Ērču aktivitāte dažādos gadalaikos

Risks, ka piesūksies inficēta ērce, dažādos gadalaikos atšķiras. Ērces parasti ir aktīvas no marta līdz novembrim, kad temperatūra ir augstāka par 6˚C.1

Ziema

Laika apstākļiem kļūstot vēsākiem un dienām īsākām, ērces nonāk miega stāvoklī, ko dēvē par diapauzi.​​​​​​​2 Diapauzes laikā ērces kļūst neaktīvas, palēninās vielmaiņa un tās nebarojas ar asinīm, pat ja ir iespēja.3 Ērces atrodas diapauzes stāvoklī, līdz pavasarī gaisa temperatūra paaugstinās līdz 6°C.1 Ērču izdzīvošanai izšķiroša nozīme ir ne tikai asinīm, bet arī gaisa mitrumam. Tāpēc aukstas un sausas ziemas, it īpaši, ja nav sniega segas, ērču populāciju var samazināt.4

Pavasaris

Pavasara sezonu raksturo visaugstākā ērču aktivitāte. Šajā gadalaikā, pēc ziemas miera perioda – diapauzes, ērces ir izsalkušas neatkarīgi no to attīstības stadijas. Lai izaugtu līdz nākamajai attīstības stadijai, ērcēm jābarojas ar asinīm. Tūlīt pēc tam, kad pavasarī ērces ir piesūkušās ar asinīm, pieaugušas ērces izdēj olas.5 Pirmie ērču encefalīta gadījumi tiek reģistrēti 2-4 nedēļas pēc ērču aktivitātes sākuma.4

Vasara

Vasaras mēnešos ērču aktivitāte ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Ja gaisa temperatūra nav augsta un ir pietiekami daudz mitruma, apstākļi ir ļoti piemēroti ērču attīstībai un aktivitātei. Augstā temperatūrā, sausumā, ērcēm draud būtisks ķermeņa mitruma zudums, kā rezultātā to aktivitāte mazinās.2

Rudens

Atkarībā no laika apstākļiem otrais ērču aktivitātes maksimums ir rudenī. Siltās sezonas sākumā paēdušās ērces attīstās līdz nākamajai attīstības stadijai un atkal ir izsalkušas. Šis ērču aktivitātes periods ir cilvēkiem nelabvēlīgs, jo sakrīt ar viņu aktīvo darbību brīvā dabā, piem., sēņošana, ogošana, ravēšana utt.4

 

ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI