Skip directly to content

Visi jaunumi

5 padomi, kā izvairīties no vasarā populārām veselības problēmām

on Tue, 07/14/2020 - 13:07

©Dāvis Ūlands/F64

Vasara mudina kļūt aktīvākiem. Vēlamies vairāk laika pavadīt ārpus mājas un izklaidi meklēt svaigā gaisā. Lai arī kāds būtu izvēlētās aktivitātes veids, farmaceite Zane Melberga dalās praktiskos padomos, kam vasarā nepieciešams vērst papildu uzmanību, lai neciestu ne veselība, ne noskaņojums.

1. Kā sevi pasargāt no ērcēm un kukaiņiem?

Brīvās dienas ierasti pavadām pie dabas, dodoties pastaigās pa mežu vai uz tuvākajām pļavām. Šādās vietās jo īpaši nepieciešams sevi pasargāt no ērcēm, kuru piesūkšanās rada risku saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, ko tās var pārnēsāt - ērču encefalītu, Laima slimību. Lai izvairītos no ērču piesūkšanās, farmaceite iesaka izvēlēties koptas pļavu vai mežu takas. Iepriekš nepieciešams piedomāt arī pie attiecīga apģērba izvēles. To labāk izvēlēties gaišā krāsā, lai ātrāk pamanītu un noņemtu ērci pirms tā jau ir pakļuvusi zem apģērba. Apģērbu ieteicams arī appūst ar ērču atbaidīšanas aerosoliem. Savukārt, atgriežoties no pastaigas, nepieciešams pārbaudīt apģērbu un ķermeni, lai pārliecinātos, ka neviena ērce nav piesūkusies. Ja tomēr ērce ir piesūkusies, to nepieciešams noņemt pēc iespējas ātrāk. Ja nav zināms, kā to darīt, labāk doties uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā ērce pēc izņemšanas uzreiz tiktu pārbaudīta uz iespējamām slimībām.

Šajā vasaras periodā tiekam pakļauti arī kukaiņu kodumu riskiem, no kuriem īpaši nepieciešams pasargāt zīdaiņus. Tam var palīdzēt īpaši tīkli, ko iespējams ērti pārklāt pār ratiņiem, vienlaikus nemazinot gaisa caurlaidību. Der atcerēties, ka pār bērnu ratiņiem nekādā gadījumā nedrīkst klāt lakatus vai citus bieza auduma pārsegus. Lai arī ir vēlme bērnus pasargāt, vecāki reizēm neaizdomājas, ka aizsedzot ratus, bērnam tiek samazināta gaisa piekļuve, ratos var strauji paaugstināties temperatūra, bērnam radot augstus pārkaršanas riskus.

2. Svinības bez galvassāpēm

Lai arī nereti siltie vasaras vakari un dažādas svinības saistās ar alkoholu saturošu dzērienu lietošanu, jāatceras, ka tā lietošanai ir negatīva ietekme uz cilvēka organismu. Ja tomēr tas tiek lietots, tad Z. Melberga aicina to darīt atbildīgi, atceroties par nepieciešamā ūdens daudzuma uzņemšanu. Cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt vismaz 2 litrus ūdens, bet, lietojot alkoholu, dienā uzņemtā ūdens daudzumam jābūt vēl lielākam. Izdzerot glāzi alkoholiska dzēriena, jāizdzer vismaz pusotra glāze ūdens. Ja tomēr dienā pēc svinībām ir slikta pašsajūta, galvassāpes vai pat vemšana - vislabākās zāles būs miegs un atrašanās vēsā un tumšā telpā. Ātrākai atlabšanai ieteicams dzert sāļu minerālūdeni, lai organismā atjaunotu zudušās minerālvielas. Savukārt, ja rodas apetīte, ieteicams treknu un grilētu ēdienu vietā izvēlēties vieglas uzkodas kā dārzeņus un augļus.

3. Kā izvairīties no pārēšanās?

Vasara nav izņēmums, kad grilēti un cepti ēdieni, saldumi un citi labumi ierasti ir lielā daudzumā, tādēļ šādās reizēs svarīgi ievērot mērenību. Lai pārēšanās risku samazinātu, ieteicams gaļas cepšanu veikt vairākos piegājienos ar trīs stundu intervālu, nevis uzreiz grilēt visu ēdienu. Samērīgai jābūt arī proporcijai uz šķīvja - grila ēdienam jāaizņem ne vairāk kā ceturtā daļa ēdienreizes satura, to papildinot ar svaigiem dārzeņiem, salātiem, dažādām veselīgām mērcēm, augļiem. Savukārt, ja no treknajiem un neveselīgajiem ēdieniem nav bijis iespējams atteikties, turklāt alus ticis izmantots kā galvenais uzdzeramais, tad tas visdrīzāk novedīs pie tā, ka vēders sāks protestēt un kuņģis ar savām gremošanas fermentu rezervēm nespēs sašķelt pārtiku. Šādos gadījumos ieteicams lietot fermentu preparātus, kas palīdz šķelt uzņemto barību, kas mazinās diskomfortu. Savukārt smagāku vēdera problēmu vai pat saindēšanās gadījumos var līdzēt pazīstamais absorbents - aktīvā ogle.

4. Kas jāzina, ja saulē pavadi vairāk nekā 15 minūtes?

Saulē bez saules aizsargkrēma drīkst pavadīt vien 15 minūtes. Tādēļ, ja zināms, ka saulē nāksies pavadīt ilgāku laiku, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu, lai pasargātu savu un bērnu ādu no iespējamiem saules apdegumiem, kā arī, lai saules kaitīgais starojums mazāk kaitētu ādai, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu. Pieaugušiem ieteicams to izvēlēties ar aizsardzības līmeni vismaz SPF 25, taču bērniem - SPF 50.

Ādas kopšanai pēc atrašanās saulē ir tikpat liela nozīme, īpaši, ja gadījies pārspīlēt ar sauļošanos un gūts saules apdegums. Sauļojot ādu ir būtiski to mitrināt, atvēsināt un nomierināt, tāpēc ieteicams lietot speciālos pēc sauļošanās līdzekļus ar atvēsinošām un dziedējošām īpašībām, kas mitrina un baro ādu, atjauno komforta sajūtu ķermenī, palīdz tai ātrāk reģenerēties, kā arī izlīdzina iedeguma toni. Dziļi mitrinās krēmi un losjoni, kuru sastāvā ir alvejas sula, kairinājumu un apsārtumu mazinās kumelīte, piparmētra, salvija, kaktuss, lakrica, smiltsērkšķu un citas vērtīgas eļļas, pantenols, A un E vitamīni.

5. Ko darīt, ja gūts apdegums?

Ja gadījies gūt apdegumu, piemēram, pieskaroties pie karsta grila - nepieciešams apdegušo vietu likt zem tekoša, auksta ūdens un turēt to vismaz 10-15 minūtes. Vienlaikus ieteicams izmantot arī Pantenola putas ar E vitamīnu, kas nomierina, mitrina, atvēsina un mazina sāpīgo kairinājumu. Pēc putu iesūkšanās ādā, tās saudzīgi nepieciešams iesmērēt ādā, vienlaikus apdegušo vietu atstāt atklātu. Apģērbs, plāksteri vai apsēji var bojāt ādas audus, āda neelpos, radot vēl lielāku kaitējumu. Savukārt, ja apdeguma vietā parādās pūslīši, tos nedrīkst pārdurt, tiem jāļauj noplakt - pretējā gadījumā brūcē var rasties infekcija, kā arī palielināts risks, ka apdeguma vieta atstās rētas. Farmaceite atgādina - ja gūtais apdegums ir cilvēka plaukstas lielumā vai pat lielāks, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai doties uz slimnīcu pašiem. Tāpat ir arī ar bērnu gūtajiem apdegumiem, skatoties pēc bērna plaukstas lieluma.

08.07.2020, www.nra.lv, https://nra.lv/veseliba/319055-5-padomi-ka-izvairities-no-vasara-popularam-veselibas-problemam.htm

PP-TCV-LVA-0243. 15.07.2020.

Kas ir ērču encefalīta endēmiskie rajoni, un kas jāzina, uz tiem ceļojot?

on Tue, 07/14/2020 - 10:31

Šis gads kārtējo reizi ir pierādījis, ka ērces ir nopietns drauds cilvēkiem. Līdz šī gada 1. jūnijam saslimšana ar ērču encefalītu tika konstatēta  vienam pacientam, kamēr pērn 78. Turklāt 2019. gadā 32 Latvijas Infektoloģijas centra pacientiem noteikta ērlihioze, bet 27 – Laimas slimība. Par bīstamākajiem rajoniem, kuros ir vislielākā ērču izplatība, ir atzīti Pāvilostas un Alsungas novadi. Tomēr bailes no satikšanās ar ērci nevar būt par šķērsli atpūtai svaigā gaisā, jo, ievērojot dažus priekšnoteikumus, ir iespējams sevi pasargāt no šiem kukaiņiem.

Latvijas klimatiskie apstākļi ir kā radīti ērču izplatībai, turklāt, ņemot vērā, ka ir aizvadīta pēdējās desmitgades siltākā ziema, ērču skaits mežos un parkos ir daudz lielāks nekā citos gados. Viens no izplatītākajiem mītiem par ērcēm ir tāds, ka tās mīt tikai krūmājos, pļavās vai mežos, bet tā nav – tās var sastapt arī pilsētu parkos vai savā piemājas mauriņā.

Ērces pārnēsā divas slimības – ērču encefalītu un Laima slimību. Ja pret Laima slimību vēl nav radīta vakcīna, tad pasargāt sevi no ērču encefalīta gan ir iespējams. Pastāv maldīgs uzskats, ka šī nav bīstama slimība. Gluži pretēji – tā ir slimība, kas rada traucējumus centrālajā nervu sistēmā un prasa ilgu atveseļošanās periodu, neizslēdzot iespējamību, ka var tikt radīti neatgriezeniski centrālās nervu sistēmas bojājumi.

Katru gadu Slimību profilakses un kontroles centrs publicē sarakstu ar tā saucamajiem endēmiskajiem rajoniem, proti Latvijas novadiem, kuros ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir visaugstākais. Šogad par šādiem rajoniem ir atzīti 26 novadi – vislielākais gadījumu skaits novērots Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas un Skrundas novados. [1]

Apdrošināšanas sabiedrības "Gjensidige Latvija" Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atzīst, ka ir novērojama pastiprināta klientu interese par  ērču pārnēsāto slimību risku, iegādājoties apdrošināšanu. Eksperts uzsver, ka papildus ir izstrādāta arī īpaša apdrošināšanas programma atsevišķai klientu grupai.

"Ir mainījusies arī klientu attieksme pret šīm slimībām. Pavasara periodā parasti ir paaugstināts ērču vakcīnu pieprasījums, ko novērojam veselības polišu atlīdzību pusē. Taču bieži vien cilvēki izvēlas vakcinēt bērnus un par sevi tik ļoti neuztraucas," stāsta eksperts.

Speciālists norāda, ka šogad diezgan daudz tiek izsniegtas polises ar šo risku un kompensējamā summa šo slimību gadījumā ir aptuveni 5% no apdrošinājuma summas, kas vidēji sastāda 50 līdz 100 EUR par saslimšanu.

Lai samazinātu risku inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām, varam veikt dažas preventīvas darbības. Pirms došanās sēņot vai ogot mežā, vēlams vilkt gaišu apģērbu (tā būs vieglāk savlaicīgi pamanīt ērci), slēgtus apavus, garās bikses un zeķes, kurās ieteicams sabāzt bikšu galus. Tāpat ir jāņem vērā, ka ērces mājās varam ienest arī ar dabas velšu vai mājdzīvnieku palīdzību. Pirms došanās mājās, ir ieteicams kārtīgi aplūkot savāktās dabas veltes, kā arī savu mājdzīvnieku un, protams, arī pārbaudīt sevi un savus tuviniekus.

Gada siltākajā un saulainākajā laikā palielinās to cilvēku skaits, kuri dodas dabā, tāpēc apdrošinātāji arvien biežāk savās apdrošināšanas polisēs iekļauj ērču pārnēsāto slimību risku.

[1] https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/vakcinacija/pret-ercu-encefalitu-berniem

www.medicine.lv, 18.06.2020, https://medicine.lv/raksti/kas-ir-ercu-encefalita-endemiskie-rajoni-un-kas-jazina-uz-tiem-celojot-e6e36b2446

PP-TCV-LVA-0241. 15.07.2020.

 

 

Atsevišķās vietās pat divas reizes vairāk, nekā pērn. Brīdina par ērču aktivitāti šosezon

on Tue, 07/14/2020 - 10:26

Šogad ērces ir vairumā, turklāt tās šogad ir ne tikai īpaši aktīvas, bet daudzas arī inficētas. Tādēļ ikvienam, dodoties pie dabas, jāģērbjas piemēroti un jāievēro elementāra piesardzība.

Visvairāk ērču varētu atrasties nekoptos mežos vai pļavās, norāda eksperti. Turklāt siltā ziema un agrais pavasaris bijis ērcēm labvēlīgs, tāpēc atsevišķās vietās tās ir sastopamas pat divreiz vairāk nekā iepriekšējos gadus, norāda entomologs un ērču pētnieks Voldemārs Spunģis.

“Veiksmīgi pārziemoja un bija diezgan agrs pavasaris. Viņas bija jau janvārī, februārī aktīvas. Dažās vietās Kurzemē, piemēram, Jūrkalnes piekrastes zālājos. Tur ērču ir, es teikšu, divreiz vairāk kā pagājušogad,” norāda Spunģis.

Pētnieka novērojumus apstiprina arī Latvijas Infektoloģijas centra dati. Tur pēdējās dienās bijis rekordliels cilvēku skaits, kuri griezušies pēc palīdzības, lai piesūkušos ērci noņemtu.

“Trijās dienās 65 cilvēki gribēja, lai mēs noņemam ērci. Tas ir patiesībā nebijis skaits. Un vairāk kā 200 pacientu trijās dienās ir nodevuši ērces izmeklēšanai uz vīrusa esamību vai neesamību. Kopumā no sezonas sākuma mēs esam izmeklējuši gandrīz 1400 ērces uz ērču encefalīta vīrusa,” norāda infektoloģe Baiba Rozentāle.

Un aina nav iepriecinoša. 3,3% jeb trīs ērces no 100 bija inficētas ar encefalītu. Šeit gan vēl jāņem vēra, ka lielākā daļa cilvēku, ērces noņem paši un uz pārbaudēm tās nemaz neaizved. Ērces gan pārnēsā arī citas slimības. Tajās mēdz būt arī borēlijas baktērija, kas izraisa Laima slimību.

“Borēlijas šogad pārbaudot, tas ir 21%. Tas ir gandrīz katra piektā ērce jeb 20 no 100 satur borēlijas. Bet labā lieta ir tā, ka mēs jau nesaslimstam ar visām infekciju slimībām. Un ļoti svarīgi, cik liela ir bijusi inficējošā deva, vienkāršāk sakot, cik daudz tas tās baktērijas nokļuva zemādā,” skaidra Rozentāle.

Šogad bijuši divi ērču encefalīta slimnieki. Viens izrakstīts no Infektoloģijas centra, otrs joprojām ārstējas. Tādēļ eksperti uzsver, cik svarīga ir vakcinācija. To gan šobrīd veikusi mazāka daļa iedzīvotāju.

“Vajag atcerēties, ja cilvēks nav vakcinēts, un trīs nedēļu laikā pēc ērces piesūkšanās fakta, paaugstinās temperatūra, sāk sāpēt galva, ir kaut kāds diskomforts, vajag atcerēties par to ērci un doties pie ģimenes ārsta. Bet, ja ir augsta temperatūra un ļoti slikta pašsajūta, saukt NMPD,” atgādina infektoloģe Baiba Rozentāle.

Eksperti arī atgādina, ka ērču piesūkšanās iespējamību samazina pareizi izvēlēts apģērbs. Tāpat noderīgi ir dažādi pret ērču līdzekļi.  Siltajā laikā gan ērču aktivitāte nedaudz samazinājusies. Taču, kad kļūs vēsāks, tās atkal kļūs daudz aktīvākās un apdraudēs dabas baudītājus.

 

TV3 Ziņas, Rūdolfs Krieviņš, 20.06.2020, www.skaties.lv,  https://skaties.lv/zinas/latvija/atseviskas-vietas-pat-divas-reizes-vairak-neka-pern-bridina-par-ercu-aktivitati-sosezon/

PP-TCV-LVA-0242. 15.07.2020.

Ērces šogad īpaši niknas un lielā vairumā

on Wed, 05/27/2020 - 07:15

Šogad aktīvās atpūtas cienītāji, kā arī suņu īpašnieki, ir pamanījuši, ka ērces ir daudz kuplākā pulkā nekā pērn. Infektologi par to ir noraizējušies, jo ērces šobrīd ir ļoti infekciozas. Arī veterinārārsti secinājuši, ka šogad īpaši daudz suņu cieš no ērču pārnēsātā asins parazīta – babēzijas. Katru nedēļu dzīvnieku ārstu palīdzība nepieciešama vismaz desmit suņiem. Kā ar ērcēm sadzīvot, un kāpēc to šogad ir tik daudz?
Ērču pētnieks Voldemārs Spuņģis to, ka ērces šogad ir lielā daudzumā un īpaši niknas, skaidroja ar silto ziemu, kuras laikā tās nav aizgājušas bojā. Ērces spēj dzīvot divus trīs gadus. Savukārt veselu gadu tās spēj nodzīvot piespiedu diētā, ja tā arī nav izdevies atrast maltīti.
Ērču mātīte dzīves laikā spēj izdēt teju tūkstoti pēcnācēju - to upuri ir mazie grauzēji, piemēram, peles. „Kāpuri asinis sūc vienreiz, tad otrreiz to dara nimfas, un trešajā reizē asinis sūc jau pieaugušas ērces,” norādīja pētnieks. Vienlaikus viņš atzina, ka asins sūkšana izteiktāka ir mātītēm, jo tēviņi galvenokārt meklē mātīti, nevis barību.
„Ērces visu laiku gaida. Nadziņus tur gatavībā un, kad tas lielais, siltais, kustīgais iet garām, tad ķeras klāt,” ērču darbību raksturoja Spuņģis. Pagaidām zinātnieki nav pierādījuši, vai inficēta ērce uzvedas citādi nekā kukainis, kurš nepārnēsā cilvēkiem un arī suņiem bīstamus vīrusus. 
Pētnieks gan atzina, ka neviens nepārbauda savvaļas dzīvniekus un to, vai viņi ir encefalīta vai borēlijas nēsātāji. „Mēs analizējam ērci, kas ir piesūkusies, bet baktērijas tās dabū no savvaļas dzīvniekiem,” atklāja pētnieks.
Pirmās ziņas par ērcēm jau janvāra sākumā
Latvijas Infektoloģijas centrā ziņas par ērcēm saņemtas jau janvāra sākumā. Savukārt februārī mediķu palīdzību ērces noņemšanā lūdzis pirmais upuris.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” virsārste Velga Ķūse informēja, ka šogad Infektoloģijas centrā jau ir pārbaudītas vairāk nekā 200 ērces. „Sliktā ziņa ir tā, ka 11 no šīm ērcēm bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu,” sacīja virsārste.
Viņa vērsa uzmanību, ka šobrīd ērču inficētība ir 5,04 %, kas ir ļoti augsts rādītājs. Virsārste atzina, ka pēdējo reizi šāds inficētības procents bijis 2015. gadā. „Pērn bija pārbaudītas nedaudz vairāk kā 5 tūkstoši ērces, un no tām inficētas bija tikai 44,” minēja Ķūse, norādot, ka pērn ar ērču encefalītu inficētas bija 0,82 procenti pārbaudīto ērču.
Apdraudēti arī dzīvnieki
Infektologi uzsver, ka cilvēku no ērču pārnēsātajām vīrusa infekcijām (un arī - ne pret visām) spēj pasargāt tikai vakcīna. Bet - kā palīdzēt  četrkājainajiem draugiem?
Suņu saimniece Linda Priedīte atzina, ka pirmo reizi redz tik daudz ērču. „Kad suņi ieskrien zālē un iznāk, burtiski var nolasīt ērces,” novērojumos dalījās suņu saimniece.
Arī suņa saimniece Marina Narovlanskaja atzīst, ka šogad ir ļoti daudz ērču. „Pēc pastaigas mēs no suņa kažoka izvelkam vismaz 40 ērces,” stāstīja saimniece. Viņa vērsa uzmanību, ka sunim ir pretērču siksniņa, tiek pilināti arī pilieni, taču nekas nepalīdz.
Priedīte atklāja, ka vienam no suņiem devusi tableti, kas uz trijiem mēnešiem pasargā no kaitēkļiem, otram arī tiek pilināti pilieni. „Man tas ļoti nepatīk, bet katrā ziņā tas ļaunums ir mazāks nekā tad, ja slimā ērce iekodīs,” sprieda divu suņu saimniece.
Abas suņu saimnieces pauda, ka šobrīd ir nobijušās par savu mīluļu veselību. Veterinārārsti brīdina - ērču pārnēsātais asins parazīts babēzija suņa dzīvībai ir ļoti bīstama.
Klīnikas „Kalnbērzs” veterinārārste Irina Katajeva uzsvēra, ka klimata izmaiņu dēļ vairs netiek runāts par sezonu, tādēļ profilaktiskie pasākumi jāievēro visu gadu. Vetārste piebilda, ka pērn pēdējais gadījums, kad nācās sunim izņem ērci, bijis novembrī, taču pirmais šogad - februārī. Nedēļas laikā klīnikā ar šādu problēmu vēršas piecu līdz desmit suņu saimnieki.
Veterinārārste informēja, ka lieltirgotavu piedāvājumā ir suņiem paredzēta vakcīna, taču tai nav pierādīta efektivitāte. „Tāpēc mēs piedāvājam līdzekļus profilaksei, jo profilakse ir labāka nekā ārstēšana,” skaidroja Katajeva.
Vetārste norādīja – ne vienmēr īpašnieki var pamanīt, ka sunim piesūkusies ērce, it īpaši, ja tas ir garspalvains. Katajeva arī vērsa uzmanību uz iespējamām atšķirībām saslimšanas inkubācijas periodam: „Saslimšana var sākties pēc trim dienām, pēc piecām dienām, pat pēc nedēļas var būt pirmās pazīmes.” Uz saslimšanu var norādīt paaugstināta temperatūra, tāpat dažiem dzīvniekiem var pamanīt bālas gļotas vai izmaiņas urīna krāsā. „Tā var kļūt tumšāka, kafijas krāsā,” precizēja veterinārāste.
Pirms izvēlēties līdzekli, kas mīluli pasargātu no ērču uzbrukuma, ir jākonsultējas ar veterinārārstu. Kas derēs vienam mājdzīvniekam, nepalīdzēs otram. Dzīvnieka svars, šķirnes īpatnības, kā arī veselības stāvoklis ir izšķirošs. Tāpat profilaktisko aizsarglīdzekļu lietošana nenozīmē, ka suns pēc pastaigas nav jāpārbauda.
Svarīgi arī atcerēties, ka dzīvniekam piesūkušās ērces spēj inficēt cilvēku, tādēļ nepieciešams ievērot drošības pasākumus. Viens no tiem ir gumijas cimdu lietošana, ja ērce piesūkusies, kā arī roku mazgāšana. Gadījumos, ja ērce ir piesūkusies, iespējams meklēt arī mediķu palīdzību.
 
PP-TCV-LVA-0234. 31.05.2020.

Daba mostas! Kas jāzina, ja piesūkusies ērce

on Wed, 05/13/2020 - 09:13

©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

 

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) atgādina būtiskas lietas, kas jāņem vērā, iestājoties siltajam laikam un līdz ar to pavadot vairāk laika pie dabas.

 

Piesūkušos ērci svarīgi izņemt pēc iespējas ātrāk, aptiekās ir pieejami dažādi tehniskie palīglīdzekļi ērču izņemšanai mājas apstākļos. Noteikti vajadzētu izvairīties no jebkādu šķidrumu liešanas virsū ērcei vai piesūkšanās vietai. Ja tomēr pilnībā izņemt ērci nav izdevies, ir jādodas pie ģimenes ārsta. Pēc ērces koduma svarīgi tuvāko mēnesi rūpīgi vērot attiecībā uz tipiskajiem ērču encefalīta vai Laimas slimības agrīnajiem simptomiem, ko vēlreiz atgādinām. Par iespējamu inficēšanos ar Laimas slimību var norādīt vismaz 5 cm diametrā liels sarkans pleķis biežāk ērces piesūkšanās vietā vai jebkur citviet, tad ir jādodas pie ārsta, jāpārliecinās klīniski, ka tie tiešām ir par Laimas slimību liecinošie simptomi un visticamāk būs jālieto antibiotikas. Bieži vien koduma vietā var būt kairinājums, bet tas vēl neliecina par inficēšanos. Ērci nodot izmeklēšanai neiesakām, jo gadījumā, ja ērce ir inficēta, tas nenozīmē, ka arī Jūs varat būt inficēts.

 

“Risks saslimt ar Laimas slimību ir tajos gadījumos, ja ērce ir bijusi, piesūkusies ilgāk nekā vismaz 24 stundas. Savukārt inficēšanās ar ērču encefalītu var notikt jau uzreiz pēc tam, kad ērce piesūkusies.”

 

Latvija ir viena no ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā, tādēļ paaugstināta ērču sastopamība, rada palielinātu risku saslimt. Inficēties ir iespējams ne tikai no ērces piesūkšanās, bet arī uzturā lietojot nevārītu pienu no kazas vai govs, kas ir inficēta. Ērču encefalīts ir viena no bīstamākajām vīrusinfekcijām, kas skar tieši centrālo nervu sistēmu. Vakcinācija pret ērču encefalītu ir drošākais un efektīvākais veids kā pasargāt bērnus un pieaugušos no saslimšanas ar ērču encefalītu, kura ārstēšana saslimšanas gadījumā nav specifiska, t.i. zāļu, kas iedarbotos uz ērču encefalīta vīrusu nav.

 

Vakcīna pret ērču encefalītu nav iekļauta valsts apmaksātajā Latvijas Imunizācijas kalendārā, taču kopš 2012.gada tā ir iekļauta Valsts Kompensējamo zāļu M sarakstā, kas sniedz 50% kompensāciju vakcīnai bērniem līdz 24 mēnešu vecumam. Kā arī, bezmaksas Valsts apmaksātas, vakcīnas pret ērču encefalītu var saņemt bērni no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. 2020.gadā divdesmit sešos Latvijas novados tiek nodrošināta bezmaksas vakcinācija, attiecīgo novadu sarakstu var aplūkot - http://www.spkc.gov.lv/vakcinacija-pret-ercu-encefalitu-berniem/. Bezmaksas vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā.

 

Vakcīna aizsardzību sniedz, ja veikta saskaņā ar ieteikto vakcinācijas shēmu. Ja ērce piesūkusies, bet vakcīna nav iepriekš veikta, to var darīt pirmreizēji, taču būtiski ir saprast, ka vakcīna šajā gadījumā nevar pasargāt no saslimšanas.

 

Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsies revakcinēties, nav jāsāk vakcinācijas cikls no sākuma, ir jāsaņem kārtējā vakcīnas deva un turpmāk jāievēro piecu gadu vai īsāks, ja nav saņemtas visas primārās vakcinācijas devas, intervāls. Antivielas revakcinācijas starpposmos nav jēgas noteikt, jo metodes, ko izmanto antivielu noteikšanā, nav ļoti precīzas, turklāt antivielas ir diezgan mainīgs lielums - vienu dienu tās var būt vairāk, otru - mazāk. Ir pierādīts, ka pieci gadi ir optimāls revakcinācijas intervāls, lai nodrošinātu pietiekamu antivielu līmeni.

06.05.2020. nra.lv, https://nra.lv/praktiski/313289-daba-mostas-kas-jazina-ja-piesukusies-erce.htm

PP-TCV-LVA-0226. 15.05.2020.

Antivielas un revakcinācija – svarīga informācija par ērču encefalītu

on Wed, 05/06/2020 - 09:52

Foto: Nechaevkon/SHUTTERSTOCK

  Šogad atkārtoti veicu pārbaudi, domāju, ka šīs antivielas būs samazinājušās, jo kopš pēdējās revakcinācijas ir pagājuši jau seši gadi. Taču rezultāts pārsteidza – šogad antivielu daudzums ir palielinājies: 524 U/ml. Kā tas iespējams? Infektologi norāda, ka ar katru gadu antivielu daudzums samazinās. Jautā Aldis no Valmieras.

 

  “Īsā atbilde ir tāda, ka nav noteikta skaitļa, virs kura antivielas ir pasargājošas.

  Antivielu analīzes parāda kopējo, nevis specifisko antivielu daudzumu.

  Pie mums nav tādu neitralizācijas testu, kas ļautu noteikt tieši specifisko imunitāti. Antivielu tests jums nedod neko, un tiešām nav svarīgi, kādi ir tā skaitļi,” skaidro infektoloģe Dace Zavadska.

  “Tiklīdz jūs ievadīsiet atkārtotu vakcīnu, uzreiz atjaunosies organisma aizsardzība pret ērču encefalītu – pat ja pagājuši septiņi gadi pēc vakcinēšanās, nav jāsāk viss vakcinēšanās kurss no jauna, kā to nereti liek darīt, pietiek ar revakcināciju.

  Arvien vairāk pasaulē veiktu pētījumu apliecina, ka antivielas stabili saglabājas sešus gadus, tiesa, ļoti retos gadījumos cilvēks tomēr saslimst, tāpēc daudzas valstis pagarina posmus starp atkārtotu vakcinēšanos.

  Piemēram, Šveicē, kur ir ļoti zema slimo ērču izplatība, pat ļauj revakcinēties pēc desmit gadiem. Tiek arī ņemts vērā, ka vakcīnas ir dārgas. Pie mums ir cita situācija ar ērcēm, tāpēc ir pareizi sekot līdzi konkrētās vakcīnas ražotāja ieteiktajam revakcinēšanās posmam. Cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma revakcinācija jāveic jau ik pēc trim gadiem.”

29.04.2020, www.la.lv, Ieva Apiņa, https://veselam.la.lv/antivielas-un-revakcinacija

PP-TCV-LVA-0225. Apstiprināts 06.05.2020.

Bīstamais ērču encefalīta vīruss – slimība ar smagām sekām

on Tue, 04/28/2020 - 09:04

Atkārtota vakcinēšanās pret ērču encefalītu jāveic pēc ik pēc 3–5 gadiem.

Foto: Africa Studio/SHUTTERSTOCK
 

Arī šogad valsts nodrošina bērnu bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu endēmiskajās teritorijās, tas ir, ar visaugstāko saslimstību pēdējos piecos gados. Par ērču ”nedrošiem” atzīti 26 Latvijas novadi, no kuriem lielākā daļa atrodas Kurzemes un Vidzemes reģionos. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pērn ērču encefalītu diagnosticēja 250 (2018. gadā – 169), bet laimboreliozi – 483 pacientiem.

Slimība ar smagām sekām

Ērču encefalīts ir akūta centrālās nervu sistēmas saslimšana, kas attīstās 3–28 dienu laikā pēc inficētās ērces piesūkšanās ar gripai līdzīgiem simptomiem – nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, spranda stīvumu, muskuļu un locītavu, reizēm arī acu sāpēm. Aptuveni trešdaļai cilvēku pēc ērču encefalīta pārslimošanas rodas smagas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, meningīts, meningoencefalīts, elpošanas traucējumi, bērniem – fiziskās attīstības aizture, kuru dēļ iestājas invaliditāte. Nereti attīstās postinfekciozā encefalopātija, kuras simptomi ir galvassāpes, koordinācijas, atmiņas un miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, nogurums. Diemžēl nav specifisku medikamentu, kuri iedarbotos uz ērču encefalīta vīrusiem, tādēļ drošākais veids, kā pasargāt no tiem sevi un savu ģimeni, ir vakcinēšanās.

Latvijā pret ērču encefalītu bez maksas vakcinē tos bērnus no viena gada līdz 18 gadu vecumam, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. To saraksts katru gadu mainās, piemēram, pērn par tādiem tika atzīti 23, šogad jau 26 novadi. Pilns endēmisko teritoriju saraksts atrodams Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērniem no viena līdz divu gadu vecumam, kuri nedzīvo ērču endēmiskajās teritorijās, valsts to apmaksā 50% apmērā.

“Imunitātes izveidošanai nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā deva pēc nepilna gada. Pēc tam jāveic revakcinācija pēc trīs gadiem un tad ik pēc pieciem gadiem. Jāatceras, ka veciem cilvēkiem, tāpat kā maziem bērniem, imūnā atmiņa nav tik noturīga, tādēļ revakcinācija nepieciešama ik pēc trīs gadiem,” stāsta Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja pediatre Dace Zavadska, piebilstot, ka bērnus var vakcinēt jau no gada vecuma.

Mežā der izmantot arī ērču atbaidīšanas līdzekļus.
Foto: Mnstudio/SHUTTERSTOCK

Epidemioloģe Antra Bormane atgādina, ka ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz novembrim. Ja izmanto ātro vakcinācijas shēmu, noturīga imunitāte rodas ļoti strauji – otro vakcīnas devu pacients saņem pēc vienas, bet trešo jau pēc trim nedēļām no vakcinācijas sākuma. Pirmā revakcinācija nepieciešama pēc 12–18 mēnešiem, bet nākamās – ik pēc 3–5 gadiem. Pieaugušajiem vakcinācija vidēji izmaksā 25–38, bet bērniem 23–33 eiro. Iepriekš gan jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai izvēlēto ārstniecības iestādi par vakcinācijas iespējām ārkārtas situācijas laikā.

Pret borēlijām ar modrību

Vakcīnas aizsargā tikai no encefalīta, nevis no citām ērču pārnēsātajām infekcijas slimībām, piemēram, laimboreliozes vai ērlihiozes. Laimas slimības pazīme ir sārts aplis jeb migrējošā eritēma ērces piesūkšanās vietā, galvassāpes, nespēks, nelabums, jušanas traucējumi ērces koduma vietā, bet ērlihiozes -– drudzis, drebuļi, galvas un muskuļu sāpes. 2019. gadā laimboreliozi diagnosticēja 483, ber ērlihiozi – 15 Latvijas iedzīvotājiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš atzīst, ka laimboreliozes ārstēšana bieži vien nerit tik gludi, kā vēlētos. “Slimība var izpausties netipiski, tas nozīmē, ka ne vienmēr uz ādas redzams sārts plankums, pacientam var būt locītavu iekaisums, neiroloģiski simptomi, piemēram, sejas nerva paralīze, meningīts, sirds ritma traucējumi vai citas izpausmes, kuras var arī kombinēties. Tādēļ diagnozes noteikšana nav viegla, jo daudzas citas saslimšanas noris līdzīgi.” Laimas slimība labi padodas ārstēšanai ar antbiotikām, it īpaši sākuma stadijā, kurā ārstēšanās kurss parasti nepārsniedz desmit dienas. Lai gan slimības izraisītāji – borēlijas – tiek iznīcinātas, pacients vēl 6–12 mēnešus var just nespēku, sāpes galvā vai locītavās. Sākot ārstēšanu vēlīnā stadijā, slimība var skart jebkuru orgānu un radīt nepatīkamas sekas, piemēram, nervu sistēmas bojājumus. Jo ilgāku laiku inficēta ērce ir piesūkusies, jo lielāka iespēja saslimt ar Laimas slimību, tādēļ epidemioloģe Antra Bormane iesaka pēc pastaigas pārbaudīt apvidu ap ausīm, paduses, nabu, jostasvietu, paceles bedrītes, cirkšņus, kur ērces piesūcas visbiežāk.

Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu dezinficē vietu, kur tā piesūkusies, bet pēc tam ar smailu pinceti satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, ar apļveida kustību izvelk to ārā. Ja mājās nav pincetes, ap ērces snuķīti apsien divas stipra diega cilpas un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Pēc tam koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ziepēm. Par laimi, ar ērlihiozi – bakteriālu infekciju, ar kuru pēc ērces piesūkšanās pārsvarā saslimst dzīvnieki, – cilvēki slimo daudz retāk, lai gan to pārnēsā ap 5% ērču, tādēļ epidemioloģe Antra Bormane iesaka pēc pastaigas brīvā dabā pārbaudīt arī suņu kažoku, lai pārliecinātos, ka nav piesūkušās ērces, un pēc iespējas ātrāk tās jānoņem. Suņiem un kaķiem var iegādāties arī speciālas kakla siksnas, kas pasargā ne tikai no blusām, bet arī ērcēm.

Par ērcēm

• No aptuveni 1000 Latvijā dzīvojošajām ērču sugām tikai astoņas sūc asinis, bet divas – suņa un taigas ērces – ir galvenās dažādu slimību ierosinātāju pārnēsātājas.

• Klimatisko izmaiņu dēļ Latvijā parādījusies jauna ērču suga – pļavērces, kuras arī var izplatīt cilvēka veselībai bīstamos vīrusus un baktērijas. Piemēram, ornamentētā pļavērce izvēlēta par 2020. gada bezmugurkaulnieku.

• Ērces visbiežāk pieķeras pie drēbēm 10–15 centimetru augstumā un palēnām rāpjas uz augšu. Der atcerēties, ka ērces zālē un krūmos nemēdz uzturēties augstāk par metru no zemes.

• Lai izvairītos no ērcēm, pastaigājoties mežā vai pļavā, jāvalkā gaišs, piegulošs apģērbs ar nostiprinātiem piedurkņu galiem, bet bikšu gali jāsabāž zeķēs vai zābakos.

• Ērces var pārnest mājās ar zariem vai savvaļas ziediem, to “saimnieki” var būt suņi vai kaķi.

• Ar ērču encefalīta vīrusiem var būt inficēts arī kazas vai govs piens, tādēļ tas pirms lietošanas jāuzvāra.

Vakcinācija ārkārtas situācijā:

• pacienti tiek aicināti uz vakcināciju tikai pēc iepriekšēja pieraksta;

• pieraksta datums un laiks pacientam ir stingri jāievēro;

• pirms tam iestādes darbinieki sazinās ar vakcinējamo, lai pārliecinātos, ka viņam nav akūtu elpceļu infekcijas simptomu;

• uz vakcināciju bērns var ierasties kopā ar vienu pavadošo personu, bet pieaugušais – viens pats;

• jāizmanto iespēja veikt roku dezinfekciju;

• daudzprofilu veselības aprūpes iestādēs papildu nodrošina, lai vakcinējamais nenonāktu kontaktā ar citiem pacientiem.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.

 

24.04.2020., www.la.lv., Regīna Olševska, https://veselam.la.lv/bistamais-ercu-encefalita-viruss

PP-TCV-LVA-0224. Apstiprināts 29.04.2020.

Veselība. Ērces ir aktīvas. Arī tas vēl...

on Wed, 04/22/2020 - 08:06

Pat ja laukā ejam retāk nekā gribētos, jāpatur prātā, ka līdzās citiem faktoriem, kas apdraud veselību, nekur nav pazudušas arī ērces. Suņu un kaķu īpašnieki labi zina, cik daudz šo nejauko radījumu mīlulis reizēm var salasīt pat salīdzinoši nelielas pastaigas laikā. Tas ir signāls, ka piesardzīgiem jābūt arī pašiem, dodoties ārā – mežā, dārzā, arī pilsētas parkā. Tiem, kuri nav čakli dabā gājēji, par ērcēm atgādina vakcīnu reklāmas medijos.

Vakcinēties pret ērču encefalītu ir lietderīgi, jo tie, kuri nonāk mediķu redzeslokā ar šo slimību, nav bijuši vakcinēti. Tomēr saņemtā vakcīna, tautā saukta vienkārši par ērču poti, neļauj aizmirst par piesardzību, jo ērces pārnēsā arī citas slimības, pret kurām vakcīnu nav - Laimas boreliozi un ērlihiozi.

Vakcinēties var augu gadu

Cilvēki, kuriem šis jautājums ir aktuāls, zina, ka vislabāk potēšanos pret ērču encefalītu uzsākt ziemā vai agrā pavasarī, lai uz ērču aktivitātes laiku jau būtu stabila imunitāte. Šobrīd saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju un izsludināto ārkārtējo situāciju valstī esam aicināti lieki neiet uz medicīnas iestādēm, bet par labāko laiku vakcinācijai vienoties ar savu ģimenes ārstu. Vakcinēties būs vērts arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām, jo to var darīt visu gadu. Saskaņā ar standarta shēmu pēc pirmās vakcīnas devas ar vienu līdz trīs mēnešu intervālu seko nākamā, un tad jau ir izveidojusies imunitāte. Lai rastos pilnvērtīga imunitāte un aizsardzība pret ērču encefalītu, noteiktā vakcinācijas shēma ir jāievēro. Ja gadās nokavēt, tad var saņemt vakcīnu un pēc tam kontrolēt antivielu daudzumu asinīs, lai izlemtu, vai var uzskatīt šo par revakcināciju vai tomēr nepieciešams sākt visu no sākuma. Ja vakcinēšanos sāk vēlāk, kad ērču sezona jau ir pilnā sparā, tad jāņem vērā, ka aizsardzība no pirmās devas vēl nebūs, jo imunitāte sāk veidoties apmēram otrajā nedēļā pēc otrās potes. Tādēļ arī ir iespēja veikt vakcināciju pēc paātrinātas shēmas, kad otrā deva tiek ievadīta jau pēc divām nedēļām.

“Latvijā pieejamās vakcīnas ir savstarpēji savietojamas - var uzsākt vakcinēšanos ar vienu un turpināt ar otru. Vakcīna labi panesama, ar ļoti reti izteiktām pēcvakcinācijas reakcijām. Kā pēc jebkuras vakcīnas var būt reakcija ar paaugstinātu temperatūru, nelielu pietūkumu, niezi un apsārtumu injekcijas vietā. Gadījumu, kad vakcīnas nedrīkst ievadīt, ir maz. Galvenais, ko mediķi noskaidro pirms vakcīnas ievadīšanas, - vai cilvēkam nav bijušas alerģiskas reakcijas, ko izraisījuši noteikti medikamenti, vakcīnas un pārtikas produkti. Tiek arī pajautāts par hroniskām slimībām - vai šobrīd nav kāds smags paasinājums. Taču kopumā vakcīna pret ērču encefalītu tiek atzīta par drošu, ar to var vakcinēties bērni, sākot no gada vecuma, un arī grūtnieces. Kā informē portāls Likumi LV, arī šogad visiem bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta ērču endēmiskajā teritorijā, valsts nodrošina bezmaksas vakcinācijas kursu pret šo bīstamo infekcijas slimību. 2020. gadā par augsta riska teritorijām atzīti 26 Latvijas novadi: Aizputes, Alsungas, Baldones, Dundagas, Durbes, Engures, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Kandavas, Kuldīgas, Ķeguma, Līgatnes, Neretas, Nīcas, Mālpils, Pārgaujas, Pāvilostas, Priekules, Priekuļu, Rojas, Rucavas, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi.”

Encefalīta izpausmes

Inficēšanās ar ērču encefalītu var notikt jau dažās minūtēs. Pie infektologiem visbiežāk nonāk tie pacienti, kuriem attīstās meningīts vai meningoencefalīts - galvas smadzeņu apvalku vai arī galvas smadzeņu vielas iekaisums. Cilvēkiem ir sūdzības par augstu temperatūru, stiprām galvassāpēm, reiboni, sāpēm acīs, nepatiku pret gaismu un skaņām, var būt trīce un smagos gadījumos - apziņas traucējumi. Aptuveni divām trešdaļām saslimušo situācija nav tik dramatiska, meningīts neattīstās, simptomi ir mazāk izteikti, un ārsti to dēvē par slimības drudža formu. Taču mēs nevaram prognozēt, kurā pacientu grupā izrādīsimies, ja būsim saķēruši inficētu ērci.

Migrējošā eritēma

Dažkārt cilvēks, jo īpaši, ja viņš ir saņēmis vakcīnu pret ērču encefalītu, jau paguvis aizmirst savu sastapšanos ar ērci, bet te pēkšņi piesūkšanās vietā parādās dīvains sarkans plankums, kurš sākumā ir mazāks, bet pēc tam izplešas plašumā, reizēm sasniedzot 50-60 cm diametru; pēc tam izzūd. Tā ir migrējošā eritēma - pirmā Laimas boreliozes izpausme. Lai to nepalaistu garām, jāturpina novērot ērces piesūkšanās vietu vēl vienu mēnesi vai nedaudz ilgāk. Ja cilvēks nav ārstēts, plankums var saglabāties vairākus mēnešus un pēc tam pakāpeniski izzūd. Var arī būt neliela dedzināšana, niezēšana, kņudēšana un vēl citas sūdzības - nedaudz paaugstināta temperatūra, savārgums, muskuļu sāpes, laušana locītavās, galvassāpes u. c. Bet šādu simptomu var arī nebūt. Nākamajās stadijās slimības izpausmes ir daudzveidīgākas, turklāt tādas pašas var būt raksturīgas arī citām slimībām. Tādēļ nevajadzētu mēģināt sev noteikt diagnozi pēc internetā izlasītā, bet uzticēt simptomu interpretāciju ārstam. Pirmajā boreliozes stadijā pacienti nokļūst gan pie ģimenes ārstiem, gan pie infektologiem un dermatologiem.

Atšķirībā no ērču encefalīta tā ir bakteriālas dabas infekcija, tāpēc tiek ārstēta ar antibiotikām. Medikamentu izvēle ir ārsta ziņā. Ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu.

Nekāda sakara ar latvju Laimu

Mazliet pat tā kā aizskaroši, ka tādai nejaukai infekcijai dots Laimas vārds, kas latviešiem ir labskanīgs sievietes un arī dievietes vārds. Labāk to saukt par laimboreliozi. Patiesībā runa ir par Laimas (Lyme) reģionu Konektikutas štatā ASV, kur šai slimībai pirmoreiz tika pievērsta uzmanība. 20. gadsimta 60. gados un 70. gadu sākumā grupai bērnu un pieaugušo konstatēja mīklainu kaiti, kuras simptomi bija iekaisums un sāpes ceļos, paralīze, ādas izsitumi un izteikts hronisks nogurums. To nereti noturēja par reimatoīdo artrītu un attiecīgi ārstēja, taču slimība progresēja, un ārsti nezināja, kā palīdzēt. Pateicoties divām neatlaidīgām pacientu tiesību aizstāvēm, kuras pašas veica simptomu izpēti, tos pierakstīja un sazinājās ar zinātniekiem, sākās slimības cēloņu meklējumi un atklājās, ka visi saslimušie piedzīvojuši ērces piesūkšanos tieši Laimas reģionā. 1981. gadā Dr. Villijs Burgdofers atklāja mikroorganismu, kas izraisa šo slimību, un tā ieguva nosaukumu Borrelia burgdoferi jeb spirohētaborēlija, bet pašu slimību joprojām sauc par Laimas slimību.

Un vēl ērlihioze

Ērlihioze arī ir ērču pārnēsāta slimība, par kuru daudzi joprojām nav dzirdējuši. «Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem,» sacīts Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. «Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi - drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Tāpēc minēto simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējama vakcinācija.» Tātad - ja cilvēks nejūtas īsti labi, der padomāt, vai tas gadījumā nevarētu būt saistīts ar ērces piesūkšanos, un šo faktu noteikti minēt arī ārstam.

Ja ērce piesūkusies

Senāk ērču izvilkšanai bija pieejams tikai diegs, un daudzi joprojām prot izvilkt ērces, uzmetot tām cilpiņu. Nopērkamas arī ērču pincetes, ērču «kartes» u. c. Kādu metodi izmanto - nav tik svarīgi, galvenais ir izvilkt ērci uzmanīgi, lai tā netiktu sadalīta. Ja tā gadās, palielinās risks inficēties ar ērču pārnēsātajām slimībām, kā arī var būt augstāks alerģisko un iekaisīgo reakciju risks. Ērci pirms izvilkšanas nekādā gadījumā nevajag ieziest ar eļļu, kā tika ieteikts senāk. Vietu, kur ērce piesūkusies, dezinficē ar kādu spirtu saturošu šķīdumu gan pirms, gan pēc ērces izvilkšanas. Svarīgi ir ērci noņemt pēc iespējas drīzāk - tas ir profilaktisks pasākums attiecībā uz laimboreliozi. Jo ilgāku laiku ērce paliek piesūkusies, jo lielāks ir saslimšanas risks. Savukārt inficēšanās ar ērču encefalītu ir iespējama jau tūlīt pēc ērces piesūkšanās brīža. Senāk pēc ērces piesūkšanās ieteica lietot remantadīnu, bet šodien secināts, ka tas nav efektīvs.

Lai sevi pasargātu

Nav nemaz jādodas krūmu brikšņos vai meža biezoknī, lai sastaptu ērces. Tās var būt arī dārzos, parkos, pļavās, reizēm tiek pārnestas mājās kopā ar puķēm un zariem likšanai vāzē. Savulaik aprakstīts pat gadījums, kad ērce nonākusi lodžijā guloša zīdaiņa ratiņos, augšstāva kaimiņam izpurinot savas mežinieka drēbes pār lodžijas malu. Izpētīts, ka visbiežāk ērces vispirms nonāk uz kājām aptuveni potīšu augstumā un tad, virzoties uz augšu, meklē, kur piekļūt miesai. Tāpēc jāievēro padoms bikšu galus ielikt zābakos vai zeķēs un valkāt apģērbus ar pieguļošām aprocēm un apkakli. Ja drēbes ir gaišā krāsā, ērces uz tām var vieglāk saskatīt. Lietderīga ir arī kukaiņu atbaidītāju - repelentu - izmantošana. Pērkot šos līdzekļus, jāpārliecinās, ka tie domāti ne tikai odu, bet arī ērču atbaidīšanai, kā arī jāievēro lietošanas instrukcija. Jāsaprot, ka repelenti tomēr nesniedz pilnīgu aizsardzību, tāpēc arī jāpārbauda apģērbi, tie jāizpurina.

***

Mājdzīvnieku atbrīvošana no ērcēm

Izrādās, ka arī mājdzīvnieki var saslimt ar ērču encefalītu un laimboreliozi, tāpēc jāpadomā, kā viņus pasargāt. Tiek minēta arī babezidoze, ko biežāk diagnosticē suņiem, un to izraisa babēzija, kas, iekļūstot dzīvnieka organismā, bojā sarkanos asinsķermenīšus. Bezrecepšu līdzekļi, kas nopērkami veterinārajās aptiekās un zoopreču veikalos, ir efektīvi, taču ne vienmēr pilnībā novērš ērču piesūkšanos, tādēļ ir ieteicams periodiski pārbaudīt suņu un kaķu kažoku. Ērces mēdz pieķerties mājdzīvnieku spalvai, taču tās var arī nepiesūkties uzreiz un diezgan ilgu laiku rāpot pa dzīvnieka ķermeni, meklējot labāko piesūkšanās vietu, tās var nokrist un pāriet arī uz citiem mājas iemītniekiem, jo sevišķi, ja suns vai kaķis iecienījis mīkstās mēbeles, kuras lieto arī cilvēki. Noņemot ērces dzīvniekiem, jāievēro līdzīga piesardzība, kā noņemot tās cilvēkiem: jāsargās ērci saspiest, nedrīkst tai uzklāt eļļu vai citu taukainu vielu, jācenšas kukaini izraut veselu.

16.04.2020, www.nra.lv, Zenta Sokolva, https://nra.lv/veseliba/311317-veseliba-erces-ir-aktivas-ari-tas-vel.htm

PP-TCV-LVA-0223. Apstiprināts 28.04.2020.

Kādi piesardzības pasākumi jāievēro, lai izvairītos no ērces piesūkšanās?

on Wed, 04/22/2020 - 07:51

Respektējot ārkārtas stāvokļa noteiktās prasības sociāli distancēties, cilvēki dodas turp, kur mazāks pūlis. Vairāk ļaužu nekā parasti dodas iepazīt vietējos mežus un pastaigu takas. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – vismaz divu metru distanci ieteicams ievērot ne tikai no cilvēkiem, bet arī no ērcēm, ar kuru kodumu izraisītām slimībām pērn saslimuši vairāk nekā 700 cilvēku.

Ar katru gadu Latvijā pieaug to slimību skaits, kuras izraisījis ērces kodums. Pērn atlīdzībās par ērču izraisītām slimībām apdrošināšanas sabiedrība izmaksājusi vairāk nekā 31 000 eiro, kas ir par 63% vairāk nekā gadu iepriekš. Par ērču izraisīto slimību skaita pieaugumu liecina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati: 2018. gadā ar ērču encefalītu saslimuši 238 cilvēki, 2019. gadā – 293, bet kopumā ik gadu Latvijā tiek vidēji fiksēts vairāk nekā 700 saslimšanu ar ērču izraisītām slimībām, visbiežāk – ar Laimas boreliozi jeb Laimas slimību, pret kuru nav vakcīnas. 2019. gadā reģistrēti 439 ar Laimas slimību saslimušie.

Laikā, kad sociālās distancēšanās apstākļos vienīgā izklaide ārpus mājas daudziem ir pastaigas brīvā dabā, izvairīšanās no ērces koduma un nodrošināšanās pret tā radītajām iespējamām finansiālajām sekām kļūst sevišķi aktuāla.

"Pavadot vairāk laika brīvā dabā, noteikti jādara viss, lai pasargātu sevi no ērces piesūkšanās, īpašu uzmanību pievēršot arī mājdzīvniekiem, kas ērces var ienest mājā. Ir maldīgi uzskatīt, ka ērces piesūcas tikai mežā, brikšņos vai aizaugušās pļavās – tās sastopamas arī pilsētā, parkos. Diemžēl vakcīna nepasargā no visām ērču izraisītām saslimšanām, un šopavasar jau trīs cilvēki vērsušies pie apdrošinātāja saistībā ar ērces koduma izraisīto Laimas slimību. Tās ārstēšana ir ilgstoša un dārga, tādēļ finansiālais atbalsts, ko sniedz apdrošinātājs, ir īpaši noderīgs šādos gadījumos," atgādina personu apdrošināšanas produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Aizvadītā neraksturīgi siltā ziema nav mazinājusi ērču aktivitāti. Gaisam iesilstot līdz +5 grādiem, ērces kļūst aktīvas – šobrīd tās vairāk pieķeras mājdzīvniekiem, taču ziņas par ērču aktivitāti jau tiek saņemtas no visiem Latvijas reģioniem. Pērn apdrošināšanas sabiedrībā saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ērču izraisītām slimībām teju divkāršojies, un arī šogad jau astoņi cilvēki vērsušies pie apdrošinātāja pēc atlīdzības.

Katru gadu SPKC publicē tā saukto endēmisko teritoriju sarakstu, kur ir vislielākais vidējais ērču encefalīta gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējos četros gados tas reģistrēts Kurzemē: par bīstamākajiem rajoniem atzīti Pāvilostas, Alsungas un Dundagas novadi.

Lai gan apdrošināšana no ērces kodiena nepasargā, tomēr tā var sniegt atbalstu saslimšanas gadījumā. Speciāliste norāda, ka iedzīvotāju interese par apdrošināšanu turpina pakāpeniski pieaugt, arvien vairāk apzinoties augsto risku, ko ietver šī kukaiņa kodums. Cilvēki biežāk izvēlas šo risku iekļaut savās nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisēs. Tāpat iespējams iegādāties to kā atsevišķu polisi.

Lai izvairītos no ērces piesūkšanās, apdrošinātājs aicina ievērot piesardzības pasākumus, dodoties brīvā dabā.

​• Nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs;

• Valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa;

• Pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču;

• Svarīgi pārbaudīt arī mājdzīvniekus, vai to kažokā nav ieķērusies vai jau piesūkusies ērce;

• Izmanto arī kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus;

• Ja ērce tomēr piesūkusies, tā uzmanīgi jānoņem:

   - vietu, kur ērce piesūkusies, dezinficē ar spirtu vai degvīnu,

   - ar pinceti satver ērci pēc iespējas tuvāk ādai un lēni, cenšoties nesaspiest ērces ķermeni, ar apļveida kustību (kā skrūvējot) izvelc ērci,

   - ja pincete nav pieejama, ap ērces snuķīti, pēc iespējas tuvāk ādai, apsien diega cilpu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci,

   - koduma brūci dezinficē, rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.

14.04.2020. www.medicine.lv, https://medicine.lv/raksti/kadi-piesardzibas-pasakumi-jaievero-lai-izvairitos-no-erces-piesuksanas-0988ca764b

PP-TCV-LVA-0221. Apstiprināts 24.04.2020.

Latvijā ir aptuveni 2000 ērču sugu. Pļavērces – ne mazāk bīstamas par ganību ērcēm

on Thu, 04/16/2020 - 10:43

Pēdējā laikā Latvijas teritorijā strauji izplatās ornamentētā pļavērce, kuras latīniskais nosaukums ir Dermacentor reticulatus un kura tāpat kā tās radiniece – labāk zināmā ganību ērce – arī pārnēsā ērču encefalīta un Laimas slimības ierosinātājus.

Mūsu entomologi jeb kukaiņu pētnieki izpētījuši, ka Latvijā ir aptuveni 2000 ērču sugu (daudzas no tām ir augu parazīti, daudz arī dzīvo augsnē un pārstrādā augu atliekas, ir arī tādas, ko izmanto augu aizsardzībā cīņā pret augēdājērcēm), bet tikai dažām no tām ir nozīme cilvēka dzīvē.

Starp tām ir putekļērcīte, kašķa ērce, matu folikulu ērce, kas cilvēku populācijā bieži sastopama, ganību ērce, taigas ērce un pēdējā laikā Latvijas teritoriju ļoti strauji iekarojusī ornamentētā pļavērce, uzskaita Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis un ērču pētnieks Voldemārs Spuņģis.

Pļavērce, kas ir lielāka par parasto ērci, tāpēc vieglāk ieraugāma, pēc nepārbaudītiem datiem, jau ir visā Latvijā un kopš 2013. gada nozīmīgi izplatījusies uz ziemeļiem. Speciālists stāsta, ka vismazāk ērces parādās priežu un citu skujkoku mežos, kultivētos laukos un kāpās, vairāk to ir vidēji mitros mežos ar daudz lakstaugiem, bet bieži sastopamas gar meža ceļiem.

Arī ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Tur ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un mežacūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no sugas straujas izplatības iemesliem.

Entomologs arī atgādina, ka ērces pašas neizplatās, to paveic meža dzīvnieki, visbiežāk strupastes, zaķi, lielie zīdītāji, uz kuriem jau parasti atrodamas pieaugušās ērces. Piemēram, pieaugušās pļavērces meklē tieši lielos savvaļas dzīvniekus un cilvēkus atšķirībā no to kāpuriem un nimfām, kas sūc asinis no sīkajiem zīdītājiem: strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem un reti piesūcas lieliem dzīvniekiem.

Tomēr, kā stāsta pētnieks, tām galvenokārt patīk mataini radījumi, tāpēc priekšroku dod dzīvniekiem ar vilnu, bet, nonākušas uz cilvēka, cenšas doties viņa matu virzienā, lai tur ielīstu. Starp citu, to snuķīša struktūra (tas ir īsāks un strupāks) nav tāda, lai viegli pārkostu cilvēka ādu.

Diemžēl pļavērce tāpat kā tās radiniece ganību ērce arī pārnēsā tādus slimību ierosinātājus kā encefalīta vīrusu, borēlijas (izraisa Laimas slimību), babēzijas un citus.

UZZIŅA

• Parasti visvairāk ērču pārnesto infekciju ir no jūnija līdz septembrim, tomēr šāgada siltās ziemas dēļ (silts klimats ļoti labvēlīgs ērču attīstībai, tās veiksmīgi pārziemo) tās agrāk kļuvušas aktīvas.

• Pļavērces mitinās aizaugušās pļavās, tāpēc katram, kurš pabijis kādās nekoptās pļavās, pārnākot mājās, jāpārbauda savas drēbes un arī ķermenis, lai pļavērces nepagūst piesūkties. Labāk vispār izvairīties no aizaugušām pļavām, zālainām mežmalām.

• Lai sabiedrību izglītotu plašāk, Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2020. gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies ornamentēto pļavērci.

01.04.2020. www.la.lv, Ieva Apiņa, https://veselam.la.lv/plaverces-ne-mazak-bistamas

PP-TCV-LVA-0219. Apstiprināts 19.04.2020.