Skip directly to content

Visi jaunumi

Infektoloģijas centrā vēl četri pacienti ar ērču encefalītu un trīs ar Laimas slimību.

on Tue, 10/03/2017 - 06:59

Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) nedēļas laikā ārstēti vēl četri pacienti ar ērču encefalītu un trīs ar Laimas slimību, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Līdz šim no LIC izrakstīti 52 pacienti, kuri ārstējušies no ērču encefalīta, 32 pacienti, kuri ārstējušies no Laimas slimības, un pieci pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.

LIC šogad līdz 24.septembrim pārbaudītas 5356 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 112 jeb 2,09% konstatēts ērču encefalīts. LIC uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma noņemtas 1533 ērces.

Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917098. Apstiprināts 14.10.2017.

Atsauce:

  • Foto: Sputnik/Scanpix
  • tvnet.lv 25.09.2017

Savairojušās īpašas sugas ērces, kas ir ātrākas un lielākas.

on Tue, 10/03/2017 - 06:55

Informāciju sagatavoja: entomologs un pētnieks Voldemārs Spuņģis

Jaunā Dermacentor ērču suga, kas klimatisko pārmaiņu rezultātā pēdējos gados savairojusies Latvijā, ievērojami atšķiras no abām pārējām pie mums sastopamajām sugām, kas pārnēsā cilvēkiem bīstamo ērču encefalītu un Laimas slimību. Dermacentor sugas ērces ir lielākas un krietni ātrākas, brīdina Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis. Šīs sugas ērces lielā daudzumā savairojušās Rīgas un Daugavpils apkārtnē.

Dermacentor ērces pie mums Latvijā pēdējos gados labi iedzīvojušās, stāsta V.Spuņģis. Šīs sugas ērces vizuāli atšķiras no taigas un tā sauktās suņu ērces, un ir netipiski ātras. „Dermacentor ērces, pirmkārt, ir lielākas, ar resnākām un garākām kājām. Nokrāsa viņām ir krietni tumšāka, un uz muguras ir rakstveida ornaments. Šīm ērcēm ir viena būtiska īpatnība: tās ļoti ātri pārvietojas. Ja mūsu ērces, ja tā varu teikt – čāpo, tad Dermacentor ērces faktiski skrien. Viņas ir ļoti ātras,” stāsta V.Spuņģis.

Šī gada vasara – ērču mazuļiem bija ļoti piemērota

Šī gada mēreni siltā, taču nokrišņiem bagātā vasara ērcēm iet pie sirds, un ļauj veiksmīgāk izdzīvot tikko dzimušajai jauno ērču paaudzei. Viena ērču mātīte spēj izdēt vairākus tūkstošus oliņu. „Būtiska lieta, kas nosaka vēlāko ērču daudzumu, ir laika apstākļi tieši vasaras vidū. Ja laiks ir karsts un sauss, tad jaunās ērces, kas tikko izšķīlušās no oliņām, iet bojā no karstuma un slāpēm. Ērču mazuļiem karstā laikā ir liels risks izkalst. Bet ja ir silta un mitra vasara, mazuļiem iespējas izdzīvot ir lielākas. Šī vasara ērcēm ir bijusi labvēlīga,” saka V.Spuņģis.
Ērču mazuļiem piemērotākā barība ir lauku peles – strupastes un arī cilvēki, kurus mazās ērcītes izvēlas salīdzinoši plānās ādas dēļ. „Strupastes ir viens no galvenajiem dzīvniekiem, kas pabaro ērču mazuļus. Ērču kāpuriņiem, viņiem maziem esot, ir ļoti īss snuķītis, līdz ar to lielo dzīvnieku āda viņiem nav pa spēkam. Taču cilvēku un strupastu āda gan. Cilvēkiem āda ir samērā plāna un maiga, īpaši uz vēdera, kur ērces tik labprāt piesūcas,” skaidro entomologs.

