Skip directly to content

Bīstamais ērču encefalīta vīruss – slimība ar smagām sekām

on Tue, 04/28/2020 - 09:04

Bīstamais ērču encefalīta vīruss – slimība ar smagām sekām

Atkārtota vakcinēšanās pret ērču encefalītu jāveic pēc ik pēc 3–5 gadiem.

Foto: Africa Studio/SHUTTERSTOCK
 

Arī šogad valsts nodrošina bērnu bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu endēmiskajās teritorijās, tas ir, ar visaugstāko saslimstību pēdējos piecos gados. Par ērču ”nedrošiem” atzīti 26 Latvijas novadi, no kuriem lielākā daļa atrodas Kurzemes un Vidzemes reģionos. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pērn ērču encefalītu diagnosticēja 250 (2018. gadā – 169), bet laimboreliozi – 483 pacientiem.

Slimība ar smagām sekām

Ērču encefalīts ir akūta centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas attīstās 3–28 dienu laikā pēc inficētās ērces piesūkšanās ar gripai līdzīgiem simptomiem – nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, spranda stīvumu, muskuļu un locītavu, reizēm arī acu sāpēm. Aptuveni trešdaļai cilvēku pēc ērču encefalīta pārslimošanas rodas smagas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, meningīts, meningoencefalīts, elpošanas traucējumi, bērniem – fiziskās attīstības aizture, kuru dēļ iestājas invaliditāte. Nereti attīstās postinfekciozā encefalopātija, kuras simptomi ir galvassāpes, koordinācijas, atmiņas un miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, nogurums. Diemžēl nav specifisku medikamentu, kuri iedarbotos uz ērču encefalīta vīrusiem, tādēļ drošākais veids, kā pasargāt no tiem sevi un savu ģimeni, ir vakcinēšanās.

Latvijā pret ērču encefalītu bez maksas vakcinē tos bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. To saraksts katru gadu mainās, piemēram, pērn par tādiem tika atzīti 23, šogad jau 26 novadi. Pilns endēmisko teritoriju saraksts atrodams Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērniem no viena līdz divu gadu vecumam, kuri nedzīvo ērču endēmiskajās teritorijās, valsts to apmaksā 50% apmērā.

“Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā deva pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, tāpat kā maziem bērniem, imūnā atmiņa nav tik noturīga, tādēļ revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem,” stāsta Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja pediatre Dace Zavadska, piebilstot, ka bērnus var vakcinēt jau no gada vecuma.

Mežā der izmantot arī ērču atbaidīšanas līdzekļus.
Foto: Mnstudio/SHUTTERSTOCK

Epidemioloģe Antra Bormane atgādina, ka ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz novembrim. Ja izmanto ātro vakcinācijas shēmu, noturīga imunitāte rodas ļoti strauji – otro vakcīnas devu pacients saņem pēc vienas, bet trešo jau pēc trim nedēļām no vakcinācijas sākuma. Pirmā revakcinācija nepieciešama pēc 12–18 mēnešiem, bet nākamās – ik pēc 3–5 gadiem. Pieaugušajiem vakcinācija vidēji izmaksā 25–38, bet bērniem 23–33 eiro. Iepriekš gan jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai izvēlēto ārstniecības iestādi par vakcinācijas iespējām ārkārtas situācijas laikā.

Pret borēlijām ar modrību

Vakcīnas aizsargā tikai no encefalīta, nevis no citām ērču pārnēsātajām infekcijas slimībām, piemēram, laimboreliozes vai ērlihiozes. Laimas slimības pazīme ir sārts aplis jeb migrējošā eritēma ērces piesūkšanās vietā, galvassāpes, nespēks, nelabums, jušanas traucējumi ērces koduma vietā, bet ērlihiozes -– drudzis, drebuļi, galvas un muskuļu sāpes. 2019. gadā laimboreliozi diagnosticēja 483, ber ērlihiozi – 15 Latvijas iedzīvotājiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš atzīst, ka laimboreliozes ārstēšana bieži vien nerit tik gludi, kā vēlētos. “Slimība var izpausties netipiski, tas nozīmē, ka ne vienmēr uz ādas redzams sārts plankums, pacientam var būt locītavu iekaisums, neiroloģiski simptomi, piemēram, sejas nerva paralīze, meningīts, sirds ritma traucējumi vai citas izpausmes, kuras var arī kombinēties. Tādēļ diagnozes noteikšana nav viegla, jo daudzas citas saslimšanas noris līdzīgi.” Laimas slimība labi padodas ārstēšanai ar antbiotikām, it īpaši sākuma stadijā, kurā ārstēšanās kurss parasti nepārsniedz desmit dienas. Lai gan slimības izraisītāji – borēlijas – tiek iznīcinātas, pacients vēl 6–12 mēnešus var just nespēku, sāpes galvā vai locītavās. Sākot ārstēšanu vēlīnā stadijā, slimība var skart jebkuru orgānu un radīt nepatīkamas sekas, piemēram, nervu sistēmas bojājumus. Jo ilgāku laiku inficēta ērce ir piesūkusies, jo lielāka iespēja saslimt ar Laimas slimību, tādēļ epidemioloģe Antra Bormane iesaka pēc pastaigas pārbaudīt apvidu ap ausīm, paduses, nabu, jostasvietu, paceles bedrītes, cirkšņus, kur ērces piesūcas visbiežāk.

Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu dezinficē vietu, kur tā piesūkusies, bet pēc tam ar smailu pinceti satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību izvelk to ārā. Ja mājās nav pincetes, ap ērces snuķīti apsien divas stipra diega cilpas un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Pēc tam koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ziepēm. Par laimi, ar ērlihiozi – bakteriālu infekciju, ar kuru pēc ērces piesūkšanās pārsvarā saslimst dzīvnieki, – cilvēki slimo daudz retāk, lai gan to pārnēsā ap 5% ērču, tādēļ epidemioloģe Antra Bormane iesaka pēc pastaigas brīvā dabā pārbaudīt arī suņu kažoku, lai pārliecinātos, ka nav piesūkušās ērces, un pēc iespējas ātrāk tās jānoņem. Suņiem un kaķiem var iegādāties arī speciālas kakla siksnas, kas pasargā ne tikai no blusām, bet arī ērcēm.

Par ērcēm

• No aptuveni 1000 Latvijā dzīvojošajām ērču sugām tikai astoņas sūc asinis, bet divas – suņa un taigas ērces – ir galvenās dažādu slimību ierosinātāju pārnēsātājas.

• Klimatisko izmaiņu dēļ Latvijā parādījusies jauna ērču suga – pļavērces, kuras arī var izplatīt cilvēka veselībai bīstamos vīrusus un baktērijas. Piemēram, ornamentētā pļavērce izvēlēta par 2020. gada bezmugurkaulnieku.

• Ērces visbiežāk pieķeras pie drēbēm 10–15 centimetru augstumā un palēnām rāpjas uz augšu. Der atcerēties, ka ērces zālē un krūmos nemēdz uzturēties augstāk par metru no zemes.

• Lai izvairītos no ērcēm, pastaigājoties mežā vai pļavā, jāvalkā gaišs, piegulošs apģērbs ar nostiprinātiem piedurkņu galiem, bet bikšu gali jāsabāž zeķēs vai zābakos.

• Ērces var pārnest mājās ar zariem vai savvaļas ziediem, to “saimnieki” var būt suņi vai kaķi.

• Ar ērču encefalīta vīrusiem var būt inficēts arī kazas vai govs piens, tādēļ tas pirms lietošanas jāuzvāra.

Vakcinācija ārkārtas situācijā:

• pacienti tiek aicināti uz vakcināciju tikai pēc iepriekšēja pieraksta;

• pieraksta datums un laiks pacientam ir stingri jāievēro;

• pirms tam iestādes darbinieki sazinās ar vakcinējamo, lai pārliecinātos, ka viņam nav akūtu elpceļu infekcijas simptomu;

• uz vakcināciju bērns var ierasties kopā ar vienu pavadošo personu, bet pieaugušais – viens pats;

• jāizmanto iespēja veikt roku dezinfekciju;

• daudzprofilu veselības aprūpes iestādēs papildu nodrošina, lai vakcinējamais nenonāktu kontaktā ar citiem pacientiem.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.

 

24.04.2020., www.la.lv., Regīna Olševska, https://veselam.la.lv/bistamais-ercu-encefalita-viruss

PP-TCV-LVA-0224. Apstiprināts 29.04.2020.