Skip directly to content

Visi jaunumi

Slimnīcā nonācis šogad otrais ērču encefalīta pacients

on Mon, 06/11/2018 - 05:47

Rīga, 28.maijs, LETA. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) pagājušajā nedēļā ārstējies šogad jau otrais pacients ar ērču encefalīta vīrusu, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Līdz šodienai RAKUS stacionāra laboratorijā pārbaudītas 858 ērces, no kurām septiņas izrādījušās inficētas ar ērču encefalīta vīrusu. Pēc pacientu lūguma šogad noņemtas 268 ērces.

Šogad LIC ārstējušies divi pacienti ar ērču encefalīta vīrusu un desmit pacienti ar Laimas slimību. Līdz šim nevienam pacientam vēl nav konstatēta ērlihioze.

Kā iepriekš atgādināja LIC vadītāja Baiba Rozentāle, dodoties atpūtā pie dabas, nevajadzētu aizmirst, ka pastāv ērces piesūkšanās risks, un ka Latvija ir ērču encefalīta, Laimas slimības, kā arī citu ērču pārnēsātu slimību endēmiskais reģions.

"Latvijā 20 līdz pat 40% ērču ir inficētas ar borēlijām, kas izraisa Laimas slimību. Nedaudz mazāk, taču gana liels daudzums ir ērču, kas pārnēsā ērču encefalīta vīrusu un ērlihijas, tāpēc pret inficēšanās risku nevajadzētu izturēties vieglprātīgi," norāda Rozentāle.

Dodoties dabā, mediķi aicina ievērot piesardzības pasākumus - ģērbties tā, lai ērce nevarētu palīst zem drēbēm, un vēlams izvēlēties gaišas krāsas apģērbu, lai ērce uz tā būtu viegli saskatāma un notraucama. Visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt no inficēšanās ar ērču encefalīta vīrusu, ir vakcinācija, taču pret citām ērču pārnēsātām slimībām, kas ir ne mazāk bīstamas, vakcīnas nav.

Ērces piesūkšanās gadījumā cilvēkiem, kuri ir vakcinēti pret encefalīta vīrusu, nav nepieciešamības nest kukaini pārbaudīt uz laboratoriju, jo tur iespējams konstatēt tikai to, vai ērce ir inficēta ar encefalīta vīrusu. Uz borēlijām un ērlihijām ērces pārbaudītas netiek. Ja vienu līdz trīs nedēļas pēc ērces piesūkšanās parādās kādi aizdomīgi simptomi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai infektologa, neaizmirstot pieminēt ērces piesūkšanās faktu.

PP-TCV-LVA-0066. Apstiprināts 12.06.2018.

Atsauce:

Vasara bez ērcēm: ko darīt, lai tās šovasar tev nepiesūktos

on Mon, 06/11/2018 - 05:36

Kā jau katru gadu, līdz ar silto laiku atgriežas arī ērces. Lai arī daļa sabiedrības nu jau pieņēmusi, ka pret encefalītu ir jāpotējas, un sevi pasargā šādi, pret Laima slimību, diemžēl, vakcīnas nav. Tāpēc arī potētiem cilvēkiem labāk mēģināt par katru cenu izvairīties no ērču koduma. Ko darīt?

1. ZINI, KUR ĒRCES DZĪVO

Maldīgs ir priekšstats, ka ērces dzīvo tikai dziļos brikšņos – ērcēm ļoti patīk zālīte, jo viņas parasti uzturas zemu, 10-20 cm augstumā, vien retos gadījumos uzrāpjoties līdz metra augstumam. Īpaši daudz ērču ir mitrās un ēnainās vietās un nekoptos lapu koku, sevišķi alkšņu audzēs. Savukārt silos un skujkoku mežos ērču ir mazāk.

Ērces nelido un nelec, tās spēj vien rāpot, tāpēc uzrāpjas uz zāles stiebra un gaida, līdz garām ies piemērots upuris, kuram pieķerties. Taču ārpus meža ērces iespējams sastapt arī piemājas dārzā un pat pilsētas parkā – šķiet, katram būs zināms kāds gadījums, kad cilvēks ērci dabūjis Vērmaņdārzā. Un ir bijuši gadījumi, kad cilvēks saķēris ērci, vispār neejot ārā no mājas, jo tā ienesta ar pļavas puķu pušķi.

Kož ne tikai ērču mātītes, bet arī tēviņi un kāpuri jeb nimfas. Ērču tēviņi gan var piesūkties tikai uz īsu brīdi, jo nespēj uzņemt asinis. Savukārt ērču nimfas ir sīkas – magoņu sēkliņas izmērā – un reizēm tās var vispār nepamanīt.

Uzturies saulē – jau minējām, ka ērcēm labāk patīk mitras un ēnainas vietas. Tas saistīts ar to, ka ērču nimfas saulē strauji zaudē mitrumu un izžūst. Tāpēc saulainās vietās ērču noteikti būs mazāk, un tu būsi daudz lielākā drošībā.

2. ĢĒRBIES PAREIZI

Ģērbjoties gājienam uz mežu, izvēlies tādu apģērbu, kurš apgrūtinās ērču pakļūšanu zem ādas. Īpaši piemēroti ir garie, pieguļošie, slidīgie sporta legingi, kuru materiālam ērcei ir grūtāk pieķerties. Bikšu galus sabāz zeķēs un zābakos – pilnīgai drošībai savienojuma vietu vari notīt ar līmlenti. Tāpat arī augšdaļā velc apģērbu ar cieši piegulošām piedurknēm un pieguļošu apkakli. Uz gaišām drēbēm ērces būs vieglāk pamanīt un tās notraukt.

Ja neiesi mežā, bet tikai piemājas zālītē, tad vismaz dāmām viens no variantiem var būt arī kailas kājas – uz tām ērci momentā var sajust un pamanīt un laicīgi notraukt. Vīriešiem apmatojuma dēļ šis paņēmiens nebūs tik veiksmīgs.

Ja nelieksies pie zemes, ērces tev neieķersies matos, taču galvu labāk apsegt, lai matos nesabirst dažādi meža gruži un/vai citi kukaiņi. Sievietēm ar gariem matiem ieteicams tos savākt un paslēpt zem galvassegas.

3. LIETO REPELENTUS

Apsmidzini ādu un apģērbu ar pretkukaiņu līdzekļiem. Visefektīvākie būs tie, kas satur augstu DEET koncentrāciju – vismaz 20%, taču ieteicamāks ir 40% DEET. Tas tevi pasargās arī no odu un dunduru kodumiem. Taču ņem vērā, ka līdzeklim ir ierobežots darbības laiks, un pēc vairākām stundām tas būs jāuzsmidzina atkārtoti.

Uz apģērba vislabāk izsmidzināt līdzekli, kurš satur permetrīnu (permethrin) – tas nav kaitīgs cilvēkam, taču nogalina kukaiņus, kuri saskaras ar to. Ar permetrīnu pārsvarā ir apstrādāti visi pretmalārijas odu tīkli, tāpēc tas tiešām strādā. Uz ādas to smidzināt nav jēgas, jo saskarē ar ādu līdzeklis noārdās un zaudē iedarbību.

4. MĀJĀS ESI DUBULTĀ UZMANĪGS

Apskati pats sevi un ģimenes locekļus – ērcēm patīk siltas vietas ar maigu ādu – ceļu aizmugures, āda aiz ausīm, paduses, cirkšņi, elkoņu iekšpuses, naba, kakls. Pēc pastaigas mežā uzreiz dodies dušā – tā kā ērce nepiesūcas momentā, pastāv cerība, ka kādu līdz galam nepiesūkušos ērci noskalosi. Un izmazgā drēbes – nepaļaujies uz to, ka “nekas jau nebūs”. Drošs paliek drošs! Ja nevēlies apģērbu mazgāt, vismaz izgriez to žāvētājā augstā temperatūrā – tas nonāvēs sīkos riebekļus.

Esi uzmanīgs arī tad, ja tev ir mājdzīvnieks, kurš dodas savās gaitās nepieskatīts – arī suns vai kaķis var atnest ērces, kuras, beigu beigās, piesūksies kādam no cilvēkiem. Regulāri pārbaudi dzīvnieka kažoku un uzvelc dzīvniekam pretērču kaklasiksnas vai izmanto skaustā pilināmos līdzekļus – tie atbaida vai nonāvē ērces.

5. JA ĒRCE TOMĒR PIESŪKUSIES

Ja ērce tomēr ir piesūkusies, tā ir jānoņem pēc iespējas ātrāk – tā tu maksimāli samazināsi risku ērcei tevi inficēt ar encefalīta vīrusu.

Ērci noņem, to mazliet “apdullinot” ar spirtā samērcētu vates piciņu – paturi to virs ērces, taču nespied. Neko treknu izmantot nedrīkst – ne eļļu, ne sviestu, neko! Tad, izmantojot smailu pinceti, satver ērci aiz snuķīša un "izskrūvējot" izvelc. Ja pincetes nav, vari izmantot smalku diegu vai matu. Nekādā gadījumā nesaspied ērces punci – tā tikai panāksi to, ka ērce ievems baktērijas pa taisno tavā asinsritē. Starp citu, aptiekās ir nopērkamas ļoti ērtas ērču izvelkamās “ierīces”, kuras vari turēt makā. Taču, ja galīgi nejūties kā ērču izvilkšanas pro, un ceļš līdz tuvākajai slimnīcai neprasa daudz laika, labāk dodies pie māsiņas, kura visu izdarīs pareizi.

Pēc ērces izvilkšanas aptuveni mēnesi ieteicams nelietot alkoholu, izvairīties no pastiprinātas fiziskās slodzes, lietot C vitamīnu un neuzturēties saulē. Uzmanīgi vēro sevi – ja uz ādas koduma vietā vai citur uz ķermeņa parādās sarkani pleķi, steigšus dodies pie ģimenes ārsta. Arī tad, ja pleķu nav, bet pamani kādas savam organismam neierastas reakcijas vai sāpes – doties pie ārsta un veic asinsanalīzes. Daļa no tiem, kas izslimo encefalītu vai sasirguši ar Laima slimību, nekādus lielos simptomus nemana.

6. Ja regulāri ej mežā un brīvdabā, noteikti vakcinējies un ik pa laikam veic analīzes uz Laima slimības ierosinātāja antivielām asinīs – jo ātrāk pamanīta slimība, jo vieglāk to būs iznīdēt.

Esi drošībā un neļauj ērcēm sabojāt vasaru!

Izmantotie avoti:

https://www.fenikssfun.com/aktuali/ercem-ne-8351

PP-TCV-LVA-0067. Apstiprināts 12/06/2018.

Atsauce:

Infektoloģijas centrā pārbaudīta 301 ērce, trijām konstatēts encefalīts.

on Tue, 05/15/2018 - 10:38

Līdz pirmdienai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta 301 ērce, no kurām trīs izrādījušās inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Pēc viņas paustā, saslimušo skaits ar ērču pārnēsātām slimībām pagājušās nedēļas laikā nav mainījies, tomēr aizvien vairāk cilvēku ierodas Infektoloģijas centrā, lai pārbaudītu piesūkušos ērci uz ērču encefalīta vīrusu vai lūgtu speciālistam kukaini noņemt. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma šogad noņemtas 92 ērces.
Šogad joprojām Infektoloģijas centrā nav ārstējies neviens pacients ar ērču encefalītu vai ērlihiozi, taču centrā ārstēti seši pacienti ar Laimas slimību.
Infektoloģijas centra speciālisti aicina, dodoties dabā, ievērot piesardzības pasākumus, lai mazinātu ērces piesūkšanās risku. Jāģērbjas tā, lai ērce nevarētu palīst zem drēbēm, un vēlams izvēlēties gaišas krāsas apģērbu, lai ērce uz tā būtu viegli saskatāma un notraucama. Visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt no inficēšanās ar ērču encefalīta vīrusu, ir vakcinācija, taču pret citām ērču pārnēsātām slimībām, kas ir ne mazāk bīstamas, vakcīnas nav.
Jau ziņots, ka laika periodā līdz 15.aprīlim Infektoloģijas centrā tika pārbaudītas pirmās 15 ērces, no kurām neviena nav bijusi inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā šajā laika periodā pēc pacientu lūguma tika noņemtas deviņas ērces.

PP-TCV-LVA-0061. Apstiprināts 16/05/2018.

Atsauce:

Uzzini, ko darīt, lai ērces nepiesūktos.

on Tue, 05/15/2018 - 10:35

Ir gadalaiks, kad pat vislielākais mājās tupētājs un komforta cienītājs tiecas pie dabas, vēlas priecāties par ziediem un putnu dziesmām vai doties piknikā. Tam, kurš grib baudīt pavasara, vasaras un arī rudens jaukumus, laikus jāpadomā, kā sevi pasargāt no dažām ne tik jaukām parādībām, kas var sabojāt visu prieku. Viena no tām ir ērces.
Atkarībā no apstākļiem ērču aktivitātes laiks var sākties agri pavasarī un turpināties līdz vēlam rudenim. Ir zināmi arī gadījumi, kad kāds no šiem nejaukajiem kukaiņiem piesūcas cilvēkam ziemas vidū, piemēram, izlienot no malkas kaudzes. Tomēr visvairāk par izsargāšanos no ērcēm jādomā laikā, kad aktīvi iet dabā un arī strādā dārzā. Agrāk valdīja uzskats, ka nevajag līst meža biezoknī un krūmājos, un tad jau ērces nepiesūksies. Taču izrādās, ka tās gaida savus upurus arī dārzā un pilsētas parkā ar izpļautu mauriņu, reizēm izlien no ogu vai sēņu groza, reizēm kāds uzdāvina otram ērci ar puķu pušķi... Variantu ir bezgala daudz.
Kā ērces mūs atrod
Ērcēm daba devusi īpašus orgānus, ar kuru palīdzību tās uztver amonjaku, ogļskābo gāzi un citas vielas, kas izdalās ar potenciālā saimnieka elpu un sviedriem, ērces uztver arī vibrāciju un gaismas kontrastus. Var teikt, ka ērces ir izvēlīgas - tās nemetas uzreiz piesūkties, bet vairākas stundas rāpo pa cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, meklējot piemērotāko vietu - siltu, mitru un, vēlams, ar plānu ādu, piemēram, cirkšņu apvidū un ceļu locītavās. Ērce pārkož ādu un brūcē iedur savu snuķi. Tā izdala īpašu vielu, kas mazina asins sarecēšanu; kā arī līmjveida vielu, lai mutes zona ciešāk pieliptu ādai, un anestezējošu vielu - lai izraudzītais saimnieks neko nejustu. Tā ērce var netraucēti baroties ilgāku laiku un piesūkties ar asinīm, krietni palielinoties izmēros un mainot formu no plakanas uz apaļu. Izpētīts, ka ērču mātīte sūc asinis vairākas dienas, ērču tēviņš piesūcas apmēram uz 20 minūtēm.
Lai ērces nepiesūktos
Dodoties dabā, vēlams ievērot zināmos piesardzības pasākumus: valkāt galvassegu un apģērbu ar cieši piegulošu apkakli, bet bikšu galus sabāzt zeķēs, lai nejaukie kukaiņi nevarētu ielīst zem apģērba. Vēlams valkāt gaišas krāsas apģērbu, jo uz tā ērce ir vieglāk pamanāma.
Ir vērts lietot arī repelentus - līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. Vispirms jāpārliecinās, vai konkrētais repelents ir domāts ērču atbaidīšanai (daļa sola aizsardzību tikai pret odiem). Tāpat der pievērst uzmanību, vai preparāts satur dabīgas vai sintētiskas sastāvdaļas; kāda ir tā aktīvās vielas koncentrācija un iedarbības ilgums; kādi piesardzības pasākumi jāievēro. Daudzi cilvēki dod priekšroku repelentiem aerosola formā, jo tie ir ērti uzpūšami, taču jārēķinās, ka, ilgāku laiku uzturoties mežā vai dārzā, aerosolu nāksies lietot atkārtoti, jo tas ātrāk izgaro. Savukārt uzziežamie līdzekļi izveido uz ādas plēvīti un nodrošina ilgāku iedarbību. Maziem bērniem ieteicams izvēlēties speciāli viņiem paredzētus maigus repelentus, piemēram, ar ēteriskajām eļļām. Piemērotāks ir krēms vai pieniņš, nevis aerosols. Lietojot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus, jāuzmanās, lai tie nenokļūtu mazulim uz rociņām un uz lietām, ko viņš var iebāzt mutē. Ar repelentiem var apstrādāt bērnu drēbes un ratus. Pēc atgriešanās mājās jāizpurina un jāpārbauda drēbes, kas bijušas mugurā, ejot dabā, un jāapskata arī ķermenis, vai uz tā nav kāda ērce. Tas jādara arī cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret ērču encefalītu. Ērce ir jāpamana un jānoņem tik un tā, jo sīkais kukainītis var aplaimot mūs arī ar boreliozi (Laima slimību), pret kuru vakcīnas nav. Tā var izraisīt smagus kāju un roku locītavu, ādas un nervu bojājumus un ir jāārstē ar antibiotikām. Pēdējā laikā runā arī par ērlihiozi, kas norit ar gripai līdzīgām izpausmēm.
Ērces noņemšana
Piesūkusies ērce jānoņem pēc iespējas ātrāk. Visi jau zina, ka, to darot, ērci nedrīkst saspiest, lai tā neiztukšotu savu zarnu traktu, kurā var būt slimību izraisītāji mikroorganismi. Tā paša iemesla dēļ, cenšoties panākt, lai ērce atslābst, nedrīkst izmantot eļļu vai taukus, jo tas var ērcei radīt vemšanu, kā rezultātā slimību izraisītāji nonāks cilvēka organismā. Ērcei uzliek spirtā vai degvīnā samērcētu vates piciņu, brīdi pagaida un tad ķeras pie izņemšanas. Daļa cilvēku šim nolūkam tradicionāli izmanto diegu, ko apsien ap ērces snuķi un velk aiz abiem galiem. Nopērkamas arī pincetes, ar kurām ērci satver un ar rotējošu kustību izvelk no ādas. Suņu un kaķu īpašnieki pincetes bieži lieto, lai atbrīvotu no ērcēm arī savus mīluļus. Var izvēlēties arī kredītkartes formāta ierīces, kas ļauj noņemt ērci ar vienu slīdošu kustību, vai preparātus, kas piesaldē ērci, lai to varētu netraumējot izņemt. Izvēle ir katra paša ziņā.
Kad ērce izņemta
Pēc šīs procedūras brūce jāapstrādā ar dezinficējošu šķidrumu un noteikti jānomazgā rokas. Ja ērces snuķis palicis ādā, to nedrīkst atstāt, vēlams meklēt profesionālu mediķu palīdzību. Ja cilvēks nav vakcinējies pret ērču encefalītu, tad tūlīt pēc ērces piesūkšanās ieteicams sākt lietot remantadīnu. Ja tas nav iespējams tūlīt, lietošana jāuzsāk ne vēlāk kā 48 stundu laikā. Ērci nogādā uz pārbaudi laboratorijā, un atkarībā no tās rezultātiem ārsts lemj par tālāko rīcību.

PP-TCV-LVA-0060. Apstiprināts 16/05/2018.

Atsauce:

  • Foto: Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
  • nra.lv 09.05.2018

Nedod inficētai ērcei iespēju: sargā potītes, vakcinējies, ārstējies.

on Tue, 05/15/2018 - 10:30

Latvija ir ērču encefalīta endēmiskais reģions. Tas nozīmē, ka risks saslimt ar šo infekcijas slimību ir augsts. Ar vīrusu, kas to izraisa, inficētas līdz 3% ērču, bet ar Laimas boreliozi – pat 30%. Šogad uz Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratoriju pārbaudei atnesta jau 301 ērce, trīs no tām izrādījušās inficētas. Pērn ar šo centrālās nervu sistēmas infekcijas slimību saslima 214 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 13 bērni, bet ar Laimas slimību – 612 cilvēki.
Bērnus vakcinē 30 novados
Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane stāsta, ka aizvadītā ziema ērcēm bijusi labvēlīga, taču to izplatību ietekmē arī citi apstākļi. “Mums ir ārkārtīgi nekopti mežu izcirtumi, kuros tiek atstātas zaru kaudzes. Vēl pirms gadiem 20 tāda postaža Latvijā nebija redzama. Protams, arī atmatā aizlaisti tīrumi, kas aizauguši ar garu zāli un sīkiem krūmeļiem, ir biotops, kas veicina ērču attīstību,” viņa norāda.
Tādēļ šogad ģimenes ārsti valsts apmaksātu bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu veic jau 31 novadā, kur ērces rosījušās visaktīvāk. Kopš pagājušā gada endēmisko novadu saraksts ir kļuvis garāks. Lai gan no tā izsvītroti seši novadi (Gulbenes, Mālpils, Mērsraga, Rugāju, Sējas un Vārkavas), no jauna pievienoti veseli 10 – Iecavas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Krimuldas, Neretas, Nīcas, Priekules, Rūjienas, Salacgrīvas un Vecumnieku. Taču arī sešos šogad sarakstā neiekļautajos novados valsts turpinās maksāt par vakcinācijas kursa pabeigšanai nepieciešamo otro un trešo poti.
Visaugstākais inficēšanās gadījumu skaits ar ērču encefalītu – 114,7 uz 100 000 iedzīvotāju – pēdējo piecu gadu laikā reģistrēts Pāvilostas un vēl vairākos Kurzemes novados, taču vakcinēti tiks arī Baldones novadā deklarētie bērni, kurā šādu gadījumu skaits bijis vien 22,3 (Pasaules veselības organizācija iesaka vakcinēt visus cilvēkus endēmiskajos reģionos – vairāk par pieciem gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju gadā). 2017. gadā šajos novados bērni līdz 18 gadu vecumam saņēma 16 308 valsts apmaksātas pretērču potes. Pirmā pote tika veikta 4161 bērnam, otrā – 4009, bet trešā – 3176.
Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus joprojām bez maksas vakcinē visā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas, bet 50% apmērā to apmaksā visiem bērniem līdz 24 mēnešu vecumam. Dažas pašvaldības, kurās deklarētajiem bērniem nepienākas valsts atbalsts, par to gādā pašas. Piemēram, Ventspilī ieviests jauns pabalsta veids – bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu bērniem līdz trīs gadu vecumam. Pašvaldība šim mērķim atvēlējusi 14 000 eiro.
“Vakcinēties var visu gadu jau no gada vecuma. Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, kā arī maziem bērniem imūnā atmiņa nav tik noturīga, tādēļ pēc 60 gadu vecuma revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīca Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš uzskata, ka pret ērču encefalītu obligāti būtu vakcinējami mežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, vides valsts inspektori un citi, kuri tiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiem nonāk, pildot darba pienākumus vai mācoties.
Vakcinējoties par savu naudu, Latvijas Infektoloģijas centrā atkarībā no vakcīnas ražotāja un pacienta vecuma tas izmaksā no 30 līdz 32 eiro, “Veselības centra 4” vakcinācijas dienestā – no 26 līdz 28,50, Ludzas medicīnas centrā – no 33 līdz 36, bet Ziemeļkurzemes Reģionālajā slimnīcā no 32 līdz 34,50 eiro.
Jāsargā potītes
“Arī cilvēkiem, kuri vakcinējušies pret ērču encefalītu, ejot pastaigāties brīvā dabā, vajag vilkt piemērotu apģērbu, kas pasargā no inficēšanās ar Laimas slimību un ērlihiozi, pret kurām vakcinēties nav iespējams. Ērces var slēpties ne tikai mežos, bet arī pļavās un krūmājos. Pirmkārt, no ērču pakļūšanas zem apģērba jānodrošina potīšu rajons, nosienot bikšu galus. Tā ir vieta, kur ērces pieķeras visbiežāk, tādēļ šortus, svārkus vai kleitu ģērbt gan nevajadzētu. Sākoties ogošanas un sēņošanas sezonai, uzmanība jāpievērš arī piedurknēm un galvassegai. Iznākot no meža vai garas zāles, uzreiz jāpārbauda apģērbs, vai pa to nerāpo ērces. Tieši tādēļ vajag izvēlēties gaiša, slidena auduma drēbes, lai ērces uz tā būtu labi redzamas un nevarētu pieķerties,” iesaka A. Bormane.
Par laimi, ar ērlihiozi – bakteriālu infekciju, ar kuru pēc ērces piesūkšanās pārsvarā saslimst dzīvnieki, – cilvēki slimo daudz retāk, lai gan to pārnēsā ap 5% ērču. Piemēram, pērn ērlihiozi (ar drudzi, galvas un muskuļu sāpēm) pārslimoja 26 cilvēki, bet 2016. gadā – 50.
Jāuzmanās ne tikai pašiem, bet jāsargā arī mājdzīvnieki, jo siltā klimata ietekmē pēdējos gados mūsu laukos un mežos izplatījusies vēl viena ērču suga – Dermacentor, kas agrāk mita tikai Lietuvā un Polijā. Tās ir lielākas, garākām kājām nekā abas vietējās sugas, turklāt arī ātrākas un pārnēsā ne tikai ērču encefalītu un Laimas slimību, bet arī suņiem bīstamo babeziozi, kuru izraisa kāds vienšūnu parazīts. “Suņiem un kaķiem vajadzētu iegādāties speciālas kakla siksnas, kas atbaida ne tikai kukaiņus, bet arī ērces. Pēc pastaigas brīvā dabā arī suņa kažoks būtu obligāti jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka nav piesūkušās ērces, bet, ja ir, pēc iespējas ātrāk tās jānoņem,” iesaka epidemioloģe.
Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem. Īpaši rūpīgi jāpārbauda paduses, apvidus ap nabu, jostasvietu, paceles bedrītes, mati, apvidus ap ausīm, cirkšņi – tur ērces piesūcas visbiežāk. Jo ilgāku laiku inficētā ērce ir piesūkusies, jo lielāka iespēja saslimt ar Laimas slimību. Pēc ērču encefalīta pārslimošanas imunitāte saglabājas visu mūžu, taču ar Laimas slimības izraisītāju var inficēties atkārtoti.
Ja piesūkusies ērce
* Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficē vietu, kur tā piesūkusies.
* Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību (kā skrūvējot) izvelk ērci ārā.
* Ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien divas stipra diega cilpas un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci.
* Pēc ērces izņemšanas brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
* Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums (3 – 5 cm diametrā vai vairāk) vai citi simptomi, kuru iemesls ir neskaidrs, konsultējies ar ģimenes ārstu!
* Laimas slimības gadījumā jālieto antibiotikas. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, var parādīties artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.
* Ja notikusi inficēšanās ar ērču encefalītu, 1 – 3 nedēļu laikā parādās gripai līdzīgi simptomi, dažreiz arī slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja, kas pēc nedēļas pāriet.
* Saslimstot ar ērču encefalītu, tiek traucēta cilvēka centrālās nervu sistēmas darbība un smagākos gadījumos var rasties ilgtermiņa neiroloģiski traucējumi, piemēram, grūtības koncentrēties, ilgstošs nespēks, muskuļu vājums, periodiskas galvassāpes. Ir gadījumi, kad slimības simptomi parādās tikai pusgadu vai pat gadu pēc ērces piesūkšanās.

PP-TCV-LVA-0059. Apstiprināts 21/05/2018.

Atsauce:

Līdz šim Infektoloģijas centrā pārbaudītas 162 ērces.

on Tue, 05/08/2018 - 11:25

Rīga, 2.maijs, LETA. Līdz 2.maijam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudītas 162 ērces, no kurām 1,24% jeb divas izrādījušās inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Pēc viņas paustā, saslimušo skaits ar ērču pārnēsātām slimībām pagājušās nedēļas laikā nav mainījies, tomēr aizvien vairāk cilvēku ierodas Infektoloģijas centrā, lai pārbaudītu piesūkušos ērci uz ērču encefalīta vīrusu vai lūgtu speciālistam kukaini noņemt. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma šogad noņemtas 69 ērces.

Šogad joprojām Infektoloģijas centrā nav ārstējies neviens pacients ar ērču encefalītu vai ērlihiozi, taču centrā ārstēti seši pacienti ar Laimas slimību.

Infektoloģijas centra speciālisti aicina, dodoties dabā, ievērot piesardzības pasākumus, lai mazinātu ērces piesūkšanās risku. Jāģērbjas tā, lai ērce nevarētu palīst zem drēbēm, un vēlams izvēlēties gaišas krāsas apģērbu, lai ērce uz tā būtu viegli saskatāma un notraucama. Visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt no inficēšanās ar ērču encefalīta vīrusu, ir vakcinācija, taču pret citām ērču pārnēsātām slimībām, kas ir ne mazāk bīstamas, vakcīnas nav.

Jau ziņots, ka laika periodā līdz 15.aprīlim Infektoloģijas centrā tika pārbaudītas pirmās 15 ērces, no kurām neviena nav bijusi inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā šajā laika periodā pēc pacientu lūguma tika noņemtas deviņas ērces.

PP-TCV-LVA-0058. Apstiprināts 08/05/2018.

Atsauce:

Piesūkusies ērce. Pareizas rīcības plāns.

on Tue, 05/08/2018 - 11:22

Tiklīdz ārā kļūst silts un diennakts temperatūra ir vismaz plus 5 grādi, mostas sīkais parazīts - ērce. Kā izvairīties no ērces piesūkšanās, kā to pareizi izraut, kas ir Laima slimība un ērču encefalīts - uzzini par to šajā rakstā.

Sīkais kukainis ir kļuvis par iedzīvotāju biedu. Laicīga vakcinēšanās tikai daļāji pasargā no nepatikamām saslimšanām, tāpēc ikvienam vecākam būtu jāzina, kā ir visefektīvāk rīkoties, ja pēc aktīvām brīvdienām uz sava vai bērna ķermeņa pamana šo radību.

Ir iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, bet potēties pret Laima slimību un ērlihiozi nevar. Risku inficēties ar šīm slimībām samazina laikus izvilkta ērce. Ērču encefalīta vīruss gan tiek ievadīts uzreiz pēc inficētas ērces piesūkšanās. Kukaiņa noņemšana jebkurā gadījumā ir svarīga, bet pasargāt no slimības tas nevar. Vēl viens iemesls, kāpēc nedrīkst ērci atstāt piesūkušos, ir brūces iekaisuma risks. Slimību izraisītāji atrodas ērču zarnu traktā, un tie tiek ievadīti ķemenī parasti pēc dažām stundām kopš ērces piesūkšanās.  

Ērces var vairākas stundas rāpties pa sava saimnieka ķermeni, līdz tās atrod siltu vai mitru vietu ar pēc iespējas plānāku ādu. Cilvēkiem tās ir paduses, naba vai cirkšņu rajons. Ērce sūc asinis 3-5 dienas un tad vienkārši nokrīt.

Ko darīt, ja ir piesūkusies ērce?Ja ir piesūkusies ērce, tā pēc iespējas ātrāk ir jānoņem. To darot, ērci nedrīkst saspiest, lai tā neiztukšotu savu zarnu traktu. Pirms ērces izvilkšanas ar 70 procentu spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Vēlams spirtā samērcēto vati paturēt pāris minūšu uz ērces, kas atvieglos tās noņemšanu. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot sviestu vai eļļu, jo ērce tajā sāk smakt un atvemt šķidrumu, kurā var būt slimību ierosinātāji. Ērces izvilkšanai vajadzētu izmantot smailu pinceti, ar ko jāsatver kukainis pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest. Var lietot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai, un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Izņemot ērci, jāraugās, lai netiktu saspiests tās vēders un saturs (tai skaitā iesūktās asinis) neiztecētu uz ādas. 

Ko darīt ar izņemto ērci?
Izņemto ērci var pārbaudīt laboratoriski, lai noskaidrotu, vai tā ir vai nav inficēta ar ērču encefalītu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas ir maksas pakalpojums – 15,65 eiro. Ērce uz pārbaudi jānogādā dzīva. Tomēr praktiska labuma no šīs pārbaudes nav, jo neatkarīgi no rezultātiem pašlaik nav medikamentu, kas profilaktiski varētu novērst saslimšanu ar ērču encefalītu. Jau vairākus gadus Latvijā vairs neizmanto pretērču imūnglobulīnu. Eiropā tika veikti klīniski pētījumi, kas pierādīja – tā lietošana nepasargā no saslimšanas, turklāt bieži mēdz izraisīt alerģisku reakciju.

Tuvākās nedēļas pēc ērces noņemšanas ir vienkārši jāgaida un jāstiprina imūnsistēma, vairāk lietojot vitamīnus.

 

Pēc ērces piesūkšanās vismaz divas nedēļas rūpīgi jāseko līdzi veselības stāvoklim. Pie ārsta jāvēršas arī gadījumā, ja ap ērces koduma vietu parādās apsārtums, kas var liecināt par Laima slimību. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās var parādīties vēlīnās Laima slimības pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.

Ja pēc ērces piesūkšanās parādījušies gripai līdzīgi simptomi, ādas apsārtums vai citi nepazīstami simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu, norādot uz neseno ērces piesūkšanos.

Jebkurā gadījumā tuvākās nedēļas pēc ērces noņemšanas ir vienkārši jāgaida un jāstiprina imūnsistēma, vairāk lietojot vitamīnus, īpaši C vitamīnu vai to saturošus augļus/ogas, jādzer daudz šķidruma, jāizvairās no stresa, neizgulēšanās, saaukstēšanās, alkohola lietošanas un intensīvām fiziskām slodzēm.

 

Ko vēl der zināt par ērces dzīvi

Lielums: Neēdusi ērce - maksimāli 4 mm; pēc asins sūkšanas - līdz 3 cm; kāpura stadijā – krietni mazākas

Barība: Mugurkaulnieku asinis, limfa un audu atliekas Izcelsme: Biezā veģetācijā sastopama līdz pat 1,5 m augstumā. Aukstajā laika periodā ir neaktīva. Profilakse: Izvairīšanās no uzturēšanās biezā veģetācijā, ķermeni nosedzošs apģērbs, sevis izmeklēšana pēc uzturēšanā sbrīvā dabā, ērces atbaidoši līdzekļi, pēc iespējas ātrāka profesionāla ērces noņemšana pēc tās piesūkšanās. Visbiežāk sastopamā veselībai kaitīgā ērču suga: Visbiežāk sastopamā veselībai kaitīgā ērču suga ir suņu ērces (Ixodes ricinus). Šīs sugas ērces ir tikai dažus milimetrus līdz maksimāli 4 mm lielas. Tām ir cietas citīna bruņas ķermeņa aizmugurējā daļā. Tāpat kā visām ērcēm to ķermeņa aizmugurējā daļa spēj plaši izstiepties. Izcelsme: Ērcēm patīk liels gaisa mitrums un siltums. Aukstās ziemās lielākā daļa ērču izmirst, savukārt maigās ziemās tās izdzīvo. Pēc maigas ziemas vasarā ir sastopamas daudz ērces. Arī sausums ir populācijas attīstību ierobežojošs faktors. Ērču dzīves ciklsĒrču mātītes izdēj olas maisiņos uz zāles stiebru apakšpuses. No olām izšķīlušies seškāju kāpuri meklē sev piemērotu saimnieku, piem., grauzēju, tam cieši piesūcas un pēc dažām dienām nokrīt no tā. Pēc dažiem mēnešiem kāpurs nomaina ādu un pārtop par astoņkājīgu kūniņu, kura uzmeklē jau lielāku saimnieku, piem., kaķi. Pēc otrās asins sūkšanas kūniņa nomaina ādu, kļūst par pieaugušu ērci un meklē sev jaunu, vēl lielāku saimnieku, piem., cilvēku. Starp atsevišķiem ērces attīstības posmiem var būt miera pauzes, ko nosaka apkārtējā gaisa temperatūra. Pēc pēdējās asins sūkšanas ērce nokrīt un uzmeklē partneri pārošanās procesam. Ērču mātītes nomirst pēc olu dēšanas, savukārt tēviņi nomirst uzreiz pēc pārošanās. Gan ērču tēviņiem, gan mātītēm barošanās procesam ir nepieciešamas asinis. Mātītēm olu attīstībai ir nepieciešams lielāks asins daudzums. Ērces parasti ir aktīvas no marta līdz oktobrim. Tās uzturas augu veģetācijā. Ar īpašu uztveres orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu, sviestskābes un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem.  Arī vibrācijas un tumši-gaiši kontrasti palīdz atpazīt upuri. Ērces vairākas stundas rāpjas pa savu saimnieku, pirms pie tā piesūcas. Ērces dod priekšroku vietām ar plānu ādu. Cilvēkiem tas parasti ir cirkšņa apvidus un ceļu locītavas. Piesūkšanās noriseĒrces ar saviem mutes zonas pārveida „žokļiem“ pārkož ādu un brūcē iedur savu atskabargaino „dzeloni“. Atšķirībā no odu kodumiem, asinsvadi netiek pārdurti. Ērces barojas ar asinīm, limfu un bojātajiem audi. Ērces izdala sekrētu, kas satur asins sarecēšanu mazinošu vielu, lai izvairītos no dzeloņa aizsprostošanās. Pie tam ērces ar siekalām izdala līmvielu, lai mutes zonu ciešāk piesaistītu pie ādas. Ērces izdalīt arī anestezējošu līdzekli, lai tās paliktu nepamanītas un lai pretiekaisuma viela novērstu sakostā saimnieka organisma imunitātes reakciju. Ērces sūc asinis vairākas dienas, līdz tās pamet savu saimnieku. Īpašos gadījumos ērces svars sūcot asinis var palielināties 200 reizes, un vairākas reizes palielinās arī pašas ērces izmērs.​ Meningīna encefalītsMeningīta encefalītu izraisa encefalīta vīruss, kas noved pie smagas infecēšanās. Tas, kāpēc citi cilvēki saslimst ar encefalītu, bet citi nē, līdz šim vēl nav noskaidrots. Bet ir skaidrs: jo vecāks ir cilvēks, jo biežāk parādās komplikācijas.
Encefalīts sākas ar drudzi, galvas un locekļu sāpēm. Atsevišķos gadījumos vīruss var skart centrālo nervu sistēmu, kas var novest pie meningīta, īpaši smagos gadījumos pat pie smadzeņu iekaisuma vai muguras smadzeņu bojājumiem. Līdz pat 20% pacientu ilglaicīgi cieš no neiropsiholoģiskiem traucējumiem. 1-2% pacientu, kuriem ir skarta centrālā nervu sistēma, slimošanas sekas ir letālas. Encefalīta vīrusi no ērces zarnu trakta nonāk ērces siekalās un pēc ērces piesūkšanās tie var tikt pārnesti brūcē. Ātra ērces noņemšana nepasargā no izvairīšanās no encefalīta. Vislabākā aizsardzība ir vakcinēšanās. Īpaši to iesaka apdraudētajos rajonos un tiem cilvēkiem, kuri daudz uzturas brīvā dabā. Laima slimībaLaima slimība ir visbiežāk ērču pārnēsātā infekcija, ko izraisa baktērija Bakterium Borrelia, kas dzīvo ērces zarnu traktā un var kaitēt cietušā cilvēka orgāniem, nervu sistēmai, locītavām un audiem. Bieži Laima slimība netiek uzreiz atpazīta, jo tai ir tādi siptomi, kādi ir novērojami arī pie citām saslimšanām. Laima slimību uzskata par multisistēmisku slimību. Tipiski, bet ne obligāti, ir apļveida ādas apsārtums, kas var parādīties tikai pēc vairākām nedēļām pēc ērces kodiena. Citi simptomi ir drudzis, galvassāpes un nespēks. Smagos gadījumos var rasties meningīts, stipras sāpes, problēmas ar sirdi, sejas bālums un locītavu iekaisums. Tā kā pie Laima slimības runa ir par bakteriālu iekaisumu, tad to var ārstēt ar antibiotikām un smagākos gadījumos ar infūzijām vairāku nedēļu garumā.

Mazāk nekā 25% no visām ērcēm pārnēsā Laima slimību, un ne visas Laima slimības baktērijas noved pie saslimšanas. Laima slimību pārnēsājošas ērces ir sastopamas visur, un nav tādu atsevišķu rajonu ar zemu riska līmeni. Tā kā ērce Laima slimības izraisītāju kodiena vietā tikai ievada pēc 12-24 stundām, ātra ērces izņemšana stipri samazina iespējamību saslimt ar Laima slimību.

PP-TCV-LVA-0057. Apstiprināts 08/05/2018.

Atsauce:

Sešos novados pret encefalītu bērnus vairs nevakcinēs bez maksas.

on Tue, 05/08/2018 - 11:18

Ik gadu vidēji 11 000 bērnu bez maksas tiek vakcinēti pret ērču encefalītu. Arī šogad bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta tādā reģionā, kur iepriekš bijusi liela ērču aktivitāte un saslimšanas gadījumi, valsts vakcināciju nodrošina par velti.
Salīdzinot ar citiem gadiem, šo teritoriju sarakstā ir veiktas būtiskas izmaiņas. Šogad par augsta riska teritorijām atzīts 31 Latvijas novads.
Iespēja pēc ērces koduma saslimt ar ērču encefalītu vietām Latvijā ir ievērojami augstāka nekā citur. Šādas vietas tiek atzītas par ērču encefalīta endēmiskajām teritorijām. Ik gadu Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) tiek analizēti saslimstības rādītāji. Un, ņemot vērā šos datus, šogad par velti vakcinācija nenotiks 6 novados: Gulbenes, Mālpils, Mērsraga, Rugāju, Sējas un Vārkavas.
Dace Viļuma
(Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve):
"Tātad, teritorijas ir izņemtas, tur tiks pabeigta tikai valsts vakcinācija 2. un 3., bet netiks uzsākta no pirmās potes, jo saslimstības rādītāji tur ir pazeminājušies. Viņi nesasniedz Latvijā vidējo 11 gadījumu uz 10 000. Par to ir jāpriecājas."
Tikmēr, saslimstībai pieaugot, par augsta riska teritorijām ir atzīti un līdz ar to sarakstā iekļauti desmit jaunpienācēji: Iecavas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Krimuldas, Neretas, Nīcas, Priekules, Rūjienas, Salacgrīvas un Vecumnieku novadi.
Visi bērni, kuriem ir deklarēta dzīvesvieta kādā no endēmiskajām teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksātu pilnu vakcinācijas kursu pret ērču encefalītu un revakcināciju.
Taču jāņem vērā, ka valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu var veikt tikai tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse ir teritorijās, kur ir visvairāk inficētu ērču.
Vakcīna var pasargāt bērnu no ērču encefalīta. Bieži vien vecāki var pat nepamanīt, ka ērce ir piesūkusies, stāsta bērnu infektoloģe Liene Čupāne. Un, ja bērns nav vakcinēts, par encefalītu var liecināt augsta temperatūra, vismaz 38 grādi, kas turas, pazūd un pēc tam atkal kāpj augšā.
Liene Čupāne
(BKUS bērnu infektoloģe):
"Jāpaiet zināmam laikam: sākotnējais 7 dienas līdz 30 dienām, bērns var sūdzēties, ka viņam sāp galva, ir slikta dūša, var būt galvas reiboņi."
Bērnu infektologi iesaka nodot piesūkušos ērci uz laboratoriju un pārbaudīt, lai zinātu, vai tai ir encefalīts, taču laba ziņa ir tāda, ka, ja pat ērce ir inficēta, tā var arī neizraisīt encefalītu.
Šopavasar Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudītas 72 ērces, no kurām viena izrādījusies inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Šo vīrusu pēc piesūkšanās ērce ievada uzreiz, bet ar Laima slimības ierosinātājiem šis kukainis inficē tikai pēc kāda laika. Tāpēc ir tik svarīgi viņu noņemt pēc iespējas ātrāk.
Ar Laima slimību ir inficētas 30% dabā savākto ērču, un tieši pret šo slimību vakcīnas nav, tāpēc, ejot dabā, būtu pareizi jāģērbjas, kā arī var izmantot dabiskos atbaidītājus, piemēram, krustnagliņu eļļu.

PP-TCV-LVA-0056. Apstiprināts 08/05/2018.

Atsauce:

Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce?

on Tue, 05/08/2018 - 11:10

Lai arī lapas vēl tikko sākušas plaukt un zaļot, ērces jau ir modušās. Tādēļ pēc ziemas sezonas der atcerēties, ka jāuzmana gan sevi, gan sava ģimene un mājdzīvnieki. Tomēr, ko darīt, ja reiz ērce tomēr piesūkusies? Zināms – pastāv liels risks inficēties ar ērču encefalītu un Laima slimību. Tāpēc svarīgi kukaini izvilkt laukā pareizi, turklāt – uzreiz, tiklīdz atklāj, ka tas piesūcies. Par to, kā to darīt pareizi, stāsta "BENU Aptiekas" farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Rīkojies ātri, gudri, prasmīgi Ja ērci izvilksi laukā nepareizi, palielināsies risks inficēties ar Laima slimību. Tās ierosinātāji – boreliozes baktērijas – mitinās ērces gremošanas sistēmā. Tāpēc nekādā ziņā vietu, kur kukainis piesūcies, nedrīkst ziest ar sviestu vai eļļu, jo tad ērce, lai spētu ievilkt gaisu, ir spiesta vemt. Šādā veidā cilvēka asinsritē var nonākt boreliozes baktērijas.

Ērces noņemšanas secība 1. Uzvelc gumijas cimdus! Ja to nav, ērcei neskaries klāt ar plikām rokām, izmanto šim nolūkam maisiņu vai salveti. Caur mikrotraumām encefalīta izraisītājs, kas mitinās ērces siekalu dziedzeros, var iekļūt tavā organismā. Tas pats var notikt, ja bez cimdiem centies izņemt ērces suņiem vai kaķiem.

2. Piedzirdi ērci! Uz vates tampona vai salvetes uzlej krietnu daudzumu spirtu saturoša šķidruma – degvīnu vai citu stipro alkoholu, var izmantot arī speciālās spirtotās salvetītes injekcijām (derēs arī smaržas) – un pieliec pie ērces. Spirtotais šķidrums kukaini iemidzinās, un taustekļi, ar kuriem tā pieķērusies, atslābs. Vates tamponu turi vismaz septiņas minūtes. Atceries: jo ērce vairāk piesūkusies ar asinīm, jo ilgāk jātur vates tampons.

3. Saķer pareizi! Mediķi apgalvo, ka labāk aizmigušo ērci vilkt laukā ar pinceti (piemēram, ar tādu, ko izmanto uzacu korekcijai). Kukainis jāsaķer maksimāli tuvu snuķītim (tātad tavai ādai, kur snuķītis iesūcies), lai netiktu saspiests tā vēders un neizraisītu jau pieminēto vemšanu. Aptiekā nopērkamas arī speciālas ērču izvilkšanas pincetes vai citas ierīces ar lupu. Vēl viens variants – ērces izņemšana ar diegu. Apmet cilpu ap kukaiņa kaklu, taču nesavelc to par stipru, jo tad var notrūkt ērces rumpis. Labāk izvēlies smalkāko, bet arī izturīgāko diegu.

4. Velc – lēni un prātīgi! Kad ērce satverta, tā jāizvelk vieglām un svārstīgām kustībām virzienā uz augšu – pavelc un nedaudz atlaid, pavelc un atlaid -, līdz kukainis ir ārā. Kāpēc šāda auklēšanās? Jo ērces mutes daļa, kas ieurbusies ādā, ir klāta ar daudziem maziem dzelonīšiem, kas atgādina zāģa zobus. Tie kukainim palīdz labāk ieurbties un noturēties. Ja rausi strauji, kukaiņa ķermenis var notrūkt, bet ērces galva palikt ādā.

5. Nomazgā rokas! Tiklīdz ērce ir izvilkta, ar ziepēm nomazgā rokas pat tad, ja rokās bijuši gumijas cimdi.

6. Dezinficē koduma vietu! Šim nolūkam derēs dažādi dezinfekcijas līdzekļi, arī tas pats spirts, stiprs alkohols vai smaržas. Vienlaikus apskati, vai ādā nav palikusi daļa ērces, kas noteikti jāizņem laukā, lai nesāktos iekaisums.

Ja snuķītis palicis ādā Ja tomēr ērces snuķītis ir palicis ādā, vari mēģināt to izņemt paša spēkiem vai arī dodies pie mediķa. Vakcinēts cilvēks teorētiski par ādā palikušo ērces daļu var daudz neuztraukties un nelikties ne zinis. Tāpat kā ar skabargu – jau pēc pāris dienām organisms pats šo svešķermeni izstums laukā: iekaisuma vietā rodas strutas, kas kukaiņa daļu izgrūž ārā. Ja negribi gaidīt vairākas dienas, ņem rokās adatu (neaizmirsti to sterilizēt ar spirtu) un ērces galvu un snuķīti izķeksē. Tiesa, koduma vietā tad paliks brūce.

Ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, labāk meklēt mediķu palīdzību, jo parasti, ja ērcei dibens notrūkst, ādā paliek arī ērces galva ar visiem siekalu dziedzeriem, kuros var atrasties encefalīta izraisītāji.

Atpazīsti Laima slimību laikus! Pēc ērces noņemšanas, vēro, vai tuvāko trīs līdz 14 dienu laikā ap koduma vietu neparādās sarkans riņķis vismaz piecu centimetru diametrā. Tas var liecināt par Laima slimības sākumu! Visbiežāk šī plankuma centrs ir nedaudz pacelts, kas liecina – ir sācies audu iekaisums. Ja šajā stadijā vērsīsies pie ārsta, viņš izrakstīs antibiotikas, un prognozes izveseļoties ir daudzsološas.

Pēc divām nedēļām drošības nolūkā tomēr ir jāapmeklē ģimenes ārsts, lai varētu veikt nepieciešamās analīzes un pārliecināties par to, ka tiešām esi vesels, arī tad, ja nav nekādu simptomu. Īpaši bērniem, jo viņiem plankuma centra var nebūt vai arī parādīties atopiskam dermatītam līdzīgi izsitumi uz citām ķermeņa daļām.

Sargā sevi un savus tuvākos Speciāliste uzsver – vislabākā aizsardzība no ērču encefalīta un Laima slimības tomēr ir laicīga un pārdomāta rīcība, lai ērce nepiesūktos. Lai pasargātu sevi un savu ģimeni no ērcēm, var izmantot ķīmiskos ērču un odu atbaidīšanas līdzekļus. Drošāki būs tie, kas ilgstošāk atbaida nelūgtos viesus. Ir vērts padomāt par pareizu apģērbu – gaišu, bez liekām ielocēm un faltēm. Ja dodies atpūsties pie dabas, ieteicams bikšu galus salikt zeķēs, un ik pa laikam tomēr palūgt savam kaimiņam apskatīties, vai nekur nerāpo ērce.

Svarīgi padomāt arī par mājdzīvniekiem, iegādājoties kakla siksniņas, kas nodrošina aizsardzību gan pret ērcēm, gan pret odiem, dunduriem un mušām, kas arī ir nopietnu slimību pārnēsātāji.

PP-TCV-LVA-0055. Apstiprināts 08/05/2018.

Atsauce:

Pavasaris klāt: uzmanību, ērces!

on Fri, 04/20/2018 - 13:31

Ar silta laika iestāšanos mostas ērces. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane skaidro, ka pavasarī ērces ir aktīvākas nekā rudenī, taču šajā gadalaikā cilvēki mazāk pārvietojas pa laukiem un mežiem, tāpēc saslimšanas līmenis ir zemāks.
Pagājušogad ar encefalītu inficējās 214 cilvēki, ar Laima slimību – 612, ar ērlihiozi – 26. Epidemioloģe stāsta, ka efektīvākais profilakses veids ir ērču encefalīta vakcīna, tomēr jāatceras, ka no Laima slimības un ērlihiozes tā neglābj, tāpēc jebkurā gadījumā ir jābūt uzmanīgam.
Rakstu par ērču bīstamību un to, kā sevi pasargāt, lasiet šeit.
Un noteikti noskatieties video pamācību par pareizu ģērbšanos pirms pastaigām dabā.
http://www.riga.lv

PP-TCV-LVA-0053. Apstiprināts 08/05/2018.

Atsauce: