Skip directly to content

Bez kategorijas

Vai antivielu pārbaude pirms vakcinēšanās ir lietderīga un efektīva metode

on Wed, 04/17/2019 - 12:16

Foto: Shutterstock.com
Pieaugot diagnostikas iespējām, populāra kļuvusi iespēja noteikt antivielu pret konkrētu saslimšanu līmeni cilvēka organismā

 

Centra Laboratorijas vadītājs Uģis Bērs atklāj, ka 2018. gada pavasara trīs mēnešos, t.i. no marta līdz maijam, tikai Centra Laboratorijā vien tika nodotas ap 1200 analīžu ērču encefalīta antivielu noteikšanai. Vai ir jēgpilni veikt šādus izmeklējumus? "Par šo jautājumu bieži tiek lauzti šķēpi - vieni ārsti iesaka ievērot rutīnu, neveicot īpašus izmeklējumus. Citi iesaka pirms revakcinācijas veikt pārbaudes. Laboratoriski šis izmeklējums saucās ērču encefalīta imūnglobulīna G (IgG) noteikšana. Pakalpojuma cena ir 7,11 eiro. Analīzi apmaksā valsts un nosūtījumu uz to var iedot vai ārsti speciālisti infektologs vai neirologs.  To var apmaksāt arī pats pacients, tomēr datus interpretēt pašiem nevajadzētu."


Dažādās laboratorijās var būt atšķirīgas robežšķirtnes, kad uzrādās, ka antivielu ir pietiekami. To, vai pilnībā cilvēks būs pasargāts no konkrētas saslimšanas, uzrādoties noteiktam antivielu daudzumam, nevar pateikt neviens, stāsta laboratorijas vadītājs. 

Laboratorijās var noteikt antivielu līmeni arī citām infekciju saslimšanām, piemēram, hepatītam, vējbakām, difterijai, bet tas tiek darīt tikai sadarbībā ar ārstu speciālistu specifisku vajadzību gadījumā, nevis pirms rutīnas vakcinācijas. 

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārste, pediatre, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro, ka antivielas pirms vakcinācijas nosaka tikai atsevišķos, specifiskos gadījumos un tas notiek ir ļoti reti. "Par nepieciešamību noteikt antivielas lemj vakcinācijas speciālists. Īpaši ērču encefalīta gadījumā nav lietderīgi un nav nozīmes veikt antivielu noteikšanu. Arī pēc vakcinācijas antivielu noteikšana rutīnā nav nepieciešama. Būs gadījumi, kad speciālists pēc vakcinācijas izvērtēs vai antivielas ir, galvenokārt, pacientiem ar smagiem imūnās sistēmas traucējumiem, kad ir pamatots iemesls, ka imūnā atbilde varētu būt nepietiekoša.

Svarīgākais ir ievērot rekomendēto vakcīnu uzsākšanas laiku un ievērot intervālus starp devām, tad galva par antivielu noteikšanu nav jālauza. Un katrā ziņā bez ārsta īpaša norādījuma, antivielas nav jāpārbauda un saņemto antivielu izvērtēšana bez speciālista komentāra nebūs iespējama.”

Arī ārstu prakses “Rabarbers” ārste - pediatre Katrīna Selecka pacientiem iesaka ievērot vakcinācijas kalendāru ar konkrētiem vakcīnu intervāliem, jo tādējādi tiek nodrošināts optimālu antivielu līmenis organismā. "Pieaugot diagnostikas iespējām, populāra kļuvusi iespēja noteikt antivielu pret konkrētu saslimšanu līmeni cilvēka organismā. Lai gan šāda iespēja šķiet diezgan vilinoša, vai tas tiešām ir nepieciešams un kā interpretēt gūtos rezultātus? 
Rutīnā šādi testi netiek rekomendēti, galvenokārt tādēļ, ka vadoties pēc vakcinācijas kalendāra, antivielu titrs veidojas pietiekošā līmenī un veikt papildus analīzes, lai par to pārliecinātos, nav nepieciešams."

Katras vakcīnas ražotājs ir noteicis nepieciešamo vakcīnu skaitu un ievades intervālus, lai uzturētu antivielu titru aizsargājošā līmenī. Ja tiek noteikts antivielu titrs ar domu neveikt revakcināciju, kas paredzēta noteiktā laikā, tad iegūto atbildi interpretēt ir diezgan sarežģīti. Pat ja antivielu skaits ir pietiekošs, neveicot revakcināciju, nav garantijas, ka šis titrs strauji nesamazināsies, ja netiks veikta nepieciešamā revakcinācija. Tādēļ šādu analīžu veikšana, lai izvairītos no kārtējās vakcinācijas, nav vēlama un ir diezgan maz informatīva. 

Izmeklējumus nepieciešams veikt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas vēl nepieciešams veikt. 

Tomēr ir noteikti gadījumi, kad šādu analīzi izmanto un ir nepieciešams uzzināt antivielu līmeni organismā. To nepieciešams darīt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas vēl nepieciešams veikt. 

Arī atsevišķos retos gadījumos, kā piemēram, bērniem ar imūndeficītu, var būt nepieciešams noteikt konkrētus antivielu līmeņus, lai izvērtētu imūnās sistēmas atbildes reakciju uz vakcināciju un, iespējams, lemtu par individuālu vakcinācijas shēmu. Taču jāuzsver, ka šie gadījumi ir reti un par analīžu nepieciešamību lemj ārsts speciālists. 
Pēdējā laikā cilvēki izmanto iespēju noteikt antivielu skaitu pret ērču encefalītu, ja revakcinācija aizkavējusies vai vecāki nevēlas to veikt. Tomēr svarīgi atcerēties, ka, ja revakcinācija aizkavējusies, nav jāuzsāk visa vakcinācijas shēma no sākuma, bet vienkārši pēc iespējas ātrāk jāveic kārtējā vakcīna un revakcinācija jāturpina ik 3-5 gadus. Antivielu skaita noteikšanai šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme.

Cits viedoklis ir medicīnas doktorei, homeopātei Inesei Jokstai. Raidījumā "Bez Tabu" ārste revakcināciju veikt vien tajos gadījumos, ja antivielu tests uzrāda, ka tas nepieciešams. Pretējā gadījumā varot rasties veselības sarežģījumi. Runājot vispārīgi par nepieciešamību vakcinēties, daktere iesaka būt piesardzīgiem un skaidro, kāpēc – piemēram, pret Laima slimību, ko izplata ērces, pote nedarbojas.

09.04.2019. Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43796/vai-antivielu-parbaude-pirms-vakcinesanas-ir-lietderiga-un-efektiva-metode/

PP-TCV-LVA-0155. Apstiprināts 24.04.2019.

 

Pieaugot gaisa temperatūrai, strauji palielinās arī ērču aktivitāte

on Wed, 04/17/2019 - 08:40

Foto: Shutterstock.com

SPKC ikgadus, līdzīgi kā citviet Eiropā, veic ērču pārnēsāto infekcijas slimību radītā apdraudējuma monitoringu, tai skaitā veicot arī novērojumus dabā, lai noteiktu ērču slimību pārnesēju, ērču izplatības, aktivitātes un inficētības izmaiņas, un brīdinātu iedzīvotājus par situāciju ērču pārnesto slimību dabas perēkļos.

2019. gada pavasarī, siltākās dienās pēc sniega segas nokušanas jau bija novērota neliela ērču aktivitāte, un pēdējās dienās, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 5°C, vērojama vidēja ērču aktivitāte, no 15 līdz 20 ērcēm uz monitoringa maršruta km. Temperatūrai vēl pieaugot, ērču aktivitāte strauji palielināsies. 
 

Kā pasargāt sevi no ērces piesūkšanās?

  • Izvēlēties gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labāk saskatāmas;
  • Pastaigas laikā ik pa brīdim apskatīt apģērbu, vai uz tā nav ērces;
  • Pēc pastaigas rūpīgi pārbaudīt ne tikai apģērbu, bet arī visu ķermeni;
  • Izvēlēties piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem;
  • Parūpēties, lai apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.
  • Īpaša uzmanība ir jāpievērš garai zālei, kurā varētu uzturēties ērces. Svarīgi ir arī pārbaudīt mājdzīvniekus, vai tiem nav piesūkušās ērces un jāatceras, ka ērces var pārnest ar mājās atnestiem zariem.
     

Kā rīkoties, ja ērce piesūkusies? 
Ja tomēr ērce ir piesūkusies, tad tā ir jānoņem pēc iespējas ātrāk, taču ievērojot drošības pasākumus. Ērces noņemšana ir jāveic piesardzīgi, jo saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs, tādējādi palielinot iespējamību saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

Pēc ērces piesūkšanās ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Pirms ērces noņemšanas var dezinficēt ādas laukumu ap ērces piesūkšanās vietu. Izvilkšanai var izmantot smailu pinceti, ar ko satvert ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un ar lēnu apļveida kustību izvelk ērci ārā. Taču gadījumā, ja nav pieejama pincete, tad ērci var noņemt ar izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem. Ērci pēc izraušanas ievietojiet spirtā, slēgtā konteinerī/maisiņā vai noskalojiet tualetē. Pēc ērces izņemšanas, koduma vietu dezinficē un nomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
 
Pēc ērces piesūkšanās ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb „Laimas slimību” un ērlihiozi.

03.04.2019. mammamuntetiem.lv http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43777/pieaugot-gaisa-temperaturai-strauji-palielinas-ari-ercu-aktivitate/

PP-TCV-LVA-0154. Apstiprināts 24.04.2019.

Saistībā ar pieaugošu ērču aktivitāti iedzīvotājus aicina ievērot piesardzības pasākumus

on Wed, 04/17/2019 - 08:36

 

Saistībā ar pieaugošo ērču aktivitāti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, aģentūra LETA uzzināja centrā.

SPKC epidemiologi atgādina - vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb "Laimas slimību", kā arī ērlihiozi.

Centrā norādīja, ka pavasarī, siltākās dienās pēc sniega segas nokušanas jau bija novērota neliela ērču aktivitāte, un pēdējās dienās, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs pieciem grādiem pēc Celsija, vērojama vidēja ērču aktivitāte, no 15 līdz 20 ērcēm uz monitoringa maršruta kilometru.

SPKS uzsver - temperatūrai vēl pieaugot, ērču aktivitāte strauji palielināsies. Siltajos gada mēnešos ērcēm piemērotos biotopos aktivitāte mēdz sasniegt ap 100 ērcēm uz kilometru.

Lai iedzīvotāji sevi pasargātu no iespējamām sekām, SPKC speciālisti iesaka izvēlēties gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labāk saskatāmas, pastaigas laikā ik pa brīdim apskatīt apģērbu, vai uz tā nav ērces, pēc pastaigas rūpīgi pārbaudīt ne tikai apģērbu, bet arī visu ķermeni.

Tāpat centra speciālisti aicina izvēlēties piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem, kā arī parūpēties, lai apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī garai zālei, kurā varētu uzturēties ērces, kā arī svarīgi pārbaudīt mājdzīvniekus, vai tiem nav piesūkušās ērces un jāatceras, ka ērces var pārnest ar mājās atnestiem zariem.

Ja tomēr ērce ir piesūkusies, tad SPKC rekomendē to noņemt pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ievērojot drošības pasākumus. "Ērces noņemšana ir jāveic piesardzīgi, jo saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs, tādējādi palielinot iespējamību saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām," uzsvēra speciālisti.

SPKC norāda - pirms ērces noņemšanas nepieciešams dezinficēt ādas laukumu ap ērces piesūkšanās vietu, bet izvilkšanai var izmantot smailu pinceti, ar ko satvert ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un ar lēnu apļveida kustību izvelk ērci ārā. Ja nav pieejama pincete, tad ērci var noņemt ar izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem. Ērci pēc izraušanas jāievieto spirtā, slēgtā konteinerā, maisiņā vai jānoskalo tualetē. Pēc ērces izņemšanas, koduma vietu jādezinficē un jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.

Pēc ērces piesūkšanās, kā norāda SPKC, ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Šogad valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu noteikta 23 novados un pieejama bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecumam. Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar SPKC epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. 2019.gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija.

03.04.2019. LETA, https://medicine.lv/raksti/saistiba-ar-pieaugosu-ercu-aktivitati-iedzivotajus-aicina-ieverot-piesardzibas-pasakumus

PP-TCV-LVA-0153. Apstiprināts 23.04.2019.

 

Farmaceite atgādina: Pavasaris tuvojas, pēdējais brīdis sagatavoties ērču sezonai!

on Thu, 03/28/2019 - 07:35

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos un pavasara iestāšanos mostas arī ērces – tās aktivizējas jau pie trīs līdz piecu grādu temperatūras. Ērces var atbaidīt, lietojot dažādus palīglīdzekļus, piemēram, aerosolus, taču efektīvāko aizsardzību var nodrošināt tikai vakcinācija. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, ka imunitāte pret ērču encefalītu sāk veidoties divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās, un aicina izmantot pēdējo iespēju, lai vakcinētos pirms pavasara iestāšanās.

 “Vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu, taču vislabāk to darīt rudenī, ziemā vai agrā pavasarī – jo ātrāk pirms ērču aktivizēšanās vakcinēšanās notiks, jo lielāka iespējamība, ka antivielas organismā būs pietiekamā daudzumā. Iespējamība inficēties ar ērču encefalītu Latvijas platuma grādos ir augsta, saslimšana ir nopietna, un tā var izraisīt smagus veselības bojājumus, tāpēc pret savlaicīgu profilaksi nevar attiekties vieglprātīgi,” norāda A. Fleišmane.

Līdzekļi ērču atbaidīšanai

Ērču atbaidīšanai var izmantot aerosolus. To sastāvā ir citriodiols (citronu eikalipta ekstrakts) dažādās koncentrācijās, kas ar savu smaržu atbaida ērces. Tāpat svarīgi atcerēties, ka dodoties brīvā dabā, jāizvēlas piemērots apģērbs (gaišs, ādu nosedzošs apģērbs), bet pēc tam iespējami drīz rūpīgi jāpārbauda sevi – ērces nepiesūcas nekavējoties, ātri pamanītas tās var pagūt notraukt arī no ādas.

Ērču encefalīta simptomi

Ērču encefalītam nav specifiska simptomātika, simptomi var būt tādi paši kā pie citām saslimšanām, tāpēc pēc ērces koduma svarīgi sekot līdzi un piefiksēt jebkādas izmaiņas veselības stāvoklī.

Ērču encefalīta inkubācijas periods ir aptuveni septiņas līdz 14 dienas, taču atsevišķos gadījumos tas varētu būt pat divas līdz 28 dienas. Jāņem vērā, ka slimībai ir vairākas attīstības stadijas. Sākumstadijā divas līdz četras dienas parādās tādi simptomi kā augsta temperatūra, galvassāpes, sāpes mugurā un ekstremitātēs, slikta dūša. Savukārt nākamā stadija izpaužas jau kā konkrēta saslimšana – meningīts ar stiprām galvas sāpēm, sliktu dūšu, sprandas stīvumu un augstu temperatūru.

Padomi, kā rīkoties, ja piesūkusies ērce

Ja piesūkusies ērce, no tās pēc iespējas drīzāk jāatbrīvojas, taču svarīgi būt uzmanīgam un izdarīt to pareizi. Vispirms ieteicams uzvilkt vienreizlietojamos gumijas cimdus un konkrēto vietu nodezinficēt ar vienreizlietojamo spirta salveti. Pēc tam ar smailu pinceti ērce jāsatver iespējami tuvu ādai un ar apļveida kustībām tā lēni un uzmanīgi jāizņem. Pēc procedūras veikšanas koduma vieta vēlreiz jādezinficē un jānomazgā rokas. Ja pēc ērces koduma paaugstinās temperatūra, sākas drudzis vai vairākas dienas saglabājas apsārtums, nekavējoties jādodas pie ārsta.

Pēc ērces piesūkšanās vēl vismaz mēnesi īpaši svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, līdz ar to uzņemot dažādus vitamīnus un organismam svarīgās vielas. Ieteicams arī lietot papildu šķidrumu (vairāk nekā ikdienā ierasts) un izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes, alkohola lietošanas un pārmērīgas sauļošanās. Tāpat nav ieteicams saaukstēties.

21.03.2019., maminuklubs.lv

https://maminuklubs.lv/mazulis/farmaceite-atgadina-pavasaris-tuvojas-pedejais-bridis-sagatavoties-ercu-sezonai-293954/

PP-TCV-LVA-0145. Apstiprināts 28.03.2019.

Esiet modri – aktivizējas ērces!

on Wed, 03/27/2019 - 13:59

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no marta vidus līdz pat novembra vidum, atkarībā no sniega segas izveidošanās. Šī mazā astoņkāju radībiņa var nodarīt lielu nelaimi, jo pārnēsā bīstamas slimības – ērču encefalītu, laimboreliozi un ērlihiozi. Tādēļ ir laiks pārskatīt savu potēšanās pasi un vakcinēties pret ērču encefalītu, ja tas vēl nav izdarīts.

Ērces izplatītas visā Latvijā

Ērces kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +3...+5 grādus, brīdina Slimību profilakses un kontroles centrs. Pēc centra rīcībā esošās informācijas, 2018. gadā Latvijā reģistrēti 169 saslimšanas ar ērču encefalītu gadījumi (8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā), diemžēl viens beidzies letāli. Pērn reģistrēts arī 481 saslimšanas ar laimboreliozi gadījums (24,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem gadā). Šiem datiem vajadzētu likt sarosīties visiem tiem, kuri domā, ka vakcinēties pret ērču encefalītu nav nepieciešams. Vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas ar bīstamo ērču encefalītu, turpretī pret Laimas boreliozi potes nav.

2018. gadā Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā ārstējās 54 pacienti, kuriem tika konstatēts ērču encefalīts, 45 laimboreliozes pacienti un 35 ērlihiozes pacienti, vēsta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pārstāve Inguna Potetinova. Infektoloģijas centra laboratorijā pērn tika izmeklētas 4876 ērces, no kurām 32 bija inficētas.


Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja vēsta, ka pēdējo piecu gadu laikā augstākā saslimstība ar ērču encefalītu konstatēta Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Rojas, Pārgaujas, Nīcas, Talsu, Ventspils, Priekules, Kandavas, Engures, Kocēnu, Līgatnes, Durbes, Aizputes, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Rucavas un Neretas novadā. Kaut arī neviens no Pierīgas novadiem šajā sarakstā nav, dati par saslimstību 2014.–2018. gadā liecina, ka arī Pierīgas novadu iedzīvotāji pakļauti riskam saslimt ar ērču encefalītu.


Avots: SPKC

Atšķirības Pierīgas novados

Saslimstība Pierīgā salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvijā nav riskanti augsta, turklāt būtiski atšķiras arī saslimstības rādītāji Pierīgas novados. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns vērtē: "Teorētiski to varbūt var izskaidrot ar mazāku meža zvēru blīvumu Pierīgā, kā arī priežu mežu samērā plašo izplatību Piejūras zemienē, kas ērcēm varbūt ir mazāk interesanti biotopi. Taču tajā pašā laikā Sējas novads man tomēr liekas ir jau tāds stipri "mežonīgs", un intuitīvi šķiet, ka tur jau nu gan ērcēm būtu jābūt daudz."

Katrā ziņā šie ir tikai pieņēmumi, un nekādā gadījumā nevajadzētu kultivēt uzskatu, ka mazs saslimušo skaits jau pati par sevi ir indulgence pret ērču radītām nepatikšanām.


Bīstamās slimības

Slimību profilakses un kontroles centra novērojumi liecina, ka cilvēku saslimstības tendencei ir saistība tieši ar ērču ikgadējo aktivitātes līmeni, bet mazāk ar kopējo inficētību. Pēdējos piecos gados Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" laboratorijā noteiktā patogēnu prevalence dabā savāktajās ērcēs pa gadiem variē, ērču encefalīta un ērlihiozes ierosinātāju gadījumā tai nav novērojama tendence ne samazināties, ne pieaugt. Savukārt borēliju (baktērijas, kas izraisa Laimas boreliozi) prevalence ērcēs ir pieaugusi. "Tomēr te jāņem vērā, ka iespēja inficēties ar borēlijām ir lielāka, jo ilgāk ērce netiek noņemta (borēlijas atrodas nevis ērces siekalu dziedzeros, bet dziļāk ērču gremošanas sistēmā, tādēļ atšķirībā no ērču encefalīta vīrusiem tās uzreiz netiek ievadītas koduma vietā un, ērci savlaicīgi noņemot, cilvēks neinficējas). Ērču encefalīta vīrusus pēdējo gadu laikā saturēja līdz 3% ērču paraugu, Laimas boreliozes ierosinātājus – līdz 69% ērču paraugu, ērlihiozes ierosinātājus – līdz 9% ērču paraugu," skaidro I. Arāja.


I. Arāja atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu. Lai neinficētos ar laimboreliozi un ērlihiozi, vienīgais aizsardzības pasākums ir pareizi pielāgots apģērbs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības informāciju, teritorijās, kur ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu, tiek veiktas valsts apmaksātas bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu. Valsts apmaksātu vakcināciju saņem bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā Latvijas teritorijā.

Ērce, kas tu esi?

Ērci nevar saukt par kukaini – tā pieder zirnekļveidīgo klases pārstāvjiem. Kukaiņiem ir sešas kājas, bet zirnekļveidīgajiem – astoņas. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns teic, ka nebūtu gluži pareizi tās saukt arī par zirnekļveidīgajiem, jo, lai arī tuvu radniecīgas, ērces tomēr ir ērces jeb sistemātiski izdalītas atsevišķi savā ērču apakšklasē (Acari).

Entomologs skaidro, ka attiecībā uz cilvēku parasti min divas ērču sugas, kas ir galvenās ērču encefalīta un laimboreliozes pārnēsātājas. Tās ir suņu ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persulcatus). Pēdējos gados Latvijā konstatētas arī ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor sp.), kas cilvēkiem piesūcas retāk. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve I. Arāja informē, ka ornamentētā pļavu ērce līdz šim bijusi izplatīta Polijā, Lietuvā un citviet Eiropā. Lielajiem meža zīdītājiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem piesūcas to pašu sugu ērces – cilvēkam nav pašam savu specifisko ērču, kas būtu saistītas tikai un vienīgi ar cilvēku, saka entomologs Uģis Piterāns.


Ziemu pārlaiž vienā mierā

Uģis Piterāns stāsta, ka ērces pārziemo līdzīgi daudziem citiem bezmugurkaulniekiem – visbiežāk tās salien pērnajās lapās u.c. augu nobirās, kūlas slānī, augsnes virskārtā u.tml. "Nekur tālu tās nerāpo – kur rudeni sagaida, tur arī pārziemo," saka entomologs.

Teorētiski ērces var būt jebkur, taču lielākoties tām patīk vietas, kur vienlaikus ir vairāk vai mazāk bagātīgs lakstaugu stāvs, kā arī pietiekams lielo meža zvēru blīvums tuvumā, skaidro kukaiņu pētnieks. Jo biotops pēc izskata un struktūras ir tuvāks dabiskam, ieskaitot veģetāciju un meža zvēru sastopamību, jo ērču būs vairāk. Pierīgas teritorija ir bagāta gan ar mežiem, gan pļavām un purviem, kur mitrāks. Tomēr mitrums ērcēm neesot tik būtisks, saka entomologs. Novērots, ka pārmitrās un ļoti slapjās vietās ērču ir it kā mazāk. "Vietās ar nabadzīgu veģetāciju arī ērču būs mazāk, jo tām ir grūtāk satikties ar potenciālo upuri," saka pētnieks. Pilsētu centru parkos ar koptu mauriņi ērču blīvums esot krietni zemāks.

05.03.2019.  Autors:  Agita Latkovska

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/veseliba/6875-esiet-modri-aktivizejas-erces

PP-TCV-LVA-0143. Apstiprināts 28.03.2019.