Klimatiskās pārmaiņas Latvijā ērces ietekmē pozitīvi

Pēdējos gados ērču aktivitātes sezona Latvijā pagarinās, un klimata pārmaiņas Latvijā ērcēm patīk. „Tas, ka pie mums Latvijā klimats kļūst arvien maigāks, ērces ietekmē pozitīvi. Viņām bīstams periods ir vasaras karstums un ilgstošs kailsals ziemā. Bet pie mums izteikta kailsala periodi pēdējos gados nav bijuši,” viņš saka.

Entomologs uzsver, ka rudens lietus un drēgnais laiks ērču aktivitāti ietekmē maz. Ērces upura meklējumos vadās pēc siltuma un vibrācijām. „Ērces sēž zālē un gaida savu upuri. Viņas jūt siltumu un sajūt vibrācijas, kad kāds nāk, ar redzi ērcēm ir švaki. Sajūtot siltumu un vibrācijas, viņa ir jau gatavībā pieķerties. Uz ērču kājām esošie nadziņi ir ļoti efektīvi, lai pieķertos pie apģērba vai dzīvnieku spalvām,” stāsta V.Spuņģis.

Rudeņos cilvēku saslimšanas risks ar ērču encefalītu pieaug, jo cilvēki dodas mežā pēc sēnēm un ogām. “Sezonalitātei ar ērču encefalīta izplatību izteiktas saistības nav. Svarīga ir gaisa temperatūra (vismaz +4 līdz +5 grādi) un tas, cik liela ir ērces-dzīvnieka un ērces-cilvēka satikšanās iespēja. Attiecībā uz cilvēku viss ir skaidrs: viņš dabā ir periodiski, īpaši ogu un sēņu laikā rudeņos,” tā V.Spuņģis.

Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Vakcīna pret ērču encefalīta vīrusu ir tā pati, neskatoties uz vīrusa pārnēsātāja (jau minētās ērču sugas) fiziskajām atšķirībām.

Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras mēnešos un rudenī. Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja risku saslimt, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes sezonā vasarā un rudenī.

WBATIC0917097. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

Gandrīz katrs otrais ērču encefalīta slimnieks nepamana ērces piesūkšanos.

on Tue, 10/03/2017 - 06:50

Ceturtajai daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav ne jausmas, kur un kādos apstākļos tas noticis - mežā, dārzā, uz ielas, parkā vai citur, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tas apliecina, ka no ērcēm – šiem zirnekļveidīgo klases posmkājiem, kuru piesūkšanās var izraisīt tādu smagu infekcijas slimību kā ērču encefalīts un citas, Latvijā cilvēki dabā nav pasargāti nekur.
15% inficējas mājas apkārtnē
Analizējot Latvijā reģistrētos ērču encefalīta gadījumus 2013.-2015.gadā, SPKC konstatējis, ka tikai 56,3% saslimušo slimības vēsturē konstatēta ērcespiesūkšanās. Tas apliecina ārstu bieži atgādināto patiesību, ka ērces piesūkšanās pat uz īsu mirkli ir pietiekama, lai saslimtu ar ērču encefalītu. 58% saslimušo zina, ka tas noticis dabā, 15% inficējušies dzīves vietā, bet 2% - darba vietā.
SPKC dati arī atklāj, ka ērču upuru vidū ir gan pavisam mazi bērni, gan veci cilvēki. Analizējot saslimstību ar ērču encefalītu pēc vecuma un dzimuma, noskaidrots, ka jaunākā saslimusī bija gadu veca meitenīte, bet visvecākais ērču upuris – 88 gadus vecs vīrietis. No kopējā pieaugušo ērču encefalītapacientu skaita 22% bija pensionāri, 43% - strādājošie, 29% - nestrādājošie, bet 2% - studenti.
No saslimšanas brīža līdz nāvei vidēji 31 diena
Analizējot septiņus ērču encefalīta gadījumus ar letālu iznākumu laikā no 2011. līdz 2015.gadam, SPKC dati atklāj, ka četras mirušās bija sievietes, kuru vidējais vecums bija 79 gadi, bet trīs – vīrieši, kuru vidējais vecums bija 55 gadi. No ērču encefalīta cilvēki miruši visā Latvijā – divi gadījumi reģistrēti Latgales reģionā, divi – Pierīgā, divi – Kurzemē, bet viens – Rīgas reģionā.
Vidējais intervāls starp saslimšanu un hospitalizāciju letālajos gadījumos bija no 0 līdz 12 dienām jeb vidēji četras dienas. Savukārt vidējais intervāls starp saslimšanu un cilvēka nāvi svārstījies no pavisam īsa laika, divām dienām, līdz vairāk nekā trīs mēnešiem jeb 95 dienām, bet vidēji nāve iestājusies mēneša jeb 31 dienas laikā.
Visbiežāk ērču encefalīta slimniekiem Latvijā tiek konstatēta meningeālā slimības forma.
Visvairāk slimo no maija līdz septembrim
88% no visiem ērču encefalīta saslimšanas gadījumiem 2013.-2015.gadā reģistrēti laikā no maija līdz septembrim, taču atsevišķi gadījumi konstateti arī vēlos rudens un agros pavasara mēnešos. Tas apliecina, ka ērces ir bīstamas augu gadu.
„Ar ērču encefalītu ir kā loterijā – nekad nevar zināt, kur ērce var piesūkties un vai tā nebūs inficēta. Ja agrāk risks bija tikai lielos mežos un īstos laukos, tagad inficētas ērces ir visur – pilsētu parkos, pludmalēs. Vienīgais, kā sevi pasargāt no smagas slimības, ir vakcinācija,” uzsver RSU profesore Ludmila Vīksna, Infektoloģijas katedras vadītāja. Latvijas infektoloģijas centrā ārstētie ērču encefalīta slimnieki – aptuveni 150 cilvēki gadā, pārsvarā pret infekciju nav bijuši vakcinēti.
Jāatgādina, ka uz rudens pusi ērces kļūst īpaši aktīvas, jo tās vēlas uzņemt papildu barības rezerves, lai pārietu jaunā attīstības fāzē. Tāpēc labākais ieteikums ir neriskēt ar veselību, bet vakcinēties pret ērču encefalītu. Arī tad, ja vasarā tas nav pagūts, nekas nav nokavēts, jo gan bērni, gan pieaugušie vakcinēties var visu gadu, arī rudenī un ziemā.
SPKC veikts pētījums atklāj, ka vecāki ērču encefalītu uzskata par ļoti nopietnu apdraudējumu bērnu veselībai, no visām infekcijām ierindojot to kā ceturto bīstamāko aiz tuberkulozes, difterijas un B hepatīta.
Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

WBATIC0917096. Apstiprināts 14.10.2017.

Atsauce:

Rudenī mežā joprojām daudz ērču.

on Tue, 10/03/2017 - 06:42

Rudenī dodoties mežā, vairumam šķiet, ka lai nu kas, bet ērces viņus neapdraud. Diemžēl ērču aktivitātes sezona turpinās. Ja ērce piesūkusies, medikamentu, kas palīdzētu izvairīties no saslimšanas ar ērču encefalītu, vienkārši nav.

Cilvēkiem šķiet, ka ērces ir «pavasara problēma». Tas ir mīts! Septembris, oktobris, novembris pie mums ir salīdzinoši silti mēneši. Rudenī ērces joprojām ir aktīvas arī dažādās pilsētas zaļajās zonās. Veselības centra «Palīdzības dienests» novērojumi liecina, ka joprojām izplatītākais rīdzinieku aizbildinājums, kāpēc neveikt vakcināciju pret ērču encefalītu, ir mīts, ka, dzīvojot pilsētā, no ērcēm esam pasargāti.

Tai pašā laikā realitāte pierāda ko citu: lai piesūktos ērce, nav pat jādodas uz parku. «Puisis pēc kāda negadījuma nokļuva ratiņkrēslā, jo viņam ir lauztas rokas un kājas. Pie viņa atnāca ciemos draugi un viņu ratiņkrēslā izveda pastaigā ap slimnīcas ēku.

Vakarā viņš māsiņai prasa: kas tas man uz kājas?

Izrādās, piesūkusies ērce,» stāsta veselības centra vadītāja Sandra Akmane.

Pēc viņas domām, vēlme ietaupīt uz vakcinācijas rēķina ir īstermiņa domāšana, jo saslimšanas gadījumā jārēķinās ar iespēju nonākt slimnīcā, ar vajadzību pēc ilgas rehabilitācijas, darbaspēju zaudēšanu un daļā gadījumu smagām sekām, kuru vidū iespējama arī invaliditāte.

«Saslimšana katrā gadījumā norit individuāli. Vienam tā būs nedēļa, otram divas, kāds neizveseļojas nekad vai iegūst invaliditāti uz visu mūžu.

Esmu tādus savā praksē redzējusi: ceļamus, grozāmus, barojamus.

Ir vieglākas formas, ir tādas, kas beidzas ar paliekošiem atmiņas traucējumiem. Sekas var būt ļoti dažādas. Vai vajag ar sevi eksperimentēt un šo slimību pielaist tik tuvu?»

Visapzinīgāk pret ērču encefalītu vakcinējas pensionāri. Cilvēkiem, kuri pret ērču encefalītu vakcinējušies, bet palaiduši garām kārtējo revakcinācijas reizi, mediķi iesaka nekavēties ar vizīti pie mediķa.

WBATIC0917095. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

  • Foto: Vladimir Smirnov/TASS/Scanpix
  • tvnet.lv 30.09.2017

Slimnīcā nonāk vēl pieci pacienti ar ērču encefalītu un divi ar Laimas slimību.

on Tue, 10/03/2017 - 06:37

No Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) nedēļas laikā izrakstīti vēl pieci pacienti ar ērču encefalītu un divi pacienti ar Laimas slimību, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Līdz šim no LIC izrakstīti 35 pacienti, kuriem bijis ērču encefalīts. Izrakstīti arī 24 pacienti, kuriem bijusi Laimas borelioze, un četri pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.

LIC šogad līdz 27.augustam pārbaudītas 4178 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 105 jeb 2,51% konstatēts ērču encefalīts. No visām pārbaudītajām ērcēm 1165 pēc pacientu lūguma noņemtas LIC uzņemšanas nodaļā, taču pārējās cilvēki noņēmuši paši.

Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917094. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

  • Foto: PantherMedia/ScanPix
  • tvnet.lv 28.09.2017

Latvijā parādījusies jauna ērču suga. Cik tā bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem?

on Tue, 10/03/2017 - 06:32

– Ērču suga Dermacentor, tāpat kā pārējās mums zināmās sugas, pārnēsā gan Laimas slimības izraisītājas baktērijas Borrelia burgdorferi, ar ko slimo arī suņi, gan ļoti bīstamo slimību babeziozi, ko izraisa vienšūnas asiņu parazīts Babesia canis, – informē Olaines veterinārā centra “all4pets” veterinārārste Santa Zirnīte. Pēdējos gados cilvēki ceļojumos pa dažādām valstīm ņem līdzi suņus, kaķu un suņu izstādes apmeklē kopā ar savu mājdzīvnieku. Tādējādi ir lielāka iespēja ērces ievazāt arī mūsu reģionā, spriež speciāliste. Dermacentor sugas ērču nokļūšanu Latvijā varēja veicināt arī vispārējas klimata pārmaiņas.

Kukaiņi mīt aizaugušās, mitrās vietās, krūmājos, nekoptās pļavās, blakus mežiem vai izcirtumiem. Tie kļūst aktīvāki rudens periodā, kad laiks ir vēss un mitrs, bet vēl nav iestājies aukstums. Ērces spēj pārziemot un pavasarī ar pilnu jaudu gatavas baroties.

Dermacentor ērces atšķiras no mums jau ierastajām ērcēm – ir lielākas, biezākas, tām ir resnākas un garākas kājas, bet uz muguras saskatāms īpatnējs raksts. Jaunatnācējas pa jebkuru virsmu pārvietojas daudz ātrāk.

Lai pēc iespējas samazinātu risku sunim saslimt ar kādu no ērču pārnēsātām slimībām, jāizvēlas piemērotas pastaigu vietas, iespēju robežās izvairoties no purvainiem un aizaugušiem apvidiem, jālieto piemēroti aizsardzības līdzekļi. Tie plašā klāstā pieejami veterinārajās klīnikās.

WBATIC0917093. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

Hronisks nogurums un galvassāpes var būt sekas nediagnosticētam ērču encefalītam.

on Tue, 10/03/2017 - 06:29

Regulāras galvassāpes, hronisks nogurums un grūtības koncentrēties var būt sekas pat pirms vairākiem gadiem pārslimotam, taču nediagnosticētam ērču encefalītam. Lai gan kopumā cilvēki par ērču encefalītu ir labi informēti, ārstus joprojām pārsteidz sabiedrībā valdoši mīti, piemēram, uzskats, ka ērču encefalīta vakcīna ir encefalīta vīruss, tikai mazākās devās. Tā ir pilnīga aplamība, skaidro Veselības centra 4 filiāles „Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone.

Ja vakcinācija pret ērču encefalītu vēl nav veikta, vasara ir īstais laiks, kad to darīt, lai sagatavotos rudens sēņošanas sezonai. Daļu cilvēku vakcinēties pret ērču encefalītu vasarā mēdz atturēt ierobežojumi, kas jāievēro pirmajās dienās pēc vakcinācijas. Taču D. Miķelsone mierina, ka to nav daudz un ikdienu ietekmē minimāli. „Vakcinēties nebūtu ieteicams, ja ir kāda akūta saslimšana un temperatūra. Pēc vakcinācijas nevajadzētu injekcijas vietu speciāli berzēt vai rīvēt, vai tajā pašā vakarā doties karsēties pirtī, taču nekādu citu būtisku ierobežojumu nav,” viņa saka.
Slimība pārslimota nemanot, taču sekas paliek

Ērču encefalīta pārslimošana vieglā formā, piemēram, ar nelielu temperatūru, cilvēkiem bieži var paslīdēt garām nemanīta, taču viltīgā slimība var atstāt nepatīkamas sekas, kas ietekmē pacientu dzīvi vēl daudzus gadus. „Mēs nekad nezinām, kā ērču encefalīts attīstīsies – vieglā vai smagā formā. Nevar paredzēt, vai pirmajai – drudža fāzei, kad sastopami gripai līdzīgi simptomi kā paaugstināta temperatūra, galvassāpes, nogurums, sekos apmēram nedēļu gara bez simptomu fāze un vai pēc tam iestāsies otrā fāze ar neiroloģisku saslimšanu – encefalīta, meningīta vai meningoencifalīta attīstīšanos. Ir gadījumi, kad cilvēks pārslimošanu nemaz nav pamanījis, bet sekas paliek: galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, nogurums. Un tā ir tikai vieglākā forma. Īpaši skeptiskajiem pacientiem mēdzu stāstīt par to, ko esmu redzējusi rehabilitācijas centros. Neiroloģiskie stāvokļi pēc ērču encefalīta pārslimošanas var būt ļoti smagi un prasīt ilgstošu rehabilitāciju. Visbiežāk sastop kustību, koordinācijas, kognitīvo spēju traucējumus. “Mēdzu pacientiem teikt: ticiet man, jūs negribat to piedzīvot,” tā Miķelsone.

Bezrecepšu medikamentiem blakusparādību mēdz būt vairāk nekā vakcīnām

Dažkārt nevakcinēšanos pret ērču encefalītu cilvēki pamato ar bailēm no vakcīnas blakusparādībām. „Vakcīna ir medikaments ar konkrētu iedarbību. Tomēr jāsaka, ka jebkuras zāles, arī tās, kas aptiekā nopērkamas bez receptes, dažkārt var izraisīt daudz smagākas blaknes nekā ērču encefalīta vakcīna. Vakcīnas vienmēr bijušas ļoti pētīti medikamenti, – īpaši tāpēc, ka saistībā ar tām vienmēr bijis kontraviedoklis. To iedarbības izpētē, iespējams, ieguldīts vairāk laika un resursu, nekā citos, daudz biežāk lietotos medikamentos,” skaidro Miķelsone.

Kopumā cilvēki Rīgā par vakcinācijas jautājumiem ir samērā labi informēti un arvien retāk nākas sastapt kategoriski pret vakcināciju noskaņotus pacientus. „Ir tādi, kuri par šiem jautājumiem šaubās, taču ir gatavi argumentētai sarunai. Īpaši gados jauni cilvēki, jaunie vecāki. Viņi parasti ir izpētījuši abu pušu viedokļus un nāk pie ārsta ar ļoti konkrētiem jautājumiem. Savukārt tādus, kuri kategoriski būtu pret vakcināciju, būtībā vairs pat nesastopu,” viņa saka.

Tomēr Miķelsone atzīst, ka cilvēkiem dažkārt trūkst izpratnes par ērču encefalīta vakcīnu. „Cilvēki joprojām domā, ka viņos tiek ielaists slimības ierosinātājs. Joprojām ir dzīvs mīts par to, ka ērču encefalīta vakcīna ir encefalīta vīruss, tikai mazākās devās. Tā nav! Vakcīna ir radīta laboratorijā, no vīrusa paņemot konkrētu daļiņu, kura nekādā veidā nespēj ierosināt saslimšanu. Vakcīna panāk to, ka reaģē imūnā sistēma, sākot ražot antivielas pret attiecīgo ierosinātāju, bet tā nav imūnsistēmas vājināšana. Nav arī tā, ka cilvēka organisms iztērē kaut kādus resursus antivielu saražošanai,” viņa skaidro.

Ģimenes ārste uzskata, ka vairāk ērču encefalīta saslimstības apkarošanā varētu palīdzēt skaidrojošais darbs. „Šaubas par nepieciešamību vakcinēties psiholoģiski rada fakts, ka ērču encefalīta vakcīna nav „obligāta”, proti, tā nav iekļauta vakcinācijas kalendārā, kur esošo imunizāciju apmaksā valsts. Tas, ka vakcīna nav šajā sarakstā, nenozīmē, ka vakcinēšanās pret šo smago saslimšanu ir uzskatāma par mazāk rekomendētu,” saka Miķelsone.

Autore: Veselības centra 4 grupas uzņēmuma “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Miķelsone

WBATIC0917092. Apstiprināts 09.10.2017.

Atsauce:

Ārsti nopietni brīdina: Baumas un internets ir BĪSTAMS avots ar veselību saistītu lēmumu pieņemšanā!

on Tue, 10/03/2017 - 06:24

Kaut gan iedzīvotāji Latvijā apzinās, ka ērču encefalīts ir bīstama slimība, pret kuru svarīgi būt vakcinētiem, liela daļa sabiedrības joprojām izvēlas nevakcinēties. Šī gada pavasarī veiktā aptaujā 65% respondenti atzina vakcināciju pret ērču encefalītu par nepieciešamu, taču vārdi pamatīgi atpaliek no darbiem. Skaidrojums tam ir gan finansiāli apsvērumi, gan sabiedrībā valdoši mīti. Veselības nozares eksperti aicina lēmumos par savu veselību paļauties uz ārstu ieteikumiem, nevis internetā atrodamām baumām.

 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska uzskata, ka infekcijas, ko izraisa konkrēts, acīmredzams „ienaidnieks” – ērce, raisa lielākas bailes, tāpēc cilvēki pret tām vakcinējas cītīgāk. „Cilvēki vakcināciju pret ērču encefalītu labi pieņem, jo mēs ērces redzam. Mēs vairs neredzam tik daudz ērču encefalīta slimnieku, un tas ir noticis, pateicoties tikai un vienīgi vakcinācijai, jo ērču inficētība Latvijā pieaug,” saka D.Zavadska.

 

 

Daļu sabiedrības no vakcinēšanas pret dažādām slimībām, tai skaitā ērču encefalītu, joprojām attur bailes no vakcīnas blakusefektiem. Dace Zavadska atgādina, ka vakcīnu iedarbība tiek rūpīgi uzraudzīta, tāpēc šādām bažām nav pamata. Viņasprāt, aizspriedumi pret vakcināciju saglabājušies no agrākiem laikiem. „Vakcīnas mūsdienās ir stipri citādākas nekā agrāk. Gribu uzsvērt, ka vakcīnas ir arī visvairāk pētītais medikaments,” tā D.Zavadska.

 

Auto taču arī nedodam labot kaimiņam, bet vedam pie meistara

BKUS Vakcinācijas centra vadītāja pauž, ka vienīgais instruments pret aizspriedumiem vakcinācijas jautājumos ir izglītība. Viņa aicina šaubu gadījumā paļauties uz speciālista vērtējumu, nevis internetā atrodamiem ierakstiem un baumām. „Izglītība ir atslēgas vārds, taču ir jābūt arī vēlmei zināt. Katram pašam jāsaprot, kāpēc jāvakcinējas, bet neskaidrību gadījumā jājautā speciālistam. Auto taču mēs arī nedodam remontēt kaimiņam, īpaši dārgu auto. Ar veselību ir tāpat, pie tam veselība mums ir pats dārgākais,” viņa saka. 

 

Vecāku vidū par ērču encefalīta vakcīnu vismazāk diskusiju

„Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka ērču vakcinācijas jomā saskata pozitīvas iezīmes, tā kā pret šo vakcīnu vecāku vidū aizspriedumu ir maz. „Pote pret ērču encefalītu māmiņu vidū ir viena no populārākajām, par kuru nav daudz diskusiju. Par maziem bērniem šī skaidrība ir, bet lielāka uzmanība būtu jāpievērš lielākiem bērniem,” viņa saka. 

 

Pozitīvo statistiku mazu bērnu vakcinācijas jomā veicina tas, ka valsts bērniem līdz divu gadu vecumam kompensē 50% ērču encefalīta vakcīnas cenas, taču par vecāku bērnu vakcināciju pret encefalītu jāmaksā pilnā apmērā. Izņēmums ir 27 Latvijas novadi, kuri atzīti par ērču encefalīta endēmijas zonām, – šajos rajonos valsts vakcināciju pret ērču encefalītu bērniem līdz 18 gadu vecumam apmaksā pilnā apmērā.

 

Aptauja par Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas ieradumiem veikta 2017. gada aprīlī sadarbībā ar socioloģijas kompāniju „Berg Research”, aptaujājot 505 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.  Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vissvarīgāk ir vakcinēties pret difteriju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 71% aptaujāto), ērču encefalītu (65%) un A un B hepatītu (57%).

 

Aptaujas dati liecina, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par daudziem vakcinācijas jautājumiem. Tikai aptuveni puse respondentu sevi uzskata par ļoti labi, labi vai daļēji informētiem par vakcinācijas ieguvumiem un riskiem. Tāpat aptauja atklāj sabiedrībā valdošus mītus, piemēram, aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka dabīgu imunitāti pret infekcijas slimībām iespējams iegūt paša spēkiem (tam piekrīt vai daļēji piekrīt 56% aptaujāto), bet vēl 38% piekrīt vai daļēji piekrīt tam, ka vakcinēšanās sagrauj dabīgo imunitāti.

 

Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

WBATIC0917091. Apstiprināts 11.10.2017.

Atsauce:

Infektoloģijas centrā nonākuši vēl seši pacienti ar ērču encefalītu un trīs ar Laimas slimību.

on Thu, 08/31/2017 - 11:32

Rīga, 21.aug., LETA. No Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) nedēļas laikā izrakstīti vēl seši pacienti ar ērču encefalītu un trīs pacienti ar Laimas slimību, aģentūru LETA informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Līdz šim no LIC izrakstīti 30 pacienti, kuriem bijis ērču encefalīts. Izrakstīti arī 22 pacienti, kuriem bijusi Laimas borelioze, un četri pacienti, kuriem bijusi ērlihioze.

LIC šogad līdz 20.augustam pārbaudītas 3963 iedzīvotājiem piesūkušās ērces, no tām 102 jeb 2,57% konstatēts ērču encefalīts. No visām pārbaudītajām ērcēm 1111 pēc pacientu lūguma noņemtas LIC uzņemšanas nodaļā, taču pārējās cilvēki noņēmuši paši.

Jau ziņots, ka pirmā ērce pārbaudei Latvijas Infektoloģijas centrā šogad tika atnesta 18.februārī, nākamā - 8.martā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimstība ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk - saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

WBATIC0917090. Apstiprināts 07.09.2017.

Atsauce:

Arī Rīgā ir ērces!!!

on Thu, 08/31/2017 - 11:27

Pirmo vasaru ar 10 mēnešus veco bēbīti jau bijām teju aizvadījuši bez šiem "nevēlamajiem" kaitēkļiem, tā mums šķita.. bet tomēr nē!

Pavadot siltu un saulainu vasaras dienu vienā no Rīgas parkiem, šoreiz Dzegužkalns, mūsu patīkamais garastāvoklis pārvērtās vienas sekundes laikā, ieraugot galvā piesūkušos ērci!

Ieradāmies parkā ap plkst 14.. labi ka pamanīju salīdzinoši ātri, plkst 15:50.. momentāls šoks. Zvanu ātrajiem, izstāstu situāciju, zīdainim piesūkusies ērce, man atbild ka tā nav mirstoša vaina, jā, tieši tādiem vārdiem un iesaka griezties poliklīnikā vai BKUS, viņi nebrauks! Trīcošām rokām un jau aizlūzušu balsi zvanu vīram un izstāstu situāciju, viņš parasti Eliota saslimšanu uztver daudz mierīgāk kā es.. labi ka tieši pagājušajā vasarā, cik nu labi, bet bija dabūjis ērci un izbraukājis vairākas vietas Rīgā līdz beidzot varēja to mošķi dabūt nost un zināja kur mums jābrauc un kā jārīkojas!

Saņemu komandu- brauc man uz darbu pakaļ! Darīts, lecam ar Eliotu mašīnā un traucamies uz otru Rīgas galu! Savācam tēti un dodamies uz Linezera infektoloģijas centru..

Esam klāt plkst 16:30. Pie ieejas durvīm izlasām info, ka ērces noņem tikai no pirmdienas līdz ceturtdienai un līdz plkst 16:00! Mani pārņem izmisums- ko mums tagad darīt.. eju klāt un stāstu - nupat pamanijām zīdainim ērci!

Paldies Dievam mūs apkalpoja, un diezgan ātri.. mazo ar tēti ieveda blakus telpā kamēr pati paliku pildīt dokumentus.. dzirdu aizpildot veidlapu kā tētim jautā-

* Kur ērce piesūkusies?

*Es nezinu!

* Kā jūs nezināt?

* Esmu tikko no darba! Zinu ka galvā!

* Dakterīte iesmejas un saka- sameklēsim!

Nodomāju- ak es dumiķe! Pat neiedomājos tētim izstāstīt jeb izkāpjot no mašīnas parādīt kur tieši, steigšus skrējām iekšā centrā.

Eliots pat neieraudājās.. tas viss notika tik ātri! Esmu neizsakāmi pateicīga atsaucīgajam personālam par operatīvo palīdzību!

Protams ērcei veicām analīzi- slēdziens negatīvs! Ērce bija vesela!! Tas nomierina, protams vēl jāvēro uz Laima slimību ko analīzē nevar noteikt..

Pārbaudes cena 15.65€ un atbilde jau nākamajā dienā!

Pirmā pieredze , un par laimi ,diezgan veiksmīga un ātri atrisināta, jo zinājām kur jādodas, taču uztraukums bija pamatīgs un tā neziņa, vai ērce būs laba vai slikta.. protams neiztiku arī bez asaru birdināšanas

Veselību un patīkamas pēdējas vasaras dienas visiem! Ceru , ka šis info noderēs arī vēl kādai ģimenei , lai stresa situācijā nav jābraukā no vienas iestādes uz citu! :)

Milzīgs paldies vēlreiz Latvijas infektoloģijas centram Linezers! :)

WBATIC0917089. Apstiprināts 07.09.2017.

Atsauce: