Skip directly to content

Visi jaunumi

Kādas slimības pārnēsā ērces, un kā sevi no tām pasargāt?

on Thu, 03/26/2020 - 09:05

Gaisa temperatūrai sasniedzot +4 līdz +5 C grādus, ērces kļūst aktīvākas un ir gatavas piesūkties. Ar ērču pārnēsātām slimībām Latvijā ik gadu slimo simtiem cilvēku. Par ērču slimībām, to veidiem, pazīmēm un ārstēšanu stāsta Rīgas Austrumu Klīniskās slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra virsārste, infektoloģe, hepatoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektore dr. Velga Ķūse un "BENU Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa.

Ņemot vērā to, ka šogad bijusi īpaši silta ziema, gan pilsētā, gan ārpus pilsētas mežos, parkos, krūmājos un zālājos jau sāk rosīties ērces. Turklāt Infektoloģijas centrā šogad pirmās ērces pārbaudēm tika saņemtas jau janvārī.

Ērču pārnēsātās slimības

 Ērces var pārnēsāt un izplatīt ļoti daudz slimību, taču šo slimību izraisītāji ir dažādi, skaidro daktere. Viena no izplatītākajām ērču pārnēsātajām slimībām ir ērču encefalīts, kuru izraisa ērces pārnēsāts vīruss. Tāpat izplatīta ir arī Laimborelioze, ko izraisa mikroorganisms – spirohētaborēlija. Savukārt ērlihioze radusies no Ērlīhija mikroorganisma, kuru ērce pārnēsā savā ķermenī un, piesūcoties cilvēkam vai dzīvniekam, inficē to. Latvijā ir bijuši saslimšanas gadījumi arī ar tularēmiju un Q drudzi. Vēl viena slimība, ko Latvijā var diagnosticēt, biežāk gan dzīvniekiem, īpaši suņiem, ir babezioze. Tā arī cēlusies no mikroorganisma – babēzija, kas, iekļūstot dzīvnieka organismā, var sabojāt sarkanos asinsķermenīšus jeb eritrocītus, kā rezultātā dzīvnieks var iet bojā.

Situācija Latvijā

Skatoties pēc Latvijas Infektoloģijas centra un Slimību profilakses un kontroles centra datiem, var teikt, ka situācija ar ērču izraisītām slimībām Latvijā ir svārstīga. 2019. gadā Latvijā bija nedaudz vairāk saslimšanas gadījumu nekā 2018. gadā. Infektoloģijas centrā 2018. gadā bija 40 pacienti, bet 2019. gadā – 63 pacienti ar ērču encefalītu. Ar ērlihiozi valstī vidēji reģistrē 10 līdz 20 gadījumus gadā. Ar aizdomām par Laimboreliozi Infektoloģijas centru sezonā apmeklē aptuveni 400 cilvēku, taču ne visos gadījumos aizdomas apstiprinās. Nopietnu gadījumu 2019. gadā bija mazāk nekā 2018. gadā.

Ērču encefalīta inficēšanās pazīmes

Parasti divu līdz četru nedēļu laikā pēc ērces koduma parādās simptomi, kas ir līdzīgi gripai – pēkšņa, augsta temperatūra (38 līdz 39 grādi), galvassāpes, var būt slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu un skaņu. Ja līdz ar simptomiem cilvēkam ir zināms fakts, ka bija piesūkusies ērce, tad jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība, un parasti pacients tiek stacionēts. Var būt, ka slimība aprobežojas ar pirmajiem simptomiem jeb drudža formu, kas ir pati vieglākā forma, taču, ja gripas simptomātika izzūd, bet pēc dažām dienām simptomi atjaunojas un pasliktinās, var attīstīties meningīts jeb iekaisuma process galvas smadzeņu apvalkos. Savukārt, ja attīstās encefalīts, tas ir iekaisums galvas smadzenēs. Encefalīta gadījumā iekaisuma process var lokalizēties dažādu perēkļu veidā, kuri var būt tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, līdz ar to var būt arī letāli gadījumi. Kad attīstās encefalīts, pacientam parādās apziņas traucējumi, ir grūti kontaktēties, var izveidoties ķermeņa vienas puses paralīze.

Kādēļ vakcinēties?

Progresējot encefalīts var radīt nopietnus centrālās nervu sistēmas, locītavu un sirds bojājumus. Infektoloģe atgādina, ka nav specifisku medikamentu pret ērču encefalītu, tāpēc tiek pielietota nespecifiska terapija. Vienīgais veids, kā droši sevi pasargāt, ir vakcinācija pret ērču encefalītu. Latvijā tiek izmantotas Ticovax un Encipur vakcīnas. Abas ir efektīvas, tīras un bez blaknēm. Šīm vakcīnām atšķiras tikai vakcinēšanas režīms un vecumi (bērni un pieaugušie). Ātrā shēma pieejama, uzsākot vakcīnu ērču aktivitātes periodā. Saņemot pirmo vakcīnu, tā jāatkārto pēc divām nedēļām. Šajā vakcīnas iedarbības periodā vajadzētu sevi pasargāt no iespējas, ka piesūcas ērce. Tradicionālā shēma – izvēlētajā dienā saņem vakcīnu un pēc mēneša to veic atkārtoti.

Ja ir pazaudēta potēšanas pase vai nav zināms, kad pēdējo reizi ir veikta pote, ir iespēja pārbaudīt specifiskas aizsargvielas organismā. Ja tās ir, potēšanos var vēl neveikt. Taču, ja vielas analīzēs neatrod, drošāk veikt pilno potēšanās plānu. Atkarībā no vecuma un vakcīnas, cilvēks var atkārtoti potēties ik pēc pieciem gadiem. Pēc 60 gadu vecuma – reizi trīs gados. Encipur vakcīna līdz 49 gadu vecumam jāatkārto vienu reizi piecos gados, bet pēc 49 gadu vecuma reizi trīs gados.

Vakcīna nenostrādā tikai 5–6% gadījumu, kad tā ir nepareizi uzglabāta vai nav ievērots vakcinācijas kalendāra režīms, bet tādi gadījumi ir ļoti reti. Ja cilvēks ir potējies, taču ir šo dažu procentu skaitā, kam vakcīna nav iedarbojusies, slimība jebkurā gadījumā izpaužas vieglākā formā.

Kāda ir pareizā rīcība, ja ir piesūkusies ērce?

1. Noņem pēc iespējas ātrāk! Jo ilgāk ērce barosies, jo lielāks risks inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām. Noņemt ērci var mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.

2. Izmanto speciālus rīkus ērču izņemšanai! Ērču noņemšanas veidi ir dažādi. Šobrīd aptiekās ir pieejami arī speciāli instrumenti, ar ko var ērti noņemt ērci. Svarīgākais ir nesaspiest ērces vēderu, jo pretējā gadījumā ērce koduma vietā var ielaist infekciju. Pirms ērces izņemšanas ērcei var uzlikt ar spirtu piesūcinātu vati, tas darbosies kā narkoze ērcei un atslābinās tās kodienu. Ja ērces galvu neizdodas izņemt, brūce jādezinficē ar jodu, bet ērces galviņa ar laiku izkritīs pati.

3. Ja māc bažas, nodod ērci pārbaudei! Ērce pārbaudes veikšanai jāved uzreiz pēc tās noņemšanas, ieliekot to trauciņā mitrā salvetē, jo ērce nedrīkst izžūt. Tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, nav nepieciešamas vest ērci uz pārbaudēm. Taču, ja ir vēlme ērci pārbaudīt uz Laimboreliozi, tad to ir iespējams izdarīt. Jāuzsver, ka arī pašam pacientam 30 dienas ir jāvēro koduma vieta. Ja tur parādās sārts gredzenveida plankums piecu centimetru lielumā, tā ir klīniskā izpausme, kura liecina par slimības esamību. Jāņem vērā, ka vienu ērci ir iespējams pārbaudīt tikai uz vienu no slimībām – encefalītu vai Laimboreliozi. Pagājušajā gadā vairāk nekā 5000 ērču tika pārbaudītas uz encefalītu, taču inficētas bija tikai 44, līdz ar to inficēšanās procents ir zems. Savukārt uz Laimboreliozi tika pārbaudītas 1500 ērces, no kurām 380 bija inficētas, kas ir vairāk nekā 25%. Taču ir jāpatur prātā – ja piesūcas inficēta ērce, tas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz arī inficēsies.

4. Neaizraujies ar pašārstēšanu! Ja parādās inficēšanās simptomi, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos – piemēram, ar pretsāpju medikamentiem, jo tie palīdzēs tikai īslaicīgi un simptomi pasliktināsies. Parādoties inficēšanās simptomiem, jādodas pie ārsta.

5. Dodies pie ģimenes ārsta! Ja pamani kādas slimības pazīmes, noteikti dodies pie speciālista!

Piemērotākais apģērbs, dodoties zaļumos Infektoloģe rekomendē vilkt gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt un notraust. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni, apģērbu. Ērces no kokiem nekrīt, bet tās var sēdēt uz zāles stiebra gala un gaidīt, kad garām ies kāda lielāka vai mazāka siltasiņu būtne, un tad arī meklēs vietu, kur piesūkties. Ja ērce nespēs atrast vietu, kur aizlīst aiz apģērba, tā, visticamāk nokritīs nost. Bet, ja zem tērpa varēs pakļūt, tad ērce meklēs vietu uz ķermeņa, kur āda ir maigāka, mīkstāka, vieglāk caurdurama, tad piestiprināsies un sāks baroties.

Daktere uzsver, ka ērču izraisītās slimības nevar nodot cilvēks cilvēkam, to dara tikai ērces.

Farmaceita padoms

Farmaceite norāda, ka, lai pareizi noņemtu ērci, aptiekā ir nopērkama speciāla pincete, kas ļauj viegli atbrīvot ērces galvu no koduma vietas. Pirms ērces noņemšanas uz tās ieteicams neko nepūst un nesmērēt ar eļļu, jo tā var palielināt inficēšanās risku ar Laimboreliozi. Pēc ērces noņemšanas koduma vietu ieteicams apstrādāt ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Koduma vieta pēc ērces noņemšanas pāris dienas ir jānovēro.Ja veidojas apsārtums, ieteicams griezties pie ārsta.

19.03.2020., www.medicine.lv, https://medicine.lv/raksti/kadas-slimibas-parnesa-erces-un-ka-sevi-no-tam-pasargat-video-f2fdf1a756

PP-TCV-LVA-0217. Apstiprinats 01.04.2020.

Vai ērces šoziem negulēja?

on Thu, 03/26/2020 - 08:46

Šāds jautājums pēc šīs tropiskās ziemas var rasties ne vienam vien. Atbild Dr. med. BAIBA ROZENTĀLE, infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.

Ērce grib brokastis!

Sākšu ar to, ko rāda dati no Latvijas Infektoloģija centra uzņemšanas nodaļā noņemtajām un laboratorijā pārbaudītajām ērcēm…

Šogad līdz 25. februārim tika izmeklētas septiņas ērces, vai tām nav ērču encefalīta vīrusa, un trim ērcēm tika pārbaudītas Laimas slimības ierosinātājas borēlijas. No septiņām, kurām pārbaudīja encefalītu, neviena neizrādījās inficēta. Taču tās trīs, kurās meklēja borēlijas, – visas izrādījās inficētas. Tāpat februāra beigās Infektoloģijas centrā iestājies viens pacients ar aizdomām par ērču encefalītu un viens – ar aizdomām par Laimas slimību, lai gan laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēl nav gatavi.

Ko mēs varam secināt? Ērces siltā laika ietekmē kaut kur jau ir nomodā un infekcijas, ko tās pārnēsā, nav izgudrotas.

Dabā iekārtots tā, ka, pirms ērces nolemj vairoties, tām pēc ziemas miega ir vienreiz jāietur maltīte, tāpēc tās meklē siltasiņu dzīvnieku vai cilvēku, kam piesūkties.

Iespējamās sekas + taktikas

Laboratorijas dati par pēdējiem gadiem rāda, ka ērču inficētībai, piemēram, ar encefalītu, ir tendence samazināties. Tomēr jāpatur prātā, ka ērču vairošanās procesam raksturīgs cikliskums, tāpēc var prognozēt, ka šobrīd inficētība lēnām var kāpt. Ja vēlies noņemto ērci pārbaudīt, iespējas ir divas – noskaidrot, vai tā sevī nenēsā encefalīta vai Laimas slimības izraisītāju. Kāpēc nevar pārbaudīt abu slimību ierosinātājus? Jo ērces ķermenītis ir tik maziņš, ka gluži vienkārši nepietiek materiāla, lai to izpētītu, nosakot abas infekcijas.

Ja esi potējusies pret ērču encefalītu, jēgpilnāk ir pārbaudīt, vai ērcē nav borēliju – Laimas slimības ierisinātāju, taču, godīgi sakot, arī tam nav dižas jēgas… Paskaidrošu, kāpēc! Pat ja ērcē laboratoriski tiešām atrod borēlijas, tavā rīcībā no tā nekas nemainās, jo Laimas slimības diagnozi nosaka klīniski epidemioloģiski. Tas nozīmē, ka tev vienkārši sevi jāvēro, tā kā iepriekš nevar noteikt, vai Laimas slimība tiešām sāksies, tāpēc arī ārstēšanu profilaktiski nesāk.

Tas, ka saslimšana notikusi, redzams tikai un vienīgi pēc tā, vai 7–14 dienu laikā uz ādas ērces piesūkšanās vietā vai kur citur parādās eritēma jeb sarkanīgs plankums.

Dažreiz pacienti nesaprot, kāpēc eritēma parādās kaut kur citur uz ķermeņa, attālināti no ērces piesūkšanās vietas… Taču tam ir izskaidrojums – baktērijas borēlijas, ko ērces ielaidušas organismā, izplatās pa limfātiskiem ceļiem un rada zemādas audu iekaisumu. Tādā gadījumā to sauc par migrējošo eritēmu. 

Mazliet citādi ir ar ērču encefalītu… Tā inkubācijas periods ir no 7 līdz 21 dienai, retāk – 28 dienas, un, ja neesi vakcinējusies pret šo vīrusu, tev aptuveni mēnesi jāvēro, vai neparādās nezināmas izcelsmes temperatūra, drudzis… Pilnīgi droša par to, ka ērce nav inficēta vari būt vien tad, ja tā laboratoriski pārbaudīta. 

Taču, ja mēnesis kopš ērces piesūkšanās ir pagājis un slimības simptomi nav sākušies, tu vari apsvērt vakcinēšanās iespēju un veikt pirmo potēšanos, lai turpmāk tev šie kreņķi ietu secen.

Cik ērcēm atrada encefalīta ierosinātāju?

  • 2019. gadā pārbaudīta 5391 ērce, no tām inficētas – 44 jeb 0,82 procenti.
  • 2018. gadā pārbaudītas 4876 ērces, no tām inficētas – 32 jeb 0,62 procenti.
  • 2017. gadā pārbaudītas 6014 ērces, no tām inficētas – 116 jeb 1,09 procenti.
  • 2016. gadā pārbaudītas 4712 ērces, no tām inficētas – 203 jeb 4,3 procenti.
  • 2015. gadā pārbaudītas 4188 ērces, no tām inficētas – 213 jeb 5,1 procents.

Par to, kādas ir tipiskākās kļūdas, ārstējot Laimas slimību, kādas ir ieteicamās potēšanās shēmas un ko par Latvijas gada kukaini – ornamentālo pļavērci - un ērēm vispār saka kukaiņu eksperts, lasi jaunākajā žurnāla IEVAS Veselība numurā!

Ginta Auzniece-Jaunzeme, Ievas Veselība, 09.03.2020, 

https://www.santa.lv/raksts/ievasveseliba/vai-erces-soziem-neguleja-31959/

PP-TCV-LVA-0216. Apstiprināts 01.04.2020.

Šogad pieaudzis ar ērču encefalītu inficēto cilvēku skaits

on Mon, 10/14/2019 - 13:49

Šogad līdz 7.oktobrim salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 6,8% pieaudzis Latvijā ar ērču encefalītu inficēto cilvēku skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Pērn no gada sākuma līdz 7.oktobrim bija reģistrēti 232 ar ērču encefalītu saslimušie, savukārt šogad šajā laika periodā reģistrēts par 16 saslimušajiem vairāk - kopumā 248 inficētie, liecina SPKC.
Savukārt ir samazinājies ar Laimas slimību saslimušo skaits. Pērn reģistrēti 412 šīs slimības gadījumi, savukārt šogad - par 9,2% jeb 38 gadījumiem mazāks, atzīmē SPKC. Tāpat samazinājies ar ērlihiozi saslimušo skaits. Pērn reģistrēti 27 inficēšanās gadījumi, bet šogad 14 jeb gandrīz uz pusi mazāk.
SPKC komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja norādīja, ka rudens periodā pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits, jo cilvēki vairāk dodas pie dabas, piemēram, ogot vai sēņot, neievērojot visus piesardzības pasākumus.
SPKC speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, tādā veidā pasargājot sevi, savus bērnus un mājdzīvniekus no ērču piesūkšanās.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb "Laimas slimību" un ērlihiozi.
SPKC norāda, ka ikviens var sevi pasargāt no ērces piesūkšanās, piemēram, velkot gaišu apģērbu, lai labāk varētu saskatīt ērces. Tāpat ir svarīgi ik pa laikam pārbaudīt savu apģērbu pastaigas laikā, lai pārliecinātos, ka uz tā nav ērce.
SPKC uzsver, ka ir svarīgi izvēlēties piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz apaviem, kā arī pārliecināties, ka apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.
2019.gadā valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu ir noteikta 23 novados un ir pieejama bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecumam. Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās, saskaņā ar SPKC epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. 2019. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija.

https://nra.lv/veseliba/293777-sogad-pieaudzis-ar-ercu-encefalitu-inficeto-cilveku-skaits.htm

Ziņu aģentūra LETA, 08.10.2019.

PP-TCV-LVA-0173. Apstiprināts 25.10.2019.

Augsta ērču aktivitāte: ieteikumi sevis pasargāšanai un rīcība piesūkšanās gadījumā

on Wed, 08/21/2019 - 13:59

   Šogad ērču aktivitāte ir lielāka nekā iepriekšējos divos gados. No šiem kukaiņiem nav pasargāts neviens. Pakļaujoties panikai, aizmirstas, kā pareizi reaģēt šādos gadījumos, jo šie kukaiņi pārnēsā slimības, kas var būtiski ietekmēt veselības stāvokli.

   Lai mazinātu saslimšanas risku, nepieciešams laikus vakcinēties pret ērču encefalītu. Taču joprojām daudzi izvēlas nevakcinēties, jo uzskata, ka pilsētā šie kukaiņi nevar apdraudēt. Šis ir ļoti maldīgs uzskats, jo ērces ir atrodamas ne tikai mežos un krūmos, bet tās var sastapt arī pilsētu parkos, dārzos, māju pagalmos, vietās, kur ir garāka zāle, krūmi.

   Ērce spēj ļoti nemanāmi nokļūt uz apģērba un pavisam maigi var piesūkties pie ādas. Tāpēc nepieciešams vakcinēties jau laikus. Bezmaksas vakcīna ir pieejama bērniem no viena līdz 18 gadu vecumam, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Plašāk šeit. Taču vakcīna nepalīdz izvairīties no visām slimībām, ko var pārnēsāt šis mazais kustonis.

   Ērces var pārnēsāt Laimas slimību un ērču encefalītu, ērlihiozi. Ērču encefalīts ir ērču pārnestā vīrusa infekcija, kam nav specifiskas ārstēšanas, un tā var izraisīt smagas neiroloģiskas sekas, informē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Černiševa.

Būtiskākais par vakcināciju

   Vakcinācijas pamatkurss sastāv no trīs devām. Viena līdz trīs mēnešu laikā pēc pirmās vakcinācijas nepieciešams ievadīta otro vakcīnas devu. Pēc divām devām aizsardzība jeb imunitāte ir pietiekama tikai vienai sezonai. Pēc pusgada vai gada nepieciešams ievadīt trešo vakcīnas devu. Lai imunitāte saglabātos, ik pēc trīs līdz pieciem gadiem nepieciešama ievadīt revakcinācijas devu, informē SPKC.

   Černiševa skaidro, ka Latvijā ir reģistrētas divu ražotāju vakcīnas. Šīs vakcīnas ir nedzīvas un drošas. Organisma reakcijas uz tām ir īslaicīgas. Iespējams, var rasties pietūkums, sacietējums vai apsārtums vakcīnas injekcijas vietā. Var parādīties arī drudzis un nogurums. Taču epidemioloģe piebilst, ka šīs reakcijas pāriet vienas līdz trīs dienu laikā.

Izsargāšanās no Laimas slimības un ērlihiozes

   Vakcinācija ir labākais veids kā pasargāties no ērču encefalīta, taču tās nepasargā no pārējām ērču pārnēsātajām slimībām: Laimas slimību un ērlihiozi. Visas ērču pārnestās slimības ir bīstamas, jo gan klīniskās izpausmes, gan sekas pēc slimošanas var būt smagas. SPKC apkopotā informācija liecina, ka šogad visizplatītākā no ērču pārnēsātajām slimībām ir Laimas slimība. Pašreiz Laimas slimība ir atklāta jau 164 cilvēkiem, ērču encefalīts konstatēts 98 personām, bet ērlihioze pagaidām vēl nav konstatēta nevienam.

   "Eiropā ir liela borēliju sugu daudzveidība, tāpēc vēl nav bijis iespējams attīstīt vakcīnu pret Laimas slimību. Tāpēc nespecifiskās profilakses pasākumi ir vienīgais veids, kā sevi aizsargāt no šīs slimības," lēš Černiševa.

   Dodoties pastaigā, ļoti svarīga nozīme ir apģērbam. SPKC speciālisti iesaka izvēlēties gaišu apģērbu, jo uz tā ir labāk saskatāmi kustoņi. Pastaigas laikā nepieciešams ik pēc brīža apskatīties, vai uz drēbēm nav ērču, rūpīga pārbaude jāveic arī pēc pastaigas. Vislabāk izvēlēties noslēgtu apģērbu un apavus, lai aizkavētu ērču nokļūšanu uz ādas.

Ērču noņemšana

   Ja ērce ir piesūkusies, tā ir jāizņem pēc iespējas ātrāk. Gadījumos, kad tuvumā nav ārsta, to ir iespējams izdarīt pašam. Černiševa min, ka bieži vien cilvēki pieļauj būtiskas kļūdas ērču izņemšanā no ķermeņa. Tas ir jādara ļoti uzmanīgi, jo, saspiežot ērci, no tās ķermeņa var izdalīties borēlija jeb baktērijas, kas pastiprina iespēju saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

   Izvilkšanai labāk izmantot smailu pinceti, jo ar to ir iespējams tuvāk ādai satvert ērces snuķīti. Var izmantot arī izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem.

   "Ērcei nevajadzētu pieskarties ar pirkstiem. Infekcija var nokļūt organismā caur ādas mikrotraumām vai, nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, labāk izmantot salveti vai gumijas cimdus," uzsver epidemioloģe.

   Pēc ērces izņemšanas, koduma viet ir jādezinficē un rokas jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ērce ir jāiznīcina, vislabāk to darīt sadedzinot.

Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce

   Ja ērce satur encefalīta vīrusu, viņa to ievada koduma vietā uzreiz pēc piesūkšanās, jo vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros. Laimas slimības borēlijas visbiežāk tikai pēc kāda laika nokļūst cilvēka ķermenī, jo tās atrodas ērces zarnu traktā, tādēļ ir svarīgi ērci pēc iespējas ātrāk un pareizi noņemt, lai nesaslimtu ar Laimas slimību. "Jo ilgāk ērce ir bijusi piesūkusies, jo lielāks ir inficēšanās risks. Lai notiktu inficēšanās, ir jāpaiet vismaz 36 stundām pēc ērces piesūkšanās. Pēc 72 stundām inficēšanās risks ir ievērojami augstāks," brīdina Viktorija Černiševa.

   SPKC katru gadu veic ērču aktivitātes monitoringu. Monitoringa ietvaros ērces nogādā pārbaudei laboratorijā. Pēdējos gados noteiktā ērču encefalīta vīrusa dabā savāktajās ērcēs bija vidēji 1 līdz 3 procenti, ērlihiozes ierosinātāja – 10 līdz 20 procenti, bet Laimas slimības borēlijas saturošo ērču īpatsvars pārbaudītajos paraugos bija no 20 līdz 70 procenti.

   Lai mazinātu stresu ērces, kuras ir atrastas uz ķermeņa vai piesūkušās, cilvēki izvēlas vest uz laboratoriju pārbaudīt. Černiševa apstiprina, ka to var darīt, taču no medicīniskā viedokļa nav nepieciešams, jo pārbaudes rezultāti, kas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi neietekmē turpmāko rīcību.

   "Četras nedēļas pēc ērces piesūkšanās ir ieteicams novērot veselības stāvokli. Ja šajā laikā parādīsies ādas apsārtums ērces piesūkšanās vietā vai citi simptomi (piem., paaugstināta ķermeņa temperatūra), kuru iemesls nav skaidrs, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu un jāinformē par ērces piesūkāšanos. Asins laboratoriskā pārbaude nav ieteicama, jo specifiskās antivielas pret ērču encefalītu vai Laimas slimību veidojas pēc saslimšanas (simptomu parādīšanās) un izmeklējumus nosaka ārsts," skaidro Černiševa.

delfi.lv, 05.08.2019., Aija Mūrniece

https://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/augsta-ercu-aktivitate-ieteikumi-sevis-pasargasanai-un-riciba-piesuksanas-gadijuma.d?id=51334301

PP-TCV-LVA-0166. Apstiprināts 22.08.2019.

Šogad savairojies par 20% vairāk ērču

on Wed, 07/03/2019 - 14:19

Šogad Latvijā savairojies ievērojami vairāk ērču nekā pērn un pagaidām izskatās, ka palielinājies arī inficēto parazītu īpatsvars. Ko darīt, ja pēc pļavas vai meža apmeklējuma ērce piesūkusies, bet nav paspēts potēties pret ērču encefalītu vai tuvumā nav pieejams ārsts, skaidro LNT Ziņas.

Šogad daudzus nepamet sajūta, ka ērču kļuvis vairāk nekā citus gadus. Sajūtas nav pievīlušas, pagaidām tiešām esot par aptuveni 20% vairāk biedējošo parazītu nekā šajā laikā pirms gada, vērtē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Latvijā ir trīs ērču sugas, kas pārnēsā cilvēka veselībai bīstamas slimības. Encefalītu, ko ērces pārnēsā ar siekalām, otra – Laima slimība, ko izraisa baktērija borelia bordoferi un kas cilvēka ķermenī nonāk ar ērces vēdera saturu, tāpēc ērci jānoņem pēc iespējas ātrāk un uzmanīgāk, to norāda Bērnu slimnīcas daktere. Slimības ir biedējošas un var atstāt smagas sekas uz visu mūžu. Tomēr ārste iesaka saglabāt vēsu prātu, ja atklāj piesūkušos parazītu – tas vispirms jāmēģina pašiem izvilkt. Procesā galvenas nepieļaut, lai ērcei paliktu slikti un tās iekšējais saturs nonāk brūcē.

“”Nestresojam”, tas ir pirmais. Otrais, noteikti neliekam virsū nekādu alkoholu, neliekam eļļas virsū vai kaut ko citu, ko varbūt kaut kad ir dzirdēts, ka būtu jāliek. Tātad – neko virsū neliekam,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe Liene Čupāne.

 

Tikai pēc ērces izvilkšanas brūci var dezinficēt. Ērces izvilkšanai būtu labi, ja mājās būtu pincete, aptiekās var nopirkt speciālas pincetes.

“Princips ir tāds, ka ņemam pinceti pēc iespējas tuvāk pie ādas, tik nu tuvu to var izdarīt, un lēnām kustībām velkam ārā to ērci. Nevajag raut, nevajag kaut kā straujas kustības izdarīt, jo mērķis tam procesam ir, lai, pirmkārt, nesaspiestu to ērci, lai šis zarnu saturs neieiet organismā iekšā, otrkārt, lai ērci dabūtu ārā,” turpina mediķi.

Ja tomēr roka nodreb vai ērce ieurbusies pamatīgi, sanāk saspiest un turklāt tās galva paliek ķermenī, arī tad uztraukties nevajagot un bakstīt galvu ārā – to pēc vairākām dienām organisms pats izgrūdīs ārā. Šādās reizēs arī uz slimnīcu nav jābrauc, jo slimību simptomi parādās krietni vēlāk, tāpēc cilvēks vienkārši jānovēro.

Pirmie simptomi varot parādīties apmēram divas nedēļas pēc ērces koduma, kas var izpausties bērniem biežāk kā drudzis, paaugstināta temperatūra, kas var ilgt apmēram nedēļu, tad tā pazūd un tad ir nākamais vilnis pēc apmēram divām nedēļām, kad atkal ir nākamais temperatūras paaugstinājums vai arī papildu var būt galvassāpes, acu sāpes, jūtība uz gaismu, vemšana, var būt arī, smagākos gadījumos, gaitas traucējumi.

Šīs  ir encefalīta saslimšanas pazīmes, tad gan noteikti jādodas pie ārsta vai jāizsauc ātrā palīdzība. Laima slimības gadījumā uz ķermeņa parādās plankumi. Tūlītējs apsārtums koduma vietā vēl nenozīmē slimību. Bet, ja divu nedēļu laikā sāk parādīties paliels pleķis koduma vai citās vietās, arī jāskrien pie ārsta, lai saņemtu antibiotiku kursu. Daudzi cilvēki ērces brauc izņemt arī uz Infektoloģijas centru, šogad jau 700, vēl aptuveni 1000 veduši uz pārbaudēm pašu izvilkās ērces. Atklājies, ka 1,3% ir inficētas.

No 400 uz Laima slimību pārbaudītām ērcēm 25% bija inficētas. Tiesa, pat, ja ērce inficēta, tas vēl nenozīmē, ka arī cilvēks inficēts, norāda eksperti. Tā kā nekādu īpašu zāļu encefalīta gadījumā nav, vislabāk ir potēties, kas gan neder Laima slimības novēršanai. Tātad jebkurā gadījumā ikvienam jāievēro drošības pasākumi, jo ērces principā var būt visur, ne tikai garā zālē. Visupirms, labāk izvēlēties gaišu apģērbu, lai ,sevi un sev tuvos apskatot, labāk ieraudzīt, vai parazīts nav sācis mērot ceļu, lai tiktu pie savas asiņainās maltītes.

Ērces var atbaidīt ar pretkukaiņu aerosoliem vai krēmiem, jo tajos esošās ķīmiskās vielas atbaida kukaiņus.

Atsauce: LNT Ziņas, Ieva Kalderauska, 23.06.2019, https://skaties.lv/zinas/latvija/sogad-savairojies-par-20-vairak-ercu/

PP-TCV-LVA-0163. Apstiprināts 15.07.2019 

 

Vai antivielu pārbaude pirms vakcinēšanās ir lietderīga un efektīva metode

on Wed, 04/17/2019 - 12:16

Foto: Shutterstock.com
Pieaugot diagnostikas iespējām, populāra kļuvusi iespēja noteikt antivielu pret konkrētu saslimšanu līmeni cilvēka organismā

 

Centra Laboratorijas vadītājs Uģis Bērs atklāj, ka 2018. gada pavasara trīs mēnešos, t.i. no marta līdz maijam, tikai Centra Laboratorijā vien tika nodotas ap 1200 analīžu ērču encefalīta antivielu noteikšanai. Vai ir jēgpilni veikt šādus izmeklējumus? "Par šo jautājumu bieži tiek lauzti šķēpi - vieni ārsti iesaka ievērot rutīnu, neveicot īpašus izmeklējumus. Citi iesaka pirms revakcinācijas veikt pārbaudes. Laboratoriski šis izmeklējums saucās ērču encefalīta imūnglobulīna G (IgG) noteikšana. Pakalpojuma cena ir 7,11 eiro. Analīzi apmaksā valsts un nosūtījumu uz to var iedot vai ārsti speciālisti infektologs vai neirologs.  To var apmaksāt arī pats pacients, tomēr datus interpretēt pašiem nevajadzētu."


Dažādās laboratorijās var būt atšķirīgas robežšķirtnes, kad uzrādās, ka antivielu ir pietiekami. To, vai pilnībā cilvēks būs pasargāts no konkrētas saslimšanas, uzrādoties noteiktam antivielu daudzumam, nevar pateikt neviens, stāsta laboratorijas vadītājs. 

Laboratorijās var noteikt antivielu līmeni arī citām infekciju saslimšanām, piemēram, hepatītam, vējbakām, difterijai, bet tas tiek darīt tikai sadarbībā ar ārstu speciālistu specifisku vajadzību gadījumā, nevis pirms rutīnas vakcinācijas. 

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārste, pediatre, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro, ka antivielas pirms vakcinācijas nosaka tikai atsevišķos, specifiskos gadījumos un tas notiek ir ļoti reti. "Par nepieciešamību noteikt antivielas lemj vakcinācijas speciālists. Īpaši ērču encefalīta gadījumā nav lietderīgi un nav nozīmes veikt antivielu noteikšanu. Arī pēc vakcinācijas antivielu noteikšana rutīnā nav nepieciešama. Būs gadījumi, kad speciālists pēc vakcinācijas izvērtēs vai antivielas ir, galvenokārt, pacientiem ar smagiem imūnās sistēmas traucējumiem, kad ir pamatots iemesls, ka imūnā atbilde varētu būt nepietiekoša.

Svarīgākais ir ievērot rekomendēto vakcīnu uzsākšanas laiku un ievērot intervālus starp devām, tad galva par antivielu noteikšanu nav jālauza. Un katrā ziņā bez ārsta īpaša norādījuma, antivielas nav jāpārbauda un saņemto antivielu izvērtēšana bez speciālista komentāra nebūs iespējama.”

Arī ārstu prakses “Rabarbers” ārste - pediatre Katrīna Selecka pacientiem iesaka ievērot vakcinācijas kalendāru ar konkrētiem vakcīnu intervāliem, jo tādējādi tiek nodrošināts optimālu antivielu līmenis organismā. "Pieaugot diagnostikas iespējām, populāra kļuvusi iespēja noteikt antivielu pret konkrētu saslimšanu līmeni cilvēka organismā. Lai gan šāda iespēja šķiet diezgan vilinoša, vai tas tiešām ir nepieciešams un kā interpretēt gūtos rezultātus? 
Rutīnā šādi testi netiek rekomendēti, galvenokārt tādēļ, ka vadoties pēc vakcinācijas kalendāra, antivielu titrs veidojas pietiekošā līmenī un veikt papildus analīzes, lai par to pārliecinātos, nav nepieciešams."

Katras vakcīnas ražotājs ir noteicis nepieciešamo vakcīnu skaitu un ievades intervālus, lai uzturētu antivielu titru aizsargājošā līmenī. Ja tiek noteikts antivielu titrs ar domu neveikt revakcināciju, kas paredzēta noteiktā laikā, tad iegūto atbildi interpretēt ir diezgan sarežģīti. Pat ja antivielu skaits ir pietiekošs, neveicot revakcināciju, nav garantijas, ka šis titrs strauji nesamazināsies, ja netiks veikta nepieciešamā revakcinācija. Tādēļ šādu analīžu veikšana, lai izvairītos no kārtējās vakcinācijas, nav vēlama un ir diezgan maz informatīva. 

Izmeklējumus nepieciešams veikt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas vēl nepieciešams veikt. 

Tomēr ir noteikti gadījumi, kad šādu analīzi izmanto un ir nepieciešams uzzināt antivielu līmeni organismā. To nepieciešams darīt, ja nav zināms pacienta vakcinācijas statuss un datus nav iespējams iegūt. Šādi iespējams noteikt, vai pacients slimojis vai ir vakcinēts pret konkrētajām infekciju slimībām un kādas vakcīnas vēl nepieciešams veikt. 

Arī atsevišķos retos gadījumos, kā piemēram, bērniem ar imūndeficītu, var būt nepieciešams noteikt konkrētus antivielu līmeņus, lai izvērtētu imūnās sistēmas atbildes reakciju uz vakcināciju un, iespējams, lemtu par individuālu vakcinācijas shēmu. Taču jāuzsver, ka šie gadījumi ir reti un par analīžu nepieciešamību lemj ārsts speciālists. 
Pēdējā laikā cilvēki izmanto iespēju noteikt antivielu skaitu pret ērču encefalītu, ja revakcinācija aizkavējusies vai vecāki nevēlas to veikt. Tomēr svarīgi atcerēties, ka, ja revakcinācija aizkavējusies, nav jāuzsāk visa vakcinācijas shēma no sākuma, bet vienkārši pēc iespējas ātrāk jāveic kārtējā vakcīna un revakcinācija jāturpina ik 3-5 gadus. Antivielu skaita noteikšanai šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme.

Cits viedoklis ir medicīnas doktorei, homeopātei Inesei Jokstai. Raidījumā "Bez Tabu" ārste revakcināciju veikt vien tajos gadījumos, ja antivielu tests uzrāda, ka tas nepieciešams. Pretējā gadījumā varot rasties veselības sarežģījumi. Runājot vispārīgi par nepieciešamību vakcinēties, daktere iesaka būt piesardzīgiem un skaidro, kāpēc – piemēram, pret Laima slimību, ko izplata ērces, pote nedarbojas.

09.04.2019. Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43796/vai-antivielu-parbaude-pirms-vakcinesanas-ir-lietderiga-un-efektiva-metode/

PP-TCV-LVA-0155. Apstiprināts 25.03.2020.

 

Pieaugot gaisa temperatūrai, strauji palielinās arī ērču aktivitāte

on Wed, 04/17/2019 - 08:40

Foto: Shutterstock.com

SPKC ikgadus, līdzīgi kā citviet Eiropā, veic ērču pārnēsāto infekcijas slimību radītā apdraudējuma monitoringu, tai skaitā veicot arī novērojumus dabā, lai noteiktu ērču slimību pārnesēju, ērču izplatības, aktivitātes un inficētības izmaiņas, un brīdinātu iedzīvotājus par situāciju ērču pārnesto slimību dabas perēkļos.

2019. gada pavasarī, siltākās dienās pēc sniega segas nokušanas jau bija novērota neliela ērču aktivitāte, un pēdējās dienās, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 5°C, vērojama vidēja ērču aktivitāte, no 15 līdz 20 ērcēm uz monitoringa maršruta km. Temperatūrai vēl pieaugot, ērču aktivitāte strauji palielināsies. 
 

Kā pasargāt sevi no ērces piesūkšanās?

  • Izvēlēties gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labāk saskatāmas;
  • Pastaigas laikā ik pa brīdim apskatīt apģērbu, vai uz tā nav ērces;
  • Pēc pastaigas rūpīgi pārbaudīt ne tikai apģērbu, bet arī visu ķermeni;
  • Izvēlēties piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem;
  • Parūpēties, lai apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.
  • Īpaša uzmanība ir jāpievērš garai zālei, kurā varētu uzturēties ērces. Svarīgi ir arī pārbaudīt mājdzīvniekus, vai tiem nav piesūkušās ērces un jāatceras, ka ērces var pārnest ar mājās atnestiem zariem.
     

Kā rīkoties, ja ērce piesūkusies? 
Ja tomēr ērce ir piesūkusies, tad tā ir jānoņem pēc iespējas ātrāk, taču ievērojot drošības pasākumus. Ērces noņemšana ir jāveic piesardzīgi, jo saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs, tādējādi palielinot iespējamību saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām.

Pēc ērces piesūkšanās ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Pirms ērces noņemšanas var dezinficēt ādas laukumu ap ērces piesūkšanās vietu. Izvilkšanai var izmantot smailu pinceti, ar ko satvert ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un ar lēnu apļveida kustību izvelk ērci ārā. Taču gadījumā, ja nav pieejama pincete, tad ērci var noņemt ar izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem. Ērci pēc izraušanas ievietojiet spirtā, slēgtā konteinerī/maisiņā vai noskalojiet tualetē. Pēc ērces izņemšanas, koduma vietu dezinficē un nomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
 
Pēc ērces piesūkšanās ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb „Laimas slimību” un ērlihiozi.

03.04.2019. mammamuntetiem.lv http://www.mammamuntetiem.lv/articles/43777/pieaugot-gaisa-temperaturai-strauji-palielinas-ari-ercu-aktivitate/

PP-TCV-LVA-0154. Apstiprināts 25.03.2020.

Saistībā ar pieaugošu ērču aktivitāti iedzīvotājus aicina ievērot piesardzības pasākumus

on Wed, 04/17/2019 - 08:36

 

Saistībā ar pieaugošo ērču aktivitāti Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus, pavadot laiku brīvā dabā, aģentūra LETA uzzināja centrā.

SPKC epidemiologi atgādina - vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātām slimībām, piemēram, Laimas boreliozi jeb "Laimas slimību", kā arī ērlihiozi.

Centrā norādīja, ka pavasarī, siltākās dienās pēc sniega segas nokušanas jau bija novērota neliela ērču aktivitāte, un pēdējās dienās, gaisa temperatūrai paaugstinoties virs pieciem grādiem pēc Celsija, vērojama vidēja ērču aktivitāte, no 15 līdz 20 ērcēm uz monitoringa maršruta kilometru.

SPKS uzsver - temperatūrai vēl pieaugot, ērču aktivitāte strauji palielināsies. Siltajos gada mēnešos ērcēm piemērotos biotopos aktivitāte mēdz sasniegt ap 100 ērcēm uz kilometru.

Lai iedzīvotāji sevi pasargātu no iespējamām sekām, SPKC speciālisti iesaka izvēlēties gaišu apģērbu, uz kura ērces ir labāk saskatāmas, pastaigas laikā ik pa brīdim apskatīt apģērbu, vai uz tā nav ērces, pēc pastaigas rūpīgi pārbaudīt ne tikai apģērbu, bet arī visu ķermeni.

Tāpat centra speciālisti aicina izvēlēties piemērotus apavus, jo ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem, kā arī parūpēties, lai apģērba piedurknes, apkakle un bikšu gali būtu pietiekami noslēgti, lai zem apģērba nepakļūtu ērces.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī garai zālei, kurā varētu uzturēties ērces, kā arī svarīgi pārbaudīt mājdzīvniekus, vai tiem nav piesūkušās ērces un jāatceras, ka ērces var pārnest ar mājās atnestiem zariem.

Ja tomēr ērce ir piesūkusies, tad SPKC rekomendē to noņemt pēc iespējas ātrāk, vienlaikus ievērojot drošības pasākumus. "Ērces noņemšana ir jāveic piesardzīgi, jo saspiežot ērces ķermeni, koduma brūcē var iekļūt tās iekšējais saturs, tādējādi palielinot iespējamību saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām," uzsvēra speciālisti.

SPKC norāda - pirms ērces noņemšanas nepieciešams dezinficēt ādas laukumu ap ērces piesūkšanās vietu, bet izvilkšanai var izmantot smailu pinceti, ar ko satvert ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un ar lēnu apļveida kustību izvelk ērci ārā. Ja nav pieejama pincete, tad ērci var noņemt ar izturīgu diegu, apsienot to ap ērces snuķīti un velkot to aiz diega galiem. Ērci pēc izraušanas jāievieto spirtā, slēgtā konteinerā, maisiņā vai jānoskalo tualetē. Pēc ērces izņemšanas, koduma vietu jādezinficē un jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.

Pēc ērces piesūkšanās, kā norāda SPKC, ieteicams izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās un intensīvas fiziskās slodzes.

Šogad valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu noteikta 23 novados un pieejama bērniem no viena gada līdz 18 gadu vecumam. Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar SPKC epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. 2019.gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija.

03.04.2019. LETA, https://medicine.lv/raksti/saistiba-ar-pieaugosu-ercu-aktivitati-iedzivotajus-aicina-ieverot-piesardzibas-pasakumus

PP-TCV-LVA-0153. Apstiprināts 25.03.2020.

 

Farmaceite atgādina: Pavasaris tuvojas, pēdējais brīdis sagatavoties ērču sezonai!

on Thu, 03/28/2019 - 07:35

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos un pavasara iestāšanos mostas arī ērces – tās aktivizējas jau pie trīs līdz piecu grādu temperatūras. Ērces var atbaidīt, lietojot dažādus palīglīdzekļus, piemēram, aerosolus, taču efektīvāko aizsardzību var nodrošināt tikai vakcinācija. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, ka imunitāte pret ērču encefalītu sāk veidoties divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās, un aicina izmantot pēdējo iespēju, lai vakcinētos pirms pavasara iestāšanās.

 “Vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu, taču vislabāk to darīt rudenī, ziemā vai agrā pavasarī – jo ātrāk pirms ērču aktivizēšanās vakcinēšanās notiks, jo lielāka iespējamība, ka antivielas organismā būs pietiekamā daudzumā. Iespējamība inficēties ar ērču encefalītu Latvijas platuma grādos ir augsta, saslimšana ir nopietna, un tā var izraisīt smagus veselības bojājumus, tāpēc pret savlaicīgu profilaksi nevar attiekties vieglprātīgi,” norāda A. Fleišmane.

Līdzekļi ērču atbaidīšanai

Ērču atbaidīšanai var izmantot aerosolus. To sastāvā ir citriodiols (citronu eikalipta ekstrakts) dažādās koncentrācijās, kas ar savu smaržu atbaida ērces. Tāpat svarīgi atcerēties, ka dodoties brīvā dabā, jāizvēlas piemērots apģērbs (gaišs, ādu nosedzošs apģērbs), bet pēc tam iespējami drīz rūpīgi jāpārbauda sevi – ērces nepiesūcas nekavējoties, ātri pamanītas tās var pagūt notraukt arī no ādas.

Ērču encefalīta simptomi

Ērču encefalītam nav specifiska simptomātika, simptomi var būt tādi paši kā pie citām saslimšanām, tāpēc pēc ērces koduma svarīgi sekot līdzi un piefiksēt jebkādas izmaiņas veselības stāvoklī.

Ērču encefalīta inkubācijas periods ir aptuveni septiņas līdz 14 dienas, taču atsevišķos gadījumos tas varētu būt pat divas līdz 28 dienas. Jāņem vērā, ka slimībai ir vairākas attīstības stadijas. Sākumstadijā divas līdz četras dienas parādās tādi simptomi kā augsta temperatūra, galvassāpes, sāpes mugurā un ekstremitātēs, slikta dūša. Savukārt nākamā stadija izpaužas jau kā konkrēta saslimšana – meningīts ar stiprām galvas sāpēm, sliktu dūšu, sprandas stīvumu un augstu temperatūru.

Padomi, kā rīkoties, ja piesūkusies ērce

Ja piesūkusies ērce, no tās pēc iespējas drīzāk jāatbrīvojas, taču svarīgi būt uzmanīgam un izdarīt to pareizi. Vispirms ieteicams uzvilkt vienreizlietojamos gumijas cimdus un konkrēto vietu nodezinficēt ar vienreizlietojamo spirta salveti. Pēc tam ar smailu pinceti ērce jāsatver iespējami tuvu ādai un ar apļveida kustībām tā lēni un uzmanīgi jāizņem. Pēc procedūras veikšanas koduma vieta vēlreiz jādezinficē un jānomazgā rokas. Ja pēc ērces koduma paaugstinās temperatūra, sākas drudzis vai vairākas dienas saglabājas apsārtums, nekavējoties jādodas pie ārsta.

Pēc ērces piesūkšanās vēl vismaz mēnesi īpaši svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, līdz ar to uzņemot dažādus vitamīnus un organismam svarīgās vielas. Ieteicams arī lietot papildu šķidrumu (vairāk nekā ikdienā ierasts) un izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes, alkohola lietošanas un pārmērīgas sauļošanās. Tāpat nav ieteicams saaukstēties.

21.03.2019., maminuklubs.lv

https://maminuklubs.lv/mazulis/farmaceite-atgadina-pavasaris-tuvojas-pedejais-bridis-sagatavoties-ercu-sezonai-293954/

PP-TCV-LVA-0145. Apstiprināts 19.03.2020.

Esiet modri – aktivizējas ērces!

on Wed, 03/27/2019 - 13:59

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no marta vidus līdz pat novembra vidum, atkarībā no sniega segas izveidošanās. Šī mazā astoņkāju radībiņa var nodarīt lielu nelaimi, jo pārnēsā bīstamas slimības – ērču encefalītu, laimboreliozi un ērlihiozi. Tādēļ ir laiks pārskatīt savu potēšanās pasi un vakcinēties pret ērču encefalītu, ja tas vēl nav izdarīts.

Ērces izplatītas visā Latvijā

Ērces kļūst aktīvas, kad gaisa temperatūra pārsniedz +3...+5 grādus, brīdina Slimību profilakses un kontroles centrs. Pēc centra rīcībā esošās informācijas, 2018. gadā Latvijā reģistrēti 169 saslimšanas ar ērču encefalītu gadījumi (8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā), diemžēl viens beidzies letāli. Pērn reģistrēts arī 481 saslimšanas ar laimboreliozi gadījums (24,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem gadā). Šiem datiem vajadzētu likt sarosīties visiem tiem, kuri domā, ka vakcinēties pret ērču encefalītu nav nepieciešams. Vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas ar bīstamo ērču encefalītu, turpretī pret Laimas boreliozi potes nav.

2018. gadā Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā ārstējās 54 pacienti, kuriem tika konstatēts ērču encefalīts, 45 laimboreliozes pacienti un 35 ērlihiozes pacienti, vēsta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pārstāve Inguna Potetinova. Infektoloģijas centra laboratorijā pērn tika izmeklētas 4876 ērces, no kurām 32 bija inficētas.


Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja vēsta, ka pēdējo piecu gadu laikā augstākā saslimstība ar ērču encefalītu konstatēta Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Rojas, Pārgaujas, Nīcas, Talsu, Ventspils, Priekules, Kandavas, Engures, Kocēnu, Līgatnes, Durbes, Aizputes, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Rucavas un Neretas novadā. Kaut arī neviens no Pierīgas novadiem šajā sarakstā nav, dati par saslimstību 2014.–2018. gadā liecina, ka arī Pierīgas novadu iedzīvotāji pakļauti riskam saslimt ar ērču encefalītu.


Avots: SPKC

Atšķirības Pierīgas novados

Saslimstība Pierīgā salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvijā nav riskanti augsta, turklāt būtiski atšķiras arī saslimstības rādītāji Pierīgas novados. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns vērtē: "Teorētiski to varbūt var izskaidrot ar mazāku meža zvēru blīvumu Pierīgā, kā arī priežu mežu samērā plašo izplatību Piejūras zemienē, kas ērcēm varbūt ir mazāk interesanti biotopi. Taču tajā pašā laikā Sējas novads man tomēr liekas ir jau tāds stipri "mežonīgs", un intuitīvi šķiet, ka tur jau nu gan ērcēm būtu jābūt daudz."

Katrā ziņā šie ir tikai pieņēmumi, un nekādā gadījumā nevajadzētu kultivēt uzskatu, ka mazs saslimušo skaits jau pati par sevi ir indulgence pret ērču radītām nepatikšanām.


Bīstamās slimības

Slimību profilakses un kontroles centra novērojumi liecina, ka cilvēku saslimstības tendencei ir saistība tieši ar ērču ikgadējo aktivitātes līmeni, bet mazāk ar kopējo inficētību. Pēdējos piecos gados Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" laboratorijā noteiktā patogēnu prevalence dabā savāktajās ērcēs pa gadiem variē, ērču encefalīta un ērlihiozes ierosinātāju gadījumā tai nav novērojama tendence ne samazināties, ne pieaugt. Savukārt borēliju (baktērijas, kas izraisa Laimas boreliozi) prevalence ērcēs ir pieaugusi. "Tomēr te jāņem vērā, ka iespēja inficēties ar borēlijām ir lielāka, jo ilgāk ērce netiek noņemta (borēlijas atrodas nevis ērces siekalu dziedzeros, bet dziļāk ērču gremošanas sistēmā, tādēļ atšķirībā no ērču encefalīta vīrusiem tās uzreiz netiek ievadītas koduma vietā un, ērci savlaicīgi noņemot, cilvēks neinficējas). Ērču encefalīta vīrusus pēdējo gadu laikā saturēja līdz 3% ērču paraugu, Laimas boreliozes ierosinātājus – līdz 69% ērču paraugu, ērlihiozes ierosinātājus – līdz 9% ērču paraugu," skaidro I. Arāja.


I. Arāja atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu. Lai neinficētos ar laimboreliozi un ērlihiozi, vienīgais aizsardzības pasākums ir pareizi pielāgots apģērbs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības informāciju, teritorijās, kur ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu, tiek veiktas valsts apmaksātas bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu. Valsts apmaksātu vakcināciju saņem bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni visā Latvijas teritorijā.

Ērce, kas tu esi?

Ērci nevar saukt par kukaini – tā pieder zirnekļveidīgo klases pārstāvjiem. Kukaiņiem ir sešas kājas, bet zirnekļveidīgajiem – astoņas. Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns teic, ka nebūtu gluži pareizi tās saukt arī par zirnekļveidīgajiem, jo, lai arī tuvu radniecīgas, ērces tomēr ir ērces jeb sistemātiski izdalītas atsevišķi savā ērču apakšklasē (Acari).

Entomologs skaidro, ka attiecībā uz cilvēku parasti min divas ērču sugas, kas ir galvenās ērču encefalīta un laimboreliozes pārnēsātājas. Tās ir suņu ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persulcatus). Pēdējos gados Latvijā konstatētas arī ornamentētās pļavu ērces (Dermacentor sp.), kas cilvēkiem piesūcas retāk. Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve I. Arāja informē, ka ornamentētā pļavu ērce līdz šim bijusi izplatīta Polijā, Lietuvā un citviet Eiropā. Lielajiem meža zīdītājiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem piesūcas to pašu sugu ērces – cilvēkam nav pašam savu specifisko ērču, kas būtu saistītas tikai un vienīgi ar cilvēku, saka entomologs Uģis Piterāns.


Ziemu pārlaiž vienā mierā

Uģis Piterāns stāsta, ka ērces pārziemo līdzīgi daudziem citiem bezmugurkaulniekiem – visbiežāk tās salien pērnajās lapās u.c. augu nobirās, kūlas slānī, augsnes virskārtā u.tml. "Nekur tālu tās nerāpo – kur rudeni sagaida, tur arī pārziemo," saka entomologs.

Teorētiski ērces var būt jebkur, taču lielākoties tām patīk vietas, kur vienlaikus ir vairāk vai mazāk bagātīgs lakstaugu stāvs, kā arī pietiekams lielo meža zvēru blīvums tuvumā, skaidro kukaiņu pētnieks. Jo biotops pēc izskata un struktūras ir tuvāks dabiskam, ieskaitot veģetāciju un meža zvēru sastopamību, jo ērču būs vairāk. Pierīgas teritorija ir bagāta gan ar mežiem, gan pļavām un purviem, kur mitrāks. Tomēr mitrums ērcēm neesot tik būtisks, saka entomologs. Novērots, ka pārmitrās un ļoti slapjās vietās ērču ir it kā mazāk. "Vietās ar nabadzīgu veģetāciju arī ērču būs mazāk, jo tām ir grūtāk satikties ar potenciālo upuri," saka pētnieks. Pilsētu centru parkos ar koptu mauriņi ērču blīvums esot krietni zemāks.

05.03.2019.  Autors:  Agita Latkovska

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/veseliba/6875-esiet-modri-aktivizejas-erces

PP-TCV-LVA-0143. Apstiprināts 19.03.2020.