušo ērču encefalītapacientu skaita 22% bija pensionāri, 43% - strādājošie, 29% - nestrādājošie, bet 2% - studenti.
No saslimšanas brīža līdz nāvei vidēji 31 diena
Analizējot septiņus ērču encefalīta gadījumus ar letālu iznākumu laikā no 2011. līdz 2015.gadam, SPKC dati atklāj, ka četras mirušās bija sievietes, kuru vidējais vecums bija 79 gadi, bet trīs – vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi. No ērču encefalīta cilvēki miruši visā Latvijā – divi gadījumi reģistrēti Latgales reģionā, divi – Pierīgā, divi – Kurzemē, bet viens – Rīgas reģionā.
Vidējais intervāls starp saslimšanu un hospitalizāciju letālajos gadījumos bija no 0 līdz 12 dienām jeb vidēji četras dienas. Savukārt vidējais intervāls starp saslimšanu un cilvēka nāvi svārstījies no pavisam īsa laika, divām dienām, līdz vairāk nekā trīs mēnešiem jeb 95 dienām, bet vidēji nāve iestājusies mēneša jeb 31 dienas laikā.
Visbiežāk ērču encefalīta slimniekiem Latvijā tiek konstatēta meningeālā slimības forma.
Visvairāk slimo no maija līdz septembrim
88% no visiem ērču encefalīta saslimšanas gadījumiem 2013.-2015.gadā reģistrēti laikā no maija līdz septembrim, taču atsevišķi gadījumi konstateti arī vēlos rudens un agros pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ērces ir bīstamas augu gadu.
„Ar ērču encefalītu ir kā loterijā – nekad nevar zināt, kur ērce var piesūkties un vai tā nebūs inficēta. Ja agrāk risks bija tikai lielos mežos un īstos laukos, tagad inficētas ērces ir visur – pilsētu parkos, pludmalēs. Vienīgais, kā sevi pasargāt no smagas slimības, ir vakcinācija,” uzsver RSU profesore Ludmila Vīksna, Infektoloģijas katedras vadītāja. Latvijas infektoloģijas centrā ārstētie ērču encefalīta slimnieki – aptuveni 150 cilvēki gadā, pārsvarā pret infekciju nav bijuši vakcinēti.
Jāatgādina, ka uz rudens pusi ērces kļūst īpaši aktīvas, jo tās vēlas uzņemt papildu barības rezerves, lai pārietu jaunā attīstības fāzē. Tāpēc labākais ieteikums ir neriskēt ar veselību, bet vakcinēties pret ērču encefalītu. Arī tad, ja vasarā tas nav pagūts, nekas nav nokavēts, jo gan bērni, gan pieaugušie vakcinēties var visu gadu, arī rudenī un ziemā.
SPKC veikts pētījums atklāj, ka vecāki ērču encefalītu uzskata par ļoti nopietnu apdraudējumu bērnu veselībai, no visām infekcijām ierindojot to kā ceturto bīstamāko aiz tuberkulozes, difterijas un B hepatīta.
Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

WBATIC0917096. Apstiprināts 14.10.2017.

Atsauce:

Rudenī mežā joprojām daudz ērču.

on Tue, 10/03/2017 - 06:42

Rudenī dodoties mežā, vairumam šķiet, ka lai nu kas, bet ērces viņus neapdraud. Diemžēl ērču aktivitātes sezona turpinās. Ja ērce piesūkusies, medikamentu, kas palīdzētu izvairīties no saslimšanas ar ērču encefalītu, vienkārši nav.

Cilvēkiem šķiet, ka ērces ir «pavasara problēma». Tas ir mīts! Septembris, oktobris, novembris pie mums ir salīdzinoši silti mēneši. Rudenī ērces joprojām ir aktīvas arī dažādās pilsētas zaļajās zonās. Veselības centra «Palīdzības dienests» novērojumi liecina, ka joprojām izplatītākais rīdzinieku aizbildinājums, kāpēc neveikt vakcināciju pret ērču encefalītu, ir mīts, ka, dzīvojot pilsētā, no ērcēm esam pasargāti.

Tai pašā laikā realitāte pierāda ko citu: lai piesūktos ērce, nav pat jādodas uz parku. «Puisis pēc kāda negadījuma nokļuva ratiņkrēslā, jo viņam ir lauztas rokas un kājas. Pie viņa atnāca ciemos draugi un viņu ratiņkrēslā izveda pastaigā ap slimnīcas ēku.

Vakarā viņš māsiņai prasa: kas tas man uz kājas?

Izrādās, piesūkusies ērce,» stāsta veselības centra vadītāja Sandra Akmane.

Pēc viņas domām, vēlme ietaupīt uz vakcinācijas rēķina ir īstermiņa domāšana, jo saslimšanas gadījumā jārēķinās ar iespēju nonākt slimnīcā, ar vajadzību pēc ilgas rehabilitācijas, darbaspēju zaudēšanu un daļā gadījumu smagām sekām, kuru vidū iespējama arī invaliditāte.

«Saslimšana katrā gadījumā norit individuāli. Vienam tā būs nedēļa, otram divas, kāds neizveseļojas nekad vai iegūst invaliditāti uz visu mūžu.

Esmu tādus savā praksē redzējusi: ceļamus, grozāmus, barojamus.

Ir vieglākas formas, ir tādas, kas beidzas ar paliekošiem atmiņas traucējumiem. Sekas var būt ļoti dažādas. Vai vajag ar sevi eksperimentēt un šo slimību pielaist tik tuvu?»

Visapzinīgāk pret ērču encefalītu vakcinējas pensionāri. Cilvēkiem, kuri pret ērču encefalītu vakcinējušies, bet palaiduši garām kārtējo revakcinācijas reizi, mediķi iesaka nekavēties ar vizīti pie mediķa.

WBATIC0917095. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

  • Foto: Vladimir Smirnov/TASS/Scanpix
  • tvnet.lv 30.09.2